Auglības meklējumos - nobloķētā dzīvības enerģija un psiholoģiskā neauglība

Stāsta Igors Kudrjavcevs – ārsts, Cigun meistars, integratīvās medicīnas, komunikāciju un lietišķās psiholoģijas speciālists, harmonizējošās komunikācijas metodikas "Verbālā rezonanse" autors.

Austrumnieki pievērš lielu uzmanību Iņ un Jaņ produktu līdzsvaram. Par to ir sarakstīts daudz grāmatu, tā ka - informācija ir atrodama, tādēļ niansēs neiedziļināšos. Tas ir vienkārši, bet reizē visai grūti.

Otrkārt, austrumnieki uzskata, ka visās lietās jāievēro mērenība, līdzsvars. Viņu attieksme pret dzīvības enerģiju un dzimumdzīvi ļoti atšķiras no mūsējās. Viņi katru seksuālo aktu uzskata par īpašu dzīvības enerģijas atdošanas brīdi. Taču izturēties pret to nesaprātīgi, jo īpaši vīriešiem, ir bīstami. Ķīniešu seksa terapija nav vis kaut kāda Kamasūtra ar pozām, tas ir zināšanu krājums, kas pilns ar dažādiem norādījumiem, pat aizliegumiem. Piemēram, ierobežojums vīrietim stāties seksuālā aktā, kad viņš ir pārmēru priecīgs, noguris, lietojis alkoholu, pēc pulksten vienpadsmitiem vakarā, jo tad jau ir jāguļ utt. Bet kas notiek pie mums? Iedzer, un pēc vienpadsmitiem vakarā viss tikai sākas... Austrumnieki visu savu uzmanību koncentrē uz katra akta reproduktīvo kvalitāti. Ķīnieši ir sena un gudra tauta. Viņu zināšanas ir dziļi pamatotas. Tāpēc, mīļie vīrieši, lūdzu, saglabājiet savu dzīvības enerģiju!

Tagad paskatīsimies, kāda ir situācija ar auglību sieviešu pasaulē. Dzīvības enerģija ķermenī cirkulē pa kanāliem vai meridiāniem līdzīgi kā asinis pa asinsvadiem. Katram orgānam ir savs meridiāns, sava enerģija. Ķīnieši apgalvo, ka dzimumorgānus pārsvarā regulē trīs no piecām stihijām: koks, ūdens un uguns. Par visbiežāko neauglības iemeslu Rietumu attīstīto valstu sievietēm tiek uzskatīta tā sauktā aknu enerģijas stagnācija. Aknas (koka stihija) ir galvenais orgāns, kas atbildīgs par visu dzīvības enerģijas cirkulāciju ķermenī. Ja aknas nestrādā pietiekami labi, sākas problēmas. Aknas ir atbildīgas par dažām emocijām, piemēram, agresivitāti vai spēju kustēties. Ja cilvēks kļūst pārāk agresīvs (kas Rietumu pasaulē ir diezgan bieži novērojams fenomens un labākajā gadījumā izpaužas, piemēram, kā cīņa par karjeras izaugsmi, konkurence utt.), viņā nevairojas gaišas un mīlestības pilnas domas un jūtas. Viņš reizēm aizmirst, ka mīlestība valda pār pasauli. Sievietēm emocijas ir stiprāk attīstītas, tāpēc viņām šī agresivitāte ir kaitīgāka - tāpat kā alkoholisms un narkomānija. Nereti sievietēm aknu stagnācija izpaužas arī kā agresīva depresija. Tas nozīmē, ka spēka ir par maz, bet viņa ir nikna, neko negrib, ir pilna ar neapmierinātām vajadzībām...

