Internets un reizēm kaitīgie atklātības plūdi

Interneta atklātības mērķi un iemesli

Lai saprastu kādu parādību, jāsaprot, kādi ir tās iemesli, kādus mērķus cilvēks, to darot, vēlas sasniegt. Pēc tam jānoskaidro, vai šis mērķis tiek sasniegts un vai rezultāts nenodara cilvēkam vairāk ļauna nekā laba.

Psiholoģe Lelde Kokaine skaidro: "Katram ir savs iemesls, kādēļ izvieto savu personīgo informāciju internetā. Vieniem tas ir veids, kā parādīt saviem draugiem jaunumus, citiem - sava veida izrādīšanās, apliecinājums un pierādījums sev.

Patiesībā tā ir gan sevis, gan citu mānīšana. Individuālā komunikācija sāk izzust, un parādās tāds visatļautības sindroms. Viena lieta, ka tas ir veids, kā sazināties ar tiem cilvēkiem, kuri atrodas tālu, bet cita lieta, ka cilvēks sāk meklēt atzinību un sevis pozitīvu vērtējumu internetā, jo patiesībā šādā veidā cilvēks savā labā neizdara neko, tikai slīgst vēl dziļāk savās patiesajās, iekšējās problēmās. Sanāk, ka, gaidot atzinību, cilvēks nekoncentrējas uz savām problēmām. Patiesībā tas viņam neko nedod, jo neko jau gala rezultātā cilvēks savā labā tā arī nav izdarījis, jo - kas ir internets?

Tā nav reāla komunikācija, nav jābaidās, ka nesapratīs un kliegs virsū, vai, vēl ļaunāk, nav jābūt atbildīgam par izteiktajiem vārdiem un sekām.

Pirmajā brīdī, saņemot kādu pozitīvu vērtējumu, šādi cilvēki aizraujas, aizvien vairāk sāk pavadīt laiku internetā, nepievērš pietiekošu uzmanību savai reālajai dzīvei, gala rezultātā ir zaudēts ļoti daudz laika. Visas tās funkcijas, ko cilvēkam vajadzētu veikt, lai varētu normāli dzīvot un funkcionēt, tiek atliktas uz ilgu laiku. Parasti tas veicina nopietnu slimību sākšanos, jo cilvēks ir cieši saistīts ar bezatbildīgo, virtuālo dzīvi."

Dienasgrāmata internetā

"Mani tracina, ka tev nav bloga, jo tad es nezinu, ko tu domā," tā skanēja frāze seriālā "Doktors Hauss". Ar ko atšķiras seno laiku dienasgrāmatas, ko slēpa un aizslēdza, no tām, kas ir publiski pieejamas internetā?

"Dienasgrāmatu rakstīšana saistīta ar to, ka cilvēkiem reālajā dzīvē nav, ar ko patiesi aprunāties, viņi gaida, ka varbūt kāds atsauksies un komentēs. Bet, vai viņi ir gatavi saskarties ar citādu viedokli?

Saņemot komentārus, vienmēr jāatceras, ka ne vienmēr tie var būt patīkami, reizēm tie var būt arī nepiedienīgi. Vai katrs tam ir gatavs? Attiecīgi - tie cilvēki, kuri meklē virtuālo atzinību, var saskarties ar ļoti nepatīkamiem mirkļiem, kas var izsaukt gan nervozitāti, gan ilgstošākas un nopietnākas problēmas. Nerunājot jau par to, ka internets pats par sevi nav drošs, varbūt tomēr mēģināt apgūt reālas komunikācijas iemaņas, palasīt literatūru un pilnveidot sevi? Tādējādi arī dzīvē kaut kas mainīsies un nevajadzēs pārdzīvot par lietām, kas patiesībā nav reālas, jo neiemāca, kā tas ir - būt patiesi laimīgiem," iesaka psiholoģe.

"Dzīve" internetā - jauns atkarības veids, kas attālina no reālās dzīves

Piemēram, klients stāsta psiholoģei: "Es pārnāku pusdienlaikā, bet sievai vienalga, jo viņai svarīgāk ir lasīt komentārus par viņas bildēm draugos." Tādā gadījumā skandāli, protams, ir neizbēgami.

