Osteopātija zīdaiņiem un bērniem  (1)

Bērna piedzimšana
Bērniņš var piedzimt tikai tāpēc, ka viņa galvaskauss un ķermenis ir pietiekami elastīgi. Veiksmīgās dzemdībās bērna galvaskauss un ķermenis pielāgojas mātes miesās notiekošajam spiedienam. Taču, ja dzemdības ir ilgas un sarežģītas, vai gluži pretēji, ļoti ātras un spēcīgas, tām var būt tālejošas sekas.
Ir bērnu, kuriem dzemdību traumas izpaužas ļoti minimāli (tās ir gandrīz nemanāmas un viņi ar tām veiksmīgi sadzīvo), citiem - pēc dažiem dzīves gadiem tās var izpausties ar pilnu sparu un ļoti izteikti (tā, ka nekas cits neatliek kā meklēt mediķu palīdzību), bet vēl kādam - parādās tūlīt pēc piedzimšanas. Sekas dzemdību traumas atstāj vienmēr - dažādu slimību, noslieču uz traumām, sliktu pašsajūtu un citos veidos.

Nedzimuša bērniņa organisma struktūra
Nedzimuša bērniņa kauli ir ļoti mīksti. Tie sastāv no vairākām atsevišķām kaulu daļām, kas ir pārklātas ar mebrānu. Dzemdību laikā bērniņa kauli sabīdās tā, lai pielāgotos dzemdību ceļiem un dzemdību gaitā nesavainotu muguras nervus un smadzenes. Pēc dzemdībām tiem būtu jāatgriežas savā sākotnējā stāvoklī un piecu līdz septiņu gadu laikā jāiegūst daudz lielāka cietība (līdzīga, kāda tā ir pieaugušiem cilvēkiem).
Ja dzemdības ir bijušas traumatiskas, kaulu sabīdīšanās pareizā stāvoklī var notikt ļoti lēni vai nenotikt nemaz. Ja vecāki to ievēro, laikus jāmeklē mediķu palīdzība. Sākotnēji jāvēršas pie pediatra, vēlāk pie osteopāta. Neirologs šajā gadījumā droši vien palīdzēt nevarēs - vienīgi fiksēt saslimšanu un tās ārstēšanas gaitu. Ja ārsts neirologs izrakstīs medikamentus, tie ārstēs sekas nevis saslimšanas patiesos cēloņus.

Dzemdības ar ārsta palīdzību jeb ķeizargrieziens
Šajā sakarā daudzi vecāki pieļauj kļūdu un grēko. Viņi domā - lai atvieglotu jaunās māmiņas dzemdību procesu un izvairītos no nevajadzīgas jaundzimušā traumēšanas, labāk izvēlēties "ķeizargrieziena operāciju". To, protams, vajag darīt (un jaunajai māmiņai mediķi to noteikti arī ieteiks, ja tas būs vienīgais pareizais risinājums - gadījumā, ja māmiņa pati nevarēs piedzemdēt mazuli vai mazulim un viņai dzemdību gaitā prognozēti draudi), taču "ķeizargrieziena operāciju" noteikti nevajadzētu izvēlēties aiz apsvēruma - tā māmiņai un mazulim būs vieglāk! Sekas var būt neprognozējamas, jo ķeizargrieziena operācijas rezultātā bērns var ciest vēl vairāk nekā smagās un traumatiskās normālās dzemdībās.
Jā, mazuļa ienākšana šajā pasaulē nav viegla nedz māmiņai, nedz bērnam, taču tāda nu tā dzimšanas kārtība fizioloģiski ir paredzēta, un katram cilvēkam, lai nonāktu šajā pasaulē, tā ir jāiziet. Laužot šo ierasto ceļu, mēs laužam pasaules kārtību un iejaucamies šajā mums tikai nojaušamajā pasaulē, rezultātā apdraudot gan sevi pašu, gan mazuli.