Otrs neauglības iemesls, ķīniešu skatījumā, ir tā sauktais nieru (ūdens stihija) enerģijas deficīts. Nierēs saplūst vecāku iedzimtais spēks - enerģija, kas tiek dota dzimstot un kuru dzīves laikā nevar atjaunot, var tikai mēģināt neiztērēt. Ja cilvēks dzīvo kaut cik saprātīgi - vingro, pareizi ēd, pareizi dzīvo, elpo utt. -, tad šī iedzimtā enerģija nepazūd, tā cirkulē un saglabājas kā zelta fonds. Ja cilvēks dzīvo nepareizi, viņš tērē šo iedzimto enerģiju un ātri mirst. Nereti ir novērots, ka nieru enerģijas deficīts ir izteikts nabadzīgo valstu iedzīvotājiem, un tam ir sava loģika. Cilvēkiem ir mazāk iespēju harmoniski atjaunoties. Piemēram, ja valstī ir nabadzība, sievietei ir mazāk iespēju normāli paēst, atpūsties, viņa spiesta meklēt izdzīvošanas iespējas, pelnīt naudu, strādāt trijos darbos, un nieru aktivitāte, protams, mazinās. Organisms pats sevi sargā: "Tev tāpat spēka nav, tu vēl gribi apbērnoties? Nu, nē! Tev to nevajag!" Protams, tas, ka ir nabadzība, uzreiz nenozīmē, ka tai sekos neauglība. Paskatieties kaut vai uz Indiju! Būtība slēpjas sievietes attieksmē, spējā sevi norobežot no šīm ārējām negācijām.

Trešā stihija ir uguns, kas, ķīniešu izpratnē, regulē ne tikai dzimumorgānus, bet arī smadzenes, mēli un sirdi. Problēmas sākas, kad šī uguns enerģija cilvēkā kļūst norobežota no pasaules, kad cilvēks aizveras, negrib dalīties ar savu mīlestību, viņam bail izpaust jūtas. Tas nav labi. Kad uguns enerģija kļūst mazāk aktīva, arī galva strādā sliktāk. Ne velti ir zināms, ka piecas minūtes smieklu attīra smadzenes un uzlabo to darbību. Ierobežojot uguns stihiju, cilvēks kļūst arvien mazāk emocionāls, kļūst cietsirdīgs, viņam vairs nekas nepatīk, un smagākajā gadījumā viņš uzskata, ka pasaulē nevienam nevar ticēt. Šāda attieksme bloķē visu labo, arī dzimumorgānu darbību - tie pārstāj strādāt, rodas dažādas organiskas problēmas, piemēram, ar olšūnām, dzemdi, aug miomas utt. Organisms it kā saka: "Netraucējiet mani! Lieciet mani mierā! Man no jums ir bail!" Vēl to sauc par zemapziņas darbību, informatīvo lauku jeb, kā saka ķīnieši, - par "udzi". Ne velti ir pētījumi, kas liecina, ka neauglības psiholoģiskais cēlonis ir ļoti nozīmīgs - vismaz 30% gadījumu ir tieši psiholoģiski. Zemapziņai ir ļoti liels spēks, tādēļ, ja mēs tai tiekam klāt, varam regulēt sevī faktiski visu.

Psiholoģiskā "neauglība"

Stāsta Sandra Mihailova - psiholoģe, psihoterapeite, Rīgas Stradiņa Universitātes Psiholoģijas programmas vadītāja, deju un kustību terapeite

Neauglībai ir ļoti daudz psiholoģisku cēloņu. Lai sieviete paliktu stāvoklī, ļoti svarīgi, vai viņa zemapziņas līmenī ir gatava grūtniecībai, jo apzināti jau var gribēt bērnu, bet neapzināti tam pretoties. Tas notiek visdažādākajos veidos. Katra situācija jāskata individuāli, taču ir kopējas tendences. Uzskaitīt visu nav iespējams, varu tikai dot nelielu ieskatu, lai rastos izpratne, cik dažādi spēj būt dvēseles līkloči un ka ar tiem var strādāt un problēmas risināt. Vajag tikai, lai pats cilvēks to patiesi vēlas.

