māte bērns
Foto: stock.xchng
Nesen man jautāja – kāpēc tu gribi būt vientuļa. Gribi laikam nav īstais vārds, es vienkārši esmu, mani fiziski vienu padarīja autoavārija pirms daudziem gadiem. Jā, starp fizisko un garīgo vientulību ir atšķirība ne tikai vārdos.

Runā, ka cilvēkam visu mūžu ir jāmācās, nepietiek tikai ar to, ka beigta viena vai pat vairākas skolas. Bet jau rakstnieks Albērs Kamī ir teicis: "Pēc tam, kad cilvēks iemācās - un ne no grāmatām - palikt viens ar savām ciešanām, pārvarēt aizbēgšanas alkas, viņam maz kas paliek, ko mācīties".

Kamī  minēto  esmu iemācījusies. Jāsaka, piespiedu kārtā, pēc tam, kad mūsu mašīnai uzkrita piedzēruša vadīts auto. Ilgi  nebija, ko mācīties. Treniņš bija iziets iepriekš - spēja būt vienam cita klātbūtnē jau bija iepriekšējā pieredze. Tikai nezināmā citās jomās tāpat pietiek. Jāmācās vien būs līdz mūža galam. Atliek izteikt līdzjūtību tiem jauniešiem, kuriem vecāki nav iemācījuši vēlmi apgūt zināšanas un viņi savās neveiksmēs vaino skolotājus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!