grūtniece vēders pregnancy
Foto: stock.xchng
Grūtniecības laikā sievietes organismā rodas 47 jaunas, bioloģiski aktīvas vielas, tai skaitā hormoni, kas regulē grūtniecības norisi. Hormoni veidojas pavisam jaunā iekšējās sekrēcijas dziedzerī – placentā – orgānā, kāda nevienam citam, izņemot grūtnieci, nav. Tieši hormonu svārstības ir tās, kas daudzu grūtnieču dzīvi maina līdz nepazīšanai.

Skarbā patiesība ir tāda, ka auglis sievietes organismā ir svešķermenis, kas organismam būtu jāatstumj. Tāpēc daudzas jaunās, bioloģiski aktīvās vielas strādā, lai nomāktu topošās māmiņas imūnsistēmu - lai tā necīnītos pret jauno dzīvībiņu. Par grūtniecību un tās radītajām izmaiņām sievietes organismā var sākt runāt jau tad, kad menstruācijas vēl nav aizkavējušās. To, ka būs mazulis, var noteikt jau devītajā desmitajā dienā pēc apaugļošanās, jo tad izstrādājas tā sauktais piestiprināšanās hormons - HCG. Ja topošais bērns aug labi, šā hormona daudzums ik pēc divām dienām dubultojas. Aktivizējas arī grūtniecības hormons progesterons, ko izstrādā olnīcas. Tas veicina asinsvadu ieaugšanu placentā, bērna imunitāti un nodrošina dialogu starp mammu un mazuli, lai viņas organisms neatgrūstu mazuli kā svešķermeni. Progesterons veicina barības vielu uzkrāšanos dzemdes gļotādā un embrija barošanu. Vēlāk tas veicina mazuļa attīstību un nomāc dzemdes kontrakcijas.

Emocionālās izmaiņas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!