Runājot par psiholoģisko neauglību, piemēram, ļoti izplatītas ir neapzinātas bailes palikt stāvoklī, jo tad palielinās svars, var nepatikt vīriešiem utt. Otrs būtisks bremzējošais faktors ir situācija, kad sieviete nav precēta. Viņa baidās, vai viena varēs bērnu izaudzināt. Tikpat nozīmīgs iemesls var būt arī traumatiska agrīnā pieredze, vardarbība, tuvinieku nāve, šķiršanās, sliktas attiecības ar vecākiem utt. Tas viss var atstāt tik negatīvu iespaidu, ka gluži vienkārši negribas nekādu turpinājumu tādai dzimtai. Bez ievērības nevar palikt arī personiskās īpatnības - paaugstināta trauksmainība, bailes. Tas rada milzīgu papildu trauksmi, kas traucē iestāties grūtniecībai. Jāņem vērā arī, ka gan vīrietis, gan sieviete var būt fiziski gatavi grūtniecībai, taču psiholoģiski viņi ir absolūti infantili, nav gatavi uzņemties atbildību par otru cilvēku, jo nav gatavi atbildēt pat par savu dzīvi.

Austrijas pediatre, ģimenes ārste Eva Raiha ir tā sauktās maigās bioenerģētikas metodes pamatlicēja, kur attiecībā uz sievietēm runā par "auksto" un "silto" dzemdi. Šī dzemdes atšķirība ir cieši saistīta ar sievietes enerģētisko sakārtotību vai, gluži pretēji, daudzajiem enerģētiskajiem blokiem. Tā ir plaša tēma, un Eva Raiha ir izstrādājusi speciālas tehnikas, kā harmonizēt enerģiju, lai dzemde paliktu "silta" mazuļa ienākšanai.

Psiholoģiskās neauglības gadījumā noteikti jāpiemin arī modernās sabiedrības apslēpti negatīvā nostādne pret grūtniecību. Sievietēm ir liela vēlme dzīvē sasniegt arvien vairāk un vairāk. Dzīšanās pēc karjeras un statusa nereti rada lielas bailes par to, kas notiks, kad viņa uz laiku pametīs to, ko sasniegusi. Šīs bailes ir ļoti traucējošas. Meitene jau no 14-15 gadu vecuma visu laiku ir trauksmē, ka tikai nepaliktu stāvoklī. Un tad, kad viņa beidzot grib grūtniecību, nekas nenotiek, jo šī noliedzošā programma ir viņā dziļi iesakņojusies. Taču vēlreiz uzsveru - visi šie mehānismi ir neapzināti, tos var veiksmīgi risināt psihoterapijā, pētot cilvēka dzīvi un izrunājoties.

Ir arī situācijas, kad sieviete, kurai ir iesakņojusies pretestība pret grūtniecību, var intuitīvi izvēlēties partneri, ar kuru viņa nevar kļūt grūta. Vai arī, piemēram, abi partneri tajā īsajā mirklī, kad sieviete var palikt stāvoklī, neapzināti izvēlas aizbraukt komandējumos, uzsāk strīdu, izvairās no seksuālās tuvības. Šādā veidā viņi spēlē psiholoģisko spēli "neauglība", kad it kā viens otram un pārējai sabiedrībai cenšas pierādīt, ka grūtniecība nav iespējama un ka viņiem ir jādzīvo bez bērniem. Taču nav noslēpums, ka, ja sieviete nevar palikt stāvoklī no viena vīrieša, tas nenozīmē, ka viņa nevar kļūt grūta no cita. Tāpat ir jāievēro īpaši laiki, kad labāk bērnu ieņemt, piemēram, ļoti labas ir +/- 3 dienas no pilnmēness, kā arī katrai sievietei ir savi īpašie cikli. Bet galvenais - neizvairīties no seksuālām attiecībām visauglīgākajās dienās, jo bērni jau no skatīšanās vien nerodas.