"Skumjākais ir tas - jo ilgāk ar to aizraujas, jo vairāk attālinās reālā dzīve. Vecumposms bērniem līdz sešu gadu vecumam, kad vecākiem būtu jāvelta vislielākā uzmanība, tiek palaists garām, līdz ar to bērni nesaņem pilnvērtīgu attīstību. Tādēļ sākas problēmas gan skolā, gan turpmākajā dzīvē, un to izlabot praktiski nav iespējams, jo tie psihes procesi, kam nepieciešams attīstīties konkrētā laika posmā, nav attīstījušies. Arī tas, ka bērniem agri ļauj izmantot internetu, veido nepareizas izpratnes un komunikācijas iemaņas. Kopumā varētu teikt, ka tā ir globāla un nopietna problēma.

Cik mana pieredze rāda, tad tie cilvēki, kuri radoši darbojas reālajā dzīvē, maz laika velta portāliem un reāli saprot, ko tur var ievietot un ko nē. Bet tie cilvēki, kuri neprot un nevēlas reālajā dzīvē darīt kaut ko reālu, saskaras ar visām problēmām, pārlieku daudz izmantojot internetu. Viņi nevis velta sevi ģimenei, darbam un sev, bet pārdzīvo par visu, ar ko saskaras internetā. Viņi pat nepamana, ka reālā dzīve ir pazaudēta, un pārdzīvo par nebūtiskām un nereālām lietām. Savā veidā varētu teikt, ka tas ir jauns atkarības veids," uzsver psiholoģe.

Atceries un ievēro

Darbošanās internetā ar segvārdu ir droša līdz brīdim, kamēr neesat atklājis savu kontaktinformāciju, norādes par darba un dzīves vietu vai dienas plāniem. Jo vairāk šāda informācija tiek atklāta, jo vieglāk Jūs būs identificēt, sasaistot kopā dažāda veida un dažādos portālos (bet ar vienu segvārdu) iesniegtos datus informācijas vai fotogrāfijas veidā.

Anonimitāte var Jūs pamudināt uzvesties nepieklājīgi pat līdz tādam mēram, ka kāds par Jums iesniegs sūdzību. Ja tiks ierosināta krimināllieta, visticamāk, Jūsu personība tiks noskaidrota.

Vēlreiz padomājiet pirms fotogrāfijas ievietošanas - vai tā nav pārāk atklāta un izaicinoša? Kā uzmanību Jūs ar to vēlaties piesaistīt? Padomājiet, vai Jums būtu kauns, ja to ieraudzītu Jūsu vecāki, kolēģi un bērni. Ja būtu kauns, tad neievietojiet! Bilde internetā būs atrodama arī pēc pieciem vai desmit gadiem, iespējams, to pilnībā vispār nevar izdzēst. Jebkurš fotoattēlu var gan izdrukāt, gan saglabāt savā datorā, pārveidot vai izķēmot un nosūtīt citiem cilvēkiem. Ja publicējiet citas personas bildi, pajautājiet šim cilvēkam, vai viņš neiebilst.

Ne visi interneta lietotāji ir apveltīti ar humora izjūtu, nerunājot nemaz par ironijas vai sarkasma uztveršanu, tāpēc ar nepazīstamiem cilvēkiem labāk nejokojiet, jo sarunu biedrs Jūs var nesaprast un var rasties nepatīkams pārpratums.

Jebkādas ievietotās informācijas vērtējums būs atšķirīgs - visiem tas nekad neliksies labs un pareizs. Piemēram, vīrietis iepazīšanās portāla profila bildē redzams kopā ar bērnu. Kāda to vērtē kā uzticību raisošu (ir bērns, pats to audzina, tātad - uzticams), bet cita to uztver negatīvi - kā kaut ko perversu.

Tā kā saskarsmes iespējas internetā ir milzīgas, tā ir lielāka iespēja satikt dažādus dīvaiņus nekā ikdienas dzīvē. Ir lielāka iespēja sabojāt garastāvokli, saņemot negatīvus komentārus. Tiesa, var būt arī pretēji - var saņemt atzinību un novērtējumu par paveikto.

