8.martam – 100  (3)

Simt gadu laikā Sieviešu dienas nozīme vairākkārt mainījusies un mazliet izmainījies arī nosaukums - no Starptautiskās sieviešu solidaritātes dienas/ strādājošo sieviešu dienas tā pārvērtusies vienkārši par Starptautisko sieviešu dienu. 

Pastāv divas leģendas, kas saistītas ar šo dienu  - pirmā vēsta, ka jau 1857.gadā Ņujorkas tekstilfabrikas strādnieces sievietes devušās demonstrācijā, lai tādējādi pievērstu uzmanību grūtajiem darba apstākļiem. Otra leģenda vēsta, ka Klāra Cetkina, 8.marta "māte" ne velti par svinību dienu izvēlējusies tieši šo datumu - 1910.gadā tas sakritis ar ebreju svētkiem Purim, kurus svin saistībā ar notikumu senebreju vēsturē, kad persiešu ķēniņiene Estere izglāba ebrejus no iznīcināšanas.

Lai nu kā, sākotnēji tiešām šī diena nav vis veltīta visam daiļajam dzimumam, bet sievietēm - cīnītājām par sieviešu tiesībām, revolucionārēm, strādniecēm. Padomju Savienībā no 1965.gada 8.marts bija brīvdiena un, lai arī tur reizēm valdīja pārprasts dzimumu vienlīdzības princips - sak, arī sieviete var būt asfaltbetonētājs, tomēr ar laiku šie svētki kļuva par visu PSRS sieviešu svētkiem un daļēji arī par māmiņu dienu - 8.martā bērni pasniedza savam mammām pirmos pūpolzariņus un savus zīmejumus ar laba vēlējumiem.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 8.marts ilgstoši atradās divdomīgā pozīcijā - liela daļa cilvēku to svinēja gan darba kolektīvos, gan mājās gluži vienkārši kā visu sieviešu dienu, toties Saeimā tika lauzti šķēpi par šis dienas atzīšanu par svinamo dienu arī oficiāli. 2003.gadā izcēlās deputāts Juris Dobelis, kurš, noraidot ideju par 8.marta atzīmēšanu, uzdeva jautājumu - "Kāds Latvijai sakars ar 8.martu, kura tautasdziesma par to stāsta"?

Tomēr par spīti visam 2007. gada 24. maijā Latvijas Saeima apstiprināja grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", proti, papildināja 2. pantu par atceres un atzīmējamajām dienām un noteica, ka turpmāk 8. martā tiks svinēta Starptautiskā sieviešu diena.

Maldīgs ir priekšstats par to, ka 8. martu atzīmēja un atzīmē tikai padomju un postpadomju valstīs. ANO jau 1977.gadā aicināja savas dalībvalstis atzīmēt 8.martu kā Starptautisko sieviešu tiesību un miera dienu. Katru gadu šai dienai ir sava noteikta tēma, par kuru tiek rīkotas konferences, akcijas  un semināri, piemēram, 2011.gada tēma ir "Vienlīdzīga pieejamība izglītībai, izglītojosiem kursiem un zinātnei". Šobrīd daudzas Rietumu valstis šo dienu atzīmē gan, bet lielākoties saista tieši ar dažādiem izglītojošiem pasākumumiem. Šogad izceļas Lielbritānija, kur Sieviešu dienai par godu notiks 453 pasākumi, otrajā vieta ir Kanāda, tālak seko ASV, vēsta internationalwomensday.

Mums tuvākā izpratnē, kā svētkus, kurā godina daiļo dzimumu, 8.martu svin Itālija, tur Festa della donna simbols ir mimozas un torte Mimoza. Paši itāļi lepni raksta: "Protams, vīriešiem cieņa un rūpes par sievieti jāizrāda katru dienu, tomēr, mums, itāļiem ir speciāla diena, kas veltīta mūsu sievietēm." Izklausās gana jauki, ņemot vēra mūsu ikgadējos šņācienus  - "neesmu tāds kā visi, varu nest puķes katru dienu, kāpēc vajadzīga speciāla diena utt.".

Tā nu Sieviešu diena ir izdzīvojusi cauri laikiem, sākotnēji kā atgādinājums par sieviešu tiesībām un godinājums sievietēm cīnītājām, padomju laikos - kā vieni no svētkiem, kas līdz ar Jauno gadu bija vismazāk saistīti ar padomju ideoloģiju.

Vienmēr var uzdot jautājumu - kāpēc mēs tagad vēlamies svinēt 8.martu? Iemeslu visdrīzāk ir daudz - dažam  vēlme saglabat kripatiņu pagātnes, kad šie svētki nesaistījas ar komerciju, bet iespēju papriecāties bez ideoloģijas žņaugiem, savā ziņā mazs ikdienišķs protests pret jaunajām Rietumu tradīcijām - Valentīndienu, Helovīnu u.c. Dažam 8.marts, tulpju un mimozu krāvumi, līdzīgi kā pirmie gājputni šķiet viens no pirmajiem pavasara vēstnešiem. Un sievietes - sievietes vienmēr ir priecīgas par kādu ziedu un godinājumu. Un Sieviešu dienai ir vēl cita priekšrocība - ziedus un apsveikumus var gaidīt katra sieviete, ne tikai māmiņa vai iemīļotā, tie ir svētki, kad no sievietes netiek prasīta noteikta socialā loma.

Protams, arī  8.marts mūsdienās ir komercializēts, bet pakļaušanās komercijas ietekmei ir atkarīga jau tikai no cilvēka paša gribas un izvēles, tikpat komercializēti, pat vēl vairāk, ir arī Ziemassvētki. Neviens jau ar varu neliek iegādāties romantiskas vakariņas ar atlaidi vai dārgas dāvanas. 8.marta sajūtas radīšanai pietiek doties nelielā pastagā gar Centrāltirgus ziedu paviljoniem un papriecēt acis pie koši dzeltenajām mimozām un sarkanajām tulpēm. Banāli, vai ne ? Uzreiz jāsaka, ka visas tradīcijas ir banālas, tās atkārtojas gadu no gada un tieši tajā daļēji slēpjas to spēks un valdzinājums, šajā atkārtojuma rituālā.

Apsveicu 8.martā !