Kad vecākiem jāsāk raizēties un jāmeklē speciālista palīdzība?
Jaundzimušā galvaskauss savu dabisko formu ieņem dažu nedēļu laikā pēc piedzimšanas. To veicina elpošana, žāvāšanās, zīšana un pat raudāšana. Ja dzemdības bijušas veiksmīgas, bērna centrālā nervu sistēma darbojas nevainojami. Taču, ja tās bijušas smagas, galvaskausa pamatnē var veidoties "bloki", kas mazulim var radīt kraniālo nervu (nervi, kas iet uz galvas smadzenēm) un smadzeņu funkciju traucējumus. Uz to, ka ar mazuli kaut kas nav kārtībā, var norādīt, piemēram, neaktīva zīšana (mazulim nestrādā vai vāji darbojas zemmēles nervs, kurš atbild par mēles kustībām un vēlāk arī par runu). Pamats uztraukumam ir arī tad, ja mazulim bieži sāp vēders un viņš ir nervozs gan pirms, gan pēc, gan ēšanas laikā. Ja mazulis bieži raud bez jebkāda iemesla un ja viņam ir miega traucējumi, biežas atgrūšanas (vemšanas), vēdera krampji, ir novērojams muskuļu tonuss. Ja bērns slikti redz vai dzird.
Dzemdību spiediens var traumēt arī bērna mugurkaulu, iegurni un vēdera dobumu. Bērnam vairāk var patikt gulēt uz viena sāna un var būt grūtības pagriezties uz otru pusi. Savukārt iegurņa un krusta kaula saspiedumi var ietekmēt mugurkaula augšanu un attīstību, kas vēlāk var izmainīt bērna stāju.
Bērniem, kas sasnieguši skolas vecumu, par dzemdību traumu liecina neuzmanība, nespēja koncentrēties vai hiperaktivitāte. Bērni bieži slimo, bez iemesla jūtas slikti, ir depresīvi. Viņi ir alerģiski, traumatiski un bieži vien ir pakļauti citām kaitēm. Laika gaitā viņiem parādās arī problēmas ar muguru (skolioze u.c.) un stāju.
Redzot šos simptomus, vecākiem nevajadzētu paļauties uz varbūtību, ka laiks izdziedēs visas kaites, bet bērnu savlaicīgi jāatrāda ārstam. Iespējams, ka bažām nebūs pamata, bet, ja tomēr būs - problēmu varēs ātrāk atrisināt.

Citas dzemdību traumu komplikācijas

Šķielēšana
Dzemdību traumas rezultātā bērns var sākt šķielēt. Ir dažādi šķielēšanas veidi - sākot no tikko manāmas līdz spilgti izteiktai šķielēšanai. Kur meklējama problēmas sakne? Cilvēka acu dobumu veido septiņi kauli, kas, bērnam dzimstot, tāpat kā galvaskauss un citi kauli, ir mīksti un elastīgi. Spiediens šajos kaulos izraisa acs dobuma formas izmaiņas, kas tālāk jau var radīt acs ābola formas maiņu.  Acs muskuļi attīstās nevienmērīgi un acs vairs nespēj noturēt fokusu.
Laika gaitā šķielēšana, protams, var pazust, bet bērniem, kas dzemdību laikā tikuši traumēti, pieaugot var rasties problēmas, piemēram, ar lasīšanu. To darot viņiem var sāpēt galva. Ja šķielēšana ir izteikta un laika gaitā nepāriet, bērniem virs 10 mēnešiem tiek piedāvātas acu korekciju ķirurģiskās operācijas. Osteopātija var atvieglot šo operāciju gaitu vai, ja bērnu pie osteopāta aizved laikus, var palīdzēt no tās izvairīties vispār.

