"Kas jums ir? Man, redz', aug vēders!" Šādi pie manis krieviski vēršas meitene, kuru es redzu pirmo reizi un kurai gluži nejauši sanācis apsēsties blakām pie durvīm ar uzrakstu "Ginekologs". Viņa mēģina neraudāt, bet cītīgi ievilktās melnās acu kontūras jau ir krietni paplūdušas. Nejēdzu pajautāt neko citu kā vien: "Varbūt tu gaidi bērnu?"

Jā, ārste Krāslavā  domājot tāpat. Lauku vienkāršībā meitene parauj uz augšu džemperīti. Un nu mēs visas rindā sēdošās veramies tiešām jau krietni manāmā grūtnieces puncītī, kas veļas pāri apspīlēto džinsu malai. Lūk!

Bet tas taču ir lieliski! Bērni - tas ir pats labākais, kas ar mums var notikt... Es pati jūtu, ka leju viņai pilnīgi pretīgu sīrupu. Jo aizturētās asaras tagad rit neapturami. Un tad man pielec!  Viņa negribēja ticēt acīmredzmajam, kamēr gudrais Rīgas ārsts nebūs apstiprinājis to, ko viņa intuitīvi sen jau zināja un juta. Jo viņai likās, ka uz viņu tas vēl vienkārši nevar attiekties. Viņa pati vēl sirdī ir bērns.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit