Tikko piedzimis bērniņš pamatā pārtiek no mātes piena, kas tam nodrošina visas nepieciešamās uzturvielas, tai skaitā arī neaizvietojamās taukskābes, lai bērniņš strauji augtu un attīstītos. Papildu piebarošanu parasti sāk no 6 mēnešiem vai arī gadījumos, kad mātes piens bērniņam nepietiek. Parasti papildu bērnam piedāvā dažādus dārzeņu un augļu biezeņus, vēlāk arī putras un atšķaidītas svaigi spiestas sulas. Apmēram no 7 - 8 mēneša vecuma sāk piedāvāt putnu gaļu. Ja mātes piens ir nepietiekamā daudzumā, tad piebarošanai lieto piena maisījumus. Savukārt, ja mātes pienu nesaņem vispār, tad papildus ēdienu sāk dot no četriem mēnešiem. Piebarošanu uzsāk ar vienu produktu, pakāpeniski to klāstu paplašinot. Katrā ziņā tie nedrīkst būt ļoti trekni ēdieni, tāpat galvenokārt ieteicams lietot tikai dabiskus produktus, vislabāk gatavot biezenīšus pašām, tad varēsiet būt pārliecinātas par to sastāvu, turklāt vieglāk varēsiet saprast, kas izraisījis alerģiskas reakcijas Jūsu bērnam un no šiem produktiem izvairīties.
Sākot no gada vecuma svarīgi ieviest ēšanas režīmu ar kārtīgām ēdienreizēm, tādējādi radinot bērnu pie noteikta ēšanas ritma. Šeit svarīgi, lai arī paši vecāki ievērotu ēšanas režīmu. Vislabāk būtu sēsties visiem pie kopīga brokastu, pusdienu vai vakariņu galda, lai rādītu mazajam piemēru, jo bērni ne tikai ēšanas, bet arī uzvedības ziņā bieži vien kopē savus vecākus.
Ja barošana ar krūti tiek pārtraukta (kas parasti notiek ap gada vecumu), jāsāk domāt par neaizvietojamo taukskābju nodrošināšanu bērna uzturā. Neaizvietojamās taukskābes - Omega-3 un Omega-6 - ir ļoti būtiskas, jo ir nepieciešamas bērna augšanai un attīstībai, bet organisms pats tās nevar saražot, tāpēc tās jāuzņem ar uzturu. Tas nozīmē, ka bērna uzturā jāiekļauj zivis (vai zivju eļļa), rieksti (piemēram Indijas rieksti), augu eļļas vai produkti, kas pagatavoti no augu eļļām, piemēram, kvalitatīvs margarīns. Ja jūsu bērnam bieži ir alerģiskas reakcijas, tad labāk izvēlēties zivju eļļu, ja vien neatrodat veidu, kā bērnam piedāvāt zivis.
Iespējams, ka mazais gardēdis sākumā būs ļoti izvēlīgs - lietas, kas garšos vienā dienā, nākamajā tiks atzītas par neēdamām, tāpēc būtu ieteicams dot bērnam pēc iespējas dažādākus ēdienus, domājot par to veselīgumu. Vecākiem jābūt uzmanīgiem ar saldumu došanu bērniem. Varbūt viena konfekte bērnam nekaitēs, bet saldā, patīkamā garša varētu ilgstoši palikt atmiņā un bērns vairs negribēs ēst veselīgos produktus. Katrā ziņā var mēģināt bērnam izstāstīt, ka konfektes ir našķis, kuras var ēst tikai tad, ja apēsts pamatēdiens.
Labs veids, kā panākt, lai bērns izvēlas Jums vēlamo ēdienu, ir piedāvāt vairākas alternatīvas, tādējādi bērnam liksies, ka viņš pats ir izdarījis savu izvēli, savukārt Jūs tomēr varēsiet pasniegt bērnam to, ko plānojāt.