Teikšu vēl ko: ne jau katrā laikā sievietes uzdevums ir audzināt bērnu. Varbūt viņai tieši tajā brīdī, kad tā kā gribētos to mazuli, dzīvē ir paredzēti pilnīgi citi uzdevumi, cita misija. Un tad nekas cits neatliek, kā vien pildīt šos uzdevumus. Tajā brīdī, kad būs iespēja palikt stāvoklī, tas notiks. Vienīgi jāatceras, ka problēmas pašas nerisinās, ja tās ignorē. Psiholoģisko neauglību var risināt gan kopā ar psihoterapeitu individuāli vai grupās, gan sevi sakārtojot enerģētiski, gan saprotot šķēršļus, kas traucē. Ļoti efektīvi var strādāt ģimenes psihoterapeita vadībā, piemēram, izmantojot smilšu terapiju. Labi rezultāti tiek sasniegti arī deju kustību terapijā. Šobrīd tieši strādāju pie īpašas grupas izveides sievietēm, kam ir psiholoģiskā neauglība, lai noņemtu iekšējo aizliegumu pret grūtniecību.

Atgriešanās pie Mātes Dabas

Stāsta Diāna Timofejeva - Dabas vides estētikas studijas vadītāja

Auglība ir viena no dabiskākajām Mātes Dabas izpausmēm, taču vienlaikus tas ir vislielākais noslēpums un mistērija. Ikviens bērns - putnēns, zieds vai mazais cilvēkbērns - ir Radītāja mīlestības redzamā daļa. Daba un visas tajā esošās būtnes var pastāvēt tikai un vienīgi pateicoties spējai nest augļus, radīt pēcnācējus, turpināt sugu. Tāpēc ne velti tieši tagad - gadsimtā, kad cilvēks arvien vairāk attālinās no dabas un tiecas to pārveidot, - ir parādījusies šī aizvien aktuālākā problēma neauglība.

Katrā cilvēkā potenciāli mīt sava radošā aicinājuma ceļš, kas palīdz atraisīties un realizēties visām radošajām izpausmēm. 20 gadu pieredze dabas vides estētikas jomā man apliecina, ka radoša darbošanās ar dabas materiāliem (sevišķi tas attiecas uz sievietēm) palīdz atjaunot to īpašo dvēselisko, smalko garīgo saskarsmi ar dabu un visiem tās izpausmes brīnumiem, kas tieši un arī pastarpināti atbild par auglību. Šajā procesā cilvēks līdz šūnu, atomu līmenim atkal sajūtas kā dabas daļa, un viņa radošais spēks iegūst pavisam citu virzienu. Sievietes, kas ļoti tiecas pēc dabas vides estētikas, dabas tuvuma, harmonijas, vieglāk un dziļāk nonāk kontaktā ar savu sievišķo esību, sievišķo pirmsākumu, kas nenoliedzami veicina auglību. Sakārtojas dzīve un emocijas, kas ikdienas rutīnā, steigā, stresā un pasaulē, kur sieviete bieži vien ir samainījusies lomām ar vīrieti, ir īpaša vērtība. Saskarsmē ar dabu cilvēkam ir iespēja nonākt pie kārtības, kad sievišķā un vīrišķā enerģija plūst Dieva un Dabas likumiem atbilstošā harmonijā.

Senos laikos sievietes no paaudzes paaudzē nodeva mākslu būt saskaņā ar dabu un sevi, līdz ar to arī tāda neauglības problēma bija reta. Problēma ar auglību ir beidzamo gadsimtu parādība.

Uzskatu, ka dabas vides estētikas metodes ir sekmējušas vairāk nekā 10 bērniņu ieņemšanu, kaut vecākiem pirms tam bija diagnosticētas dažādas auglības problēmas. Vai tas ir brīnums? Noteikti! Un tas ir noslēpums arī man pašai. Radošai enerģijai, kura snauž katrā no mums, ir jāpalīdz iekustēties, pamosties un uzplaukt. Patiesībā Daba savā radīšanas spēkā mums palīdz rast saskaņu ar mūsu pašu pirmsākumu.

Esam paaudze, kam ir dotas daudzas iespējas. Šis ir laiks, kad Zeme pastiprināti izjūt saules spēku, auglības un mīlestības enerģiju. Mums tiek dota iespēja to uztvert, transformēt un vairot. Ne velti pēdējā laikā bērni dzimst sievietēm, kas ilgi gaidījušas mazuļus un nav varējušas pie tiem tikt. Šobrīd ir īpašs laiks bērniem! Būsim vērīgi un mīlestības piepildīti!

* * *