Ausu infekcijas un sinusīti
Auss iekaisumus izraisa šķidrums, kas uzkrājas vidusausī. Savlaicīgi neārstējot ausis, var iedzīvoties dzirdes un runas attīstības problēmās. Mediķi šīs kaites likvidēšanai iesaka lietot antibiotikas. Taču ilgstoša antibiotiku lietošana, kā zināms, izjauc cilvēka organisma dabisko mikrofloru - pacientam sāk pūsties vēders, parādās vēdera krampji un caureja. Osteopāti ar pavisam nemanāmām fiziskām manipulācijām ārstē iekaisuma cēloni - palīdz šķidrumam uzsūkties.
Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no katra pacienta individuāli. Bērniem, kuriem ir bieži un atkārtoti vidusauss iekaisumi, osteopāts var palīzēt četru līdz astoņu iknedēļas vizīšu laikā. Pēc ārstēšanas kursa beigām vairākumam pacientu samazinās vai pilnībā izzūd infekcijas simptomi un uzlabojas dzirde. Papildus osteopāta apmeklējumam, pacientam vajadzētu apmeklēt arī LOR, kas ieteiktu papildus ārstēšanu un fiksētu atveseļošanās gaitu.
Ausu problēmas ir cieši saistītas ar deguna dobuma saslimšanām - sinusītiem. Šīs slimības bērnu bieži vien piemeklē vai nu vienlaikus vai viena aiz otras. Vispirms bērnam parādās iesnas, tad - visusauss iekaisums. Laikus tās ārstējot, var atbrīvoties no abām.

Kas ir osteopāts un osteopātija?
Osteopāts ir cilvēks, kas, izmantojot savu pirkstu jutību (tā speciāli tiek trenēta), diagnosticē pacientu saslimšanas un to galveno cēloni. Pacienta ķermenī viņš konstatē vietas, kas "neelpo" un dod stimulu organismam sākt pašam sevi atveseļot. Procedūra tiek veikta ar viegliem, maigiem roku pieskārieniem. Jau pirmajā seansā osteopāts spēj sajust pacienta problēmzonas un uzlabot viņa veselības stāvokli.
Osteopātija ir tradicionālās medicīnas daļa, ar kuras palīdzību var veicināt pacientu izveseļošanos, mobilizējot pašu pacientu organismu iekšējās rezerves. Terapijas laikā netiek pielietotas nedz zāles, nedz notiek ķirurģiska iejaukšanās, bet tiek meklēta slimības sakne. Osteopātijai nav nekāda sakara ar šarlatānismu un ekstresensoriku. Tās pamatā ir osteopāta zināšanas par cilvēka ķermeņa anatomiju, fizioloģiju un neirofizioloģiju.
Terapija tiek veikta uz katra pacienta organismu iedarbojoties caur viņa paša asinsvadu sistēmu, kaulaudiem, muskuļiem un iekšējiem orgāniem. Osteopātijas terapija ir individuāla katram pacientam un ostosteopāta pielietās tehnikas izvēli nosaka katra konkrētā pacienta stāvoklis.

Osteopātijas pamatbūtība
Cilvēka ķermenis ir viens vesels; cilvēka ķermenis var sevi ārstēt pats; cilvēka ķermenī visas sistēmas ir savstarpēji saistītas.
Osteopāts, strādājot pie kādas sāpīgas, problemātiskas pacienta organisma daļas, var to nemaz neaiztikt, bet iedarboties uz to caur kādu citu fizioloģiski un biomehāniski saistītu, bet nesāpīgu ķermeņa daļu.

Osteopātijas priekšrocības
Osteopātiju var izmantot gan kā papildus ārstniecības metodi citiem tradicionālās medicīnas veidiem, gan ārstēšanu veikt tikai ar osteopātijas palīdzību. Osteopātija ir vispusēja pieeja cilvēka organismam, ārstēšana bez ķirurģiskas iejaukšanās un zālēm. Ātra, droša un veiksmīga ārstēšana ar ilgstošu un paliekošu efektu. Ārstam osteopātam cilvēka organisms ir vienota sistēma. Ārsts osteopāts novērš slimības patiesos cēloņus nevis cīnās ar sekām, un savā ārstēšanas gaitā atjauno katra konkrētā cilvēka organismu kopumā, stimulējot tā pašregulācijas spējas.

