vilcins
Foto: Publicitātes foto
Efektīvākais veids, kā sinhronziēt bērnu un pieaugušo valodu, ir pasaka. Un, ja pasakas teicējs to dara prasmīgi, bērns tajā iejūtas un izdzīvo kopā ar varoņiem uzvaru un bailes, priekus un bēdas. Mazuļi ne tikai klausās stāstītāja balsī, bet arī spilgti iztēlojas notiekošo.

Lai gan pasaka tiek uzskatīta par izklaidi, ar tās palīdzību bērni iepazīst dzīves realitāti, tā raisot pārdomas. Jebkura pasaka ir stāsts par dzīves pamatlikumiem, attiecībām starp cilvēkiem. Un, tā kā mazs bērns vēl neprot spriest loģiski, pasaka viņu neapgrūtina ar nopietniem loģiskiem pārspriedumiem, tāpēc tāda valoda mazulim ir saprotama. Svarīgi, ka pasaka nepamāca bērnu viņam netīkamā veidā - tieši, bet gan nemanāmi, caur tēliem. Tieši tāpēc svarīgu informāciju (piemēram, kas ir sliktais un kas ir labais) bērns uztver pašsaprotami, jo viņam ir interesanti.

Praktiskajā psiholoģijā pastāv virziens - pasaku terapija, kas izmanto pasaku resursus, lai risinātu dažādus ar audzināšanu, uzvedības koriģēšanu un personības attīstību saistītus uzdevumus. Terapija sniedz iespēju uzlabot iekšējo un ārējo pasauli, novērtēt tās skaistumu un vienreizīgumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!