Jautājums: Ko darīt, ja māte uzgriež muguru bērnam un priekšroku dod vīrietim, kurš iepriekš pazemojis un vardarbīgi izturējies gan pret mani, gan mammu? Lieta tāda, ka mana mamma ir precējusies 2 reizes. Es esmu sava tēva meita, kurš jau ir aizsaulē. Man ir divas māsas no mammas otrā vīra. Viss bija labi, līdz patēvs sāka piekopt savas audzināšanas metodes, ar sišanu un morālu pazemošanu. Man tas, protams, nelikās pieņemami un es centos pret to cīnīties kā varēju, ņemot vērā, ka dzīvojām zem viena jumta.
Viss tas turpinājās vismaz 4 gadus, kad mamma tomēr saņēmās un mēs ar māsām pārvācāmies uz citu māju, īrējam dzīvokli tur pat netālu, bija pat tiesas process par mammas un patēva laulības šķiršanu. Sākumā viss bija labi. Beidzot miers mājās, un ne miņas no patēva. Tad vienā dienā mamma sāka staigāt atpakaļ pie patēva pa naktīm. Acīmredzot sievietei pietrūkst vīrieša, viņa pat to nenoliedza. Es, protams, biju šokā jo viņš mammu un mani bija ļoti pazemojis un pat sitis, bet viņa ņem un mani nodod, un pēc visa pārdzīvotā, tajā skaitā tiesas procesa- viņa ņem un sāk staigāt pie viņa regulāri. Man viņa uz jebkādiem jautājumiem atbild ar: "Tā nav Tava darīšana. ko gribu to daru. Tā ir mana dzīve un tml."
Kopš tā laika sāku ar mammu strīdēties. Viņa vienmēr nāca mājās dusmīga, teica, ka es viņu nemīlot, jo katru dienu nemazgāju traukus un nekārtoju māju, kaut gan ja ne vienmēr, tad ļoti bieži centos viņu iepriecināt un sakārtot. bet viņa nekad neredz ko es izdaru. Redz tikai to, ko es neizdaru. Vel viņa man nesen teica, ka esot no tā dzīvokļa pārvākusies tikai manis dēļ, ko es vel no viņas gribot? Ka es pie visa esot vainīga. Pie kā? Pie tā, ka neļāvu izturēties vardarbīgi pret mammu un sevi? Viņa tik zemu nokrīt un iet atpakaļ pie cilvēka, kurš viņu neciena un ir pazemojis. Tagad viņš atkal ir labais tētis māsām, jo dod saldumus un tml, un mammai labs mīļākais, jo viņi nedzīvo kopā, un viņš nav paspējis jau 100-to reizi parādīt savu īsto seju. Viņiem pat esot labas attiecības.
Pēdējā strīdā ar mammu sastrīdējāmies tik tālu, ka vairs nerunājam, un, kad apsveicu vārda dienā, viņa man atbildēja, ka man tas nenākt no sirds. kā viņa var zināt kas man nāk no sirds un kas nē? kā viņa var spriest manā vietā. Vel viņa teica, ka viņai tagad esot nospļauties par mani. Man ir tikai 17 gadu, un man ir gribot negribot jādzīvo ar viņu zem viena jumta, ņemot vērā, ka viņa ar mani nerunās, necienīs, nedos naudu pusdienām skolā un nedod Dievs vel izdomās saiet 7.reizi kopā ar patēvu, pie kura es nedzīvotu pat tad, ja mani vilktu ar pistoli pie galvas. Ko lai es daru šādā situācijā, kad mamma mēneša laikā ir pārvērtusies par 360 grādiem un es neko nevaru iesākt?
Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa telefonu 29204920 vai e-pastu benita@psihodinamika.lv):
Atbilde: Ja esat zaudējusi vienu no vecākiem, var būt spēcīgas bailes pazaudēt arī otru. Ja piedzīvota sišana, tad iespēja atkal zaudēt drošību ir šausminoša. Tomēr padomājiet, vai Jūsu bailes nav lielākas nekā iespēja tiešām palikt bez mammas vai tikt pakļautai pazemojumiem. Jūsu priekšstats par labām vīrieša un sievietes attiecībām atšķiras no tā, ko ar savu rīcību apliecina mamma. Ir labi, ka Jūs aktīvi rīkojāties toreiz, lai varētu dzīvot lielākā drošībā un nebūtu jāpieredz pazemojumi. Tomēr tagad situācija ir citāda - Jums ar māsām nav jāsadzīvo ar agresīvu patēvu, un, lai cik grūti nāktos, neatliek nekas cits kā mēģināt paļauties uz mammas spēju sevi aizstāvēt un veidot attiecības ar vīrieti.
Piekrītu, ka ir sāpīgi dzirdēt no mammas skarbus vārdus, tomēr - kā ir ar viņas darbiem? Kādēļ lai mamma tagad novērstos no saviem mātes pienākumiem, ja līdz šim tos veikusi? Vai tiešām ir pamats domāt, ka viņa nerūpēsies par Jūsu izglītošanu? Ja tā, tad padomājiet, kur Jūs varēsiet saņemt atbalstu un palīdzību, ja tas būs nepieciešams (radinieki, skolotāji, psihologs un sociālais darbinieks skolā vai pašvaldībā, draugi). Nereti nākas pieaugt, nesasniedzot pilngadību, tomēr, ja tā notiks, mēģiniet tajā saskatīt skarbu, bet derīgu iespēju. Nobriest un uzņemties atbildību par sevi var nebūt viegli, bet pēc gadiem uz to var paraudzīties kā uz ieguvumu.
Kad cilvēks pagriežas par 360 grādiem, tas nozīmē, ka viņš veicis pilnu apli un ir tai pašā pozīcijā, kādā bija pirms tam. Varbūt šī nemaz nav ģeometriska kļūdīšanās, bet atspoguļo patiesību, un mamma ir tikai attālinājusies, nevis uzgriezusi muguru, bet savstarpējā saprašanās ir cietusi no strīdiem gan Jūsu baiļu un aizvainojuma, gan mammas samulsuma dēļ. Strīdi nav nedz mammas, nedz Jūsu interesēs. Varu iedomāties, ka vēlaties atpakaļ savu mammu un drošību, ka viņa nekur nepazudīs, nenovērsīsies no Jums. Tāpat arī mamma var vēlēties joprojām labas un sirsnīgas attiecības ar savu vecāko meitu. Mammai ir taisnība, ka viņas intīmā dzīve ir tikai viņas darīšana, ja viņa neliek jums visām pārvākties pie patēva. Rodas iespaids, ka cenšaties būt pieaugušāka par savu mammu, un viņai šādas mainītas lomas nav pa prātam, tādēļ rodas asumi, neapmierinātība, un atskan vārdi, kas ievaino. Jums ir pieredze, ka dzīve ar patēvu var būt arī bez vardarbības, varbūt pieaugušie savas pāra problēmas kādā posmā nav mācējuši risināt, bet tas nenozīmē, ka viņiem nevar būt vēl kāda iespēja. Sarunas ar mammu izdotos, ja Jūs spētu pastāstīt viņai par savām bailēm, saņemt atbildes uz saviem jautājumiem, bet neapspriest mammas rīcību. Vispirms varat mēģināt vienoties ar mammu laiku, ko veltīsiet sarunai, un varbūt labāk, ja tā nenotiks mājās. Jūs redzat, cik ļoti pārmetumi atsvešina tuvus cilvēkus, kas vēlas vienu un to pašu - labas attiecības.
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!