Daudziem vecākiem rūpīgi iestrādātos bērnu ēšanas paradumus "bojā" ciemošanās, piemēram, pie vecvecākiem. Tie bieži vien, gribot bērniņam to labāko, piedāvā tam dažādus našķus, tādējādi bērns vēlāk negribīgi ēd ierasto ēdienu. Šeit varētu ieteikt aprunāšanos ar vecvecākiem, varbūt pat apspriest bērna ēdienkarti ciemošanās laikā. Protams, vecvecāki neatturēsies no našķu piedāvāšanas, bet jālūdz viņiem to darīt saprātīgi. Arī ar bērnu pēc tam var aprunāties, skaidrojot, ka ciemošanās ir kā svētki, kad var apēst vairāk saldumu kā parasti, savukārt ikdiena ir ikdiena.
Labs veids, kā būt kopā ar bērnu, ir kopīga ēst gatavošana, kas gan prasa lielu devu pacietības no vecākiem, bet attīsta bērnam pirkstu veiklību, turklāt tā ir arī iespēja pastāstīt bērnam par dažādiem produktiem un to nozīmi uzturā.
Daudzus vecākus satrauc bērna skolas gaitu uzsākšana vai iešana bērnu dārzā. Ja liekas, ka bērns skolā neuzņems pietiekami daudz augļu un dārzeņu vai gribēs papildu panašķēties, nav nepieciešams dot līdzi lielu kabatas naudu, lai bērns skolas kafejnīcā sapirktos kārumus. Tikpat labi varat iedot bērnam līdzi pusdienu kārbiņu, kurā ievietoti augļi vai dārzeņu salāti, vai kāds paštaisīts saldums (kas noteikti būs veselīgāks par pārdošanā esošajiem).
Katrā ziņā bērns ģimenē ir iespēja arī abiem vecākiem apdomāt un reizē ar bērnu uzlabot savu ēšanas kvalitāti un mainīt ieradumus, veidojot kopā ar bērnu veselīgāku ikdienu!
Tipiskākās kļūdas, ko pieļauj vecāki:
• Našķis kā "kukulis", lai panāktu kādu bērna darbību. Nav pareizi piedāvāt šokolādi, ja bērns sakārtos istabu. Šādi Jūs panāksiet, ka bērns bez kaut kā piesolīšanas vispār neko nedarīs, turklāt bērnam neattīstīties pienākuma sajūta.
• Izēd šķīvi! Tā ir veca tradīcija, kas vairs nav aktuāla. Ja bērns nevēlas, nevajag viņu piespiest, sagādāsiet sev tikai liekas galvassāpes. Citādāka ir situācija, ja bērns vispār neēd, tad gan jāmēgina pierunāt ieēst kaut mazliet.
• Negaršo, tātad, nedot! Ja bērns vienā dienā neēd burkānu, neatmetiet ar roku un piedāvājiet to citā dienā vai citādāk pagatavotu!
• Bērns prasa un dodu! Bērna vēlmēs vajag ieklausīties, tomēr viņš ir par mazu, lai saprastu, kas tiešām viņam ir vajadzīgs un kas nav. Labāk piedāvāt bērnam izvēles iespējas (sautējums vai putra) vai arī aprunāties ar bērnu (to labāk ēdīsim rīt, jo to ēdām jau vakar, tāpēc šodien ir "tas un tas").
Diāna Zande, 5 bērnu māmiņa:
"Katram bērnam garšas sajūtas attīstās individuāli, tāpēc svarīgi, lai mazulis nogaršotu dažādus ēdienus - dārzeņus, putras, augļus - bez papildu garšvielām (mammām bieži šķiet, ka ēdienu nepieciešams "uzlabot" ar sāli, cukuru). Bērnam vēl nav nomākta garšas izjūta un, mūsuprāt, bezgaršīgs ēdiens viņam atklāj veselu garšu pasauli! Ja mēs jau no agrām dienām dažādi uzlabojam ēdienu, sekojot saviem priekšstatiem, kas ir garšīgs, kas - nē, nemanot pieradinām mazuli pie ēdiena, kas viņam nav piemērots un var iespaidot mazuļa labsajūtu un veselību.