Jautājums: Sveicināti! Man ļoti gribas bērniņu, man ir 27 gadi, bet draugam 31. Draugs pelna labi, es tikai nieka 200 Ls. Viņš ir pieradis pie pārāk labiem apstākļiem, kas tagad vairs tādi nav. Draugs uzskata, ka šis nav tas labākais laiks bērniņam. It kā jau arī nav, bet finansiālā ziņā ne tas sliktākais variants. Protams, no daudz kā nāktos atteikties un nekas pāri nepaliktu. Bet man tiešām gribas mazuli. Kā man būt? Vai pareizāk, kā man mazāk sāpīgi uztvert drauga nevēlēšanos pēc mazuļa?
Tas ir godīgi? Vai man jābūt saprotošai? Vai ir vērts gaidīt tos labākos laikus? Man, protams, šajā jautājumā negribas būt iniciatorei, negribas lieki steidzināt laiku, man gribētos, lai tas notiek pats no sevis... Bet man bail, ka tā notiks tikai tad, ja es likšu mierā savu vēlmi pēc mazuļa un gaidīšu, kad tas vienkārši notiks. Man bail, es negribu sagaidīt 30 gadus bez mazuļa. Tas nav tas, ko vēlos es.
Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa telefonu 29204920 vai e-pastu benita@psihodinamika.lv):
Atbilde: Domājot racionāli, skaidrs, ka 30 gadi ir emocionāli nozīmīga robeža, no medicīniskā viedokļa diez vai ir liela atšķirība, vai mammai ir tieši 30 gadi, vai mazliet vairāk. Radīt bērnu abiem no pāra nozīmē uzņemties kopīgu atbildību mūža garumā un būt saistītiem viņa liktenī. Varbūt partnera nostāju nogaidīt ar bērnu uztverat sāpīgi tādēļ, ka tas aktualizē līdz šim neatrisināto attiecībās.
Kas tieši rada bailes un cik daudz šajās bailēs ir bažu par veselību un riskiem radīt bērnu, cik daudz - ar attiecībām saistītu neskaidrību? Kad draugs saka - nav īstais laiks, - ko Jūs tajā dzirdat, un vai tiek noskaidrots, kas būtu labāks laiks, kam jānotiek, kas jāpaveic? Vai runa ir par laiku vai par lēmumu veidot ģimeni? Par naudu mēdzam runāt bieži vien tad, kad patiesībā domājam par kaut ko citu - vēlēšanos, resursiem, prioritātēm, atbildību. Varbūt arī draugam ir kādas bailes vai bažas, par kurām ir iespējams runāt un meklēt risinājumus?
Tas, ko rakstāt par iniciatīvas uzņemšanos, rosina domāt par to, cik droša esat runāt par jautājumiem, kas saistīti ar Jūsu vēlmēm un vajadzībām un par jūsu kopīgo nākotni. Saprotams, ka bērniņš Jums patlaban ir prioritāte, jo vēlaties piepildīt sevi kā mamma, kā sieviete un baidāties to nokavēt. Jūs negribat radīt spiedienu uz partneri, un droši vien cerat, ka viņš kādā brīdī nāks klajā ar atskārsmi, ka ir gatavs kļūt par tēvu.
Varbūt viņa iedrošināšanai pietrūkst zināšanu par to, cik stipra Jums ir šī vēlēšanās un kā jūtaties, kā arī racionālu aprēķinu - ko tieši nevarēsiet atļauties un kādas ir izredzes uzlabot jūsu finansiālo situāciju, ja vien vispār runa ir par to. No vienas puses bailes runāt par bērnu (un varbūt par precēšanos), no otras puses - bailes palikt bez mazuļa un neziņa, bet, neko nedarot, varat palikt starp šīm bailēm.
Ar ko Jūs riskējat, runājot skaidru valodu vai, kā Jūs rakstāt, - uzņemoties iniciatīvu? Ja dzīvojat kopā, dalāt ikdienu un domājat par bērnu, kautrēšanās noskaidrot dabiskus jautājumus par kopdzīves perspektīvu nešķiet pamatota. Ja abi vēlaties bērnu un gribat viņa ienākšanai pasaulē sagādāt vislabvēlīgāko brīdi, jums ir labs pamats, lai vienotos par plānu. Noteiktākas perspektīvas iezīmēšana viesīs vairāk skaidrības un, līdz ar to - miera.
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!