Darba devēji mēdz pētīt sociālos portālus. Nesen ziņoja, ka ārzemēs kāda sieviete nav pieņemta darbā tāpēc, ka tviterī ielikusi neglaimojošu atsauksmi par potenciālo darba devēju. Informācija sociālajos tīklos var vērsties pret cilvēku arī citādi, piemēram, ja darba devējs pamana potenciālā darbinieka fotogrāfiju, kas liecina par viņa apšaubāmām izklaidēm vai bīstamiem hobijiem. Turklāt pats cilvēks par tādas bildes publisku pieejamību var pat nezināt, jo, lai publicētu kādas grupas bildes internetā, nav taču obligāti ne jāprasa atļauja, ne jāinformē attiecīgā persona.

Ja internetu lieto no publiska vai sveša datora, citiem uzzināt Jūsu personisko informāciju vai uzrakstīt kaut ko Jūsu vārdā ir vēl vieglāk.

Kļūstiet uzmanīgi situācijā, kad sarunu biedrs, dienasgrāmatas komentētājs vai kāds cits internetā zina ko tādu, ko Jūs viņam neesat stāstījis vai publicējis internetā.

Ja kāds cilvēks pazūd vai viņu piemeklē kādas nepatikšanas (vai viņš piedalās kādā šovā), uzreiz holmsi un mārplas steidzas pētīt šī cilvēka profilu un ziņot, kad viņš pieslēdzies pēdējo reizi, ko rakstījis dienasgrāmatā un ar ko nofotografējies.

Ieteikums (joks?) - pirms pierakstīšanās internetā vai kādas publiskas darbības vajadzētu parādīties līdzīgam brīdinājumam kā uz cigaretēm ("Smēķēšana nogalina").

Negatīvi piemēri no interneta "dzīves"

Pienāk vēstule no nepazīstamas sievietes: "Sveika! Gribu tikai Jūs pabrīdināt. Ja gadījumā Jūsu redzeslokā parādās vīrietis ar tādu vārdu un uzvārdu, ziniet, ka viņš esot babņiks un kauslis - sitis pirmo sievu, to dara ar otro. Un tagad viņam vēl vecuma krīze - iedomājies, ka jāmeklē jauna, kura paceltu viņa potenci. Es esmu viena un, ja uzzinu par kādu nesmukas lietas, nododu tās tālāk. Visu Jums to labāko!"

Saņēmēja atbild: "Paldies, protams, par informāciju, bet, vai tad Jūs to pārsūtāt pilnīgi visiem portāla dalībniekiem, tas ir, dalībniecēm? Kāpēc izvēlējāties tieši mani? Ne es pazīstu Jūs, ne to pieminēto babņiku."

Seko skaidrojums: "Nebija man nodoma Jūs aizvainot vai kā, es tikai zinu, ka viņa mērķis ir 50-56 gadus vecas sievietes. Es apskatos draugu draugus un, ja, manuprāt, viņš varētu izrādīt interesi, tad arī uzrakstu."

Sociālā portālā atrodams kāds dzejnieks. Kādu no daudzajām dzejas cienītājām viņš apsveic vārdadienā. Drīz pēc tam ir viņa vārdadiena, un iepriekš apsveiktā nolemj pasveicināt arī dzejnieku. Nākošajā dienā viņa saņem vēstuli no viņa sievas: "Kas tad tik interesants mana vīra profilā? Ir problēmas ar vīriešiem?"

Interneta portālos mēdz parādīties viltus profili - personas tēlo pretēja dzimuma personas, draud, rupji izrunājas, dara zināmu informāciju par citiem portāla dalībniekiem.

Kāds dīvainis uzēdies kādas pilsētas skolotājai un sūta apkārt kaut kur sadabūtas fotogrāfijas ar skolotājas pikantiem brīžiem, un raksta: "Apskaties, vai tikai tā nav ... ?", "Vai, tu taču laikam viņu pazīsti, cerams, ka nepaziņosi viņai." utt.