Jā, tas tiesa - sievietes bijušas drosmīgas un apņēmīgas, pamazām iekarojušas ne vienu vien pozīciju, kas tradicionāli bijusi vīrieša pārziņā. Sievietes ne tikai pārņēmušas gandrīz vai visas "vīriešu profesijas", viņas pamazām ielaužas arī politiskajās un uzņēmēju aprindās; galu galā viņas pierādījušas, ka pat ģimenē vīrietis nav obligāta prasība. Jo laulību līgumu pieprasa ne tikai vīrietis.
Tā... kas īsti notiek? Sievietes grib ne tikai ģimeni, viņas grib pašas šo ģimeni arī apgādāt un, ja konkrētais vīrietis viņas neapmierina, uzskata, ka var un drīkst mainīt partnerus, kā vien uzskata par pareizu. Tātad sieviete izvēlas partneri, izvēlas sev tīkamu profesiju, lai uzturētu ģimeni, pērk mašīnu, dzīvokli, lauku māju, nosaka, cik bērnu viņai būs un kad. Kurā brīdī gan šajā spraigajā dzīves ritumā parādās vīrietis un - galvenais - kāda ir viņa nozīme, ja neņem vērā bioloģisko?