Ko ārstē osteopātija?
Osteopātija ārstē nevis slimību, bet cilvēku. Cīnās nevis ar simptomiem, bet meklē pataloģiju sakni un cenšas to novērst.    
Pie osteopāta būtu jādodas, ja jūsu bērnam ir dzemdību traumas (perinatālā encefalopātija ar hiper un hipotonusa sindromu, ķermeņa asimetrija, galvas smadzeņu šķidruma cirkulācijas traucējumi, apgrūtināta zīšana, rīšana, motorās attīstības traucējumi, nepareiza guļa, šķērsguļa), BCT (bērnu celebrālā trieka), garīgās un fiziskās attīstības traucējumi, miega traucējumi, psihomotorās attīstības un runas attīstības aizture un traucējumi (allalija, dizartrija, dažādas valodas raustes formas), uzvedības traucējumi (hiperaktivitāte, regulāras kaprīzes, histērija), apgrūtināta mācīšanās (slikta atmiņa, uzmanības trūkums, dizgrafija, disleksija), redzes traucējumi (tuvredzība, ambliopija, astignatizms), izpaužas tiki u.c. dažādas neirozes formas, skolas laikā parādās stājas traucējumi (skolioze, kifoskolioze), sakodiena traucējumi, alerģijas (vazomotorie rinīti, bronhiālā astma), biežas saaukstēšanās (adenoidīti, otīti, haimorīti u.c.), enurēzes un enkoprēzes, plakanā pēda, galvas sāpes, pusaudžiem un vecākiem cilvēkiem - locītavu un muguras sāpes, spondilozes, radikulīti, traumu sekas, angio vegetodistonijas, kuģa un zarnu trakta saslimšanas, dažādas neauglības formas, hroniska noguruma sindroms, pazemināta imunitāte, varikozās vēnas u.c.
Osteopātija ir sevišķi efektīva metode hronisku saslimšanu ārstēšanā, jo slimību iemesls var atrasties tālu no slimā orgāna. Tā, piemēram, galvas sāpes var izraisīt sena kaulu trauma, bet muguras sāpju iemesls var būt kustību ierobežojumi.

Ārstēšanas kursa ilgums
Ja pie osteopāta aizvedīsiet jaundzimušo bez izteiktām veselības problēmām, diagnoze var tikt uzstādīta viena seansa jeb apmeklējuma laikā. Ja jūsu mazulim būs nepieciešami papildus apmeklējumi, veiksmīgas sadarbības gadījumā problēmas var atrisināt divu vai trīs seansu laikā. Jo ātrāk pie osteopāta atvedīsiet savu mazuli, jo ātrāks un labāks būs rezultāts.  
Ja pie ārsta osteopāta vērsīsieties novēloti vai tad, kad problēma jau būs samilzusi un radījusi tālejošas sekas, jums būs jārēķinās ar vairākiem ārsta - osteopāta apmeklējumiem (sākot no 4 līdz 10 seansiem, atkarībā no katras konkrētās situācijas un problēmas). Taču arī šajā periodā ārsts - osteopāts jūsu organismam ļaus ārstēties pašam, vizītes tiks ieplānotas ar vienas vai divu nedēļu intervālu.

Latvijā strādā tikai sertificēti osteopātijas speciālisti
Latvijā šobrīd strādā 10 sertificēti osteopātijas speciālisti. Viņi visi ir reģistrēti Baltijas osteopātu asociācijā, ir tās biedri un ir iekļauti Eiropas kopējā osteopātu reģistrā. Savus osteopātu diplomus viņi ir ieguvuši Ženēvas osteopātijas universitātē. Iegūtās zināšanas  regulāri pilnveido starptautiskajos semināros. Osteopātijas speciālista diplomu var iegūt arī tepat Latvijā - izejot speciālo osteopātu apmācību Baltijas osteopātu asociācijā.