Degsme piešķir dzīvei cēlumu, skaistumu un jēgu. Nav iespējams sasniegt ko lielu, nejūtot kaisli kļūt kaut kam lielam vienalga kurā dzīves sfērā, vai tas būtu sports, māksla, zinātne, bizness vai vienkārši ģimene. (Entonijs Robinss)
- Es katru dienu atklāju savas iedzimtās spējas.
- Es iepazīstu un izrādu visu to labāko, kas manī ir.
- Katra dzīves situācija - iespēja radoši izpausties.
- Es ar prieku un degsmi iepazīstu visu, kas man ir nepieciešams.
- Dzīve ir mans nemainīgais skolotājs.
Ģēnijs - tas ir cilvēks, kurš kaut nedaudz spēj pacelties virs ierastās domāšanas. (Viljams Džeimss)
- Es dzīvoju apzināti, ar dziļu dzīves un sevis izpratni.
- Es apzinos savas vēlmes un palīdzu tām realizēties.
- Es mācos rūpēties par sevi.
- Es mācos sevi mīlēt un pieņemt.
- Mīlestība pievelk pie manis visu to, ko es patiesi vēlos.
Esiet radoši visās savās domās, savās sajūtās un visās rīcībās (Veins Dajers). Lieki būtu piebilst, ka šo programmu vajag sev atkārtot dienu no dienas, bieži un ar ticību un rīkoties atbilstoši sajūtām. Daudzi cilvēki dzīvo, kā negrib. Viņi neko nedara, lai dzīvotu savādāk un citādāk. Tādu cilvēku dzīve līdzīga filmai, no kuras skatīšanās pašiem jau ir nelabi, bet viņi neko nedara lai pārrakstītu scenāriju. Un vēl, kamēr mājās ir televizors, kuru tu skaties, un avīzes, kuras tur lasi, tev nolaižas rokas, jo arī tā ir neapzināta vai apzināta programmēšana, lai tu mazāk ko pats darītu,.. jo nav jau vērts... programma rakstās... attiecīgā programma iet... tā programmējas... viss notiek atbilstoši tai.
Kāpēc ir tik grūti to mainīt? Kāpēc nesanāk? Stress? Cilvēks kaut ko gaida. Tā ir ilga gaidīšana, jūs pavisam skaidri zināt, kā ir jānotiek, bet ja notiek savādāk, tad neviens nedomā, ka tās ir tikai sekas kaut kam, kā, piemēram, tiem pašiem neapzināti izteiktajiem vārdiem vai domām.. To neattiecinām uz sevi, uz savu domāšanu, uz savu rīcību. Jūs taču zināt, kādai ir jāizvēršas situācijai, kam ir jānotiek, bet ja nenotiek, jūs tam nepiekrītat, nepiekrītat realitātei, pasaule jūsuprāt, ir veidota nepareizi un jūs mēģināt viņu labot, pasaulei ir jābūt citādai, un es noteikti zinu kādai tai jābūt. Jūs nevarat pieņemt to pasauli, realitāti, kas pašreiz eksistē, jūs tiesājat, ja kaut kas nenotiek tā kā gribētos.
Rezultātā sasummējas neapmierinātība, saprotams, ka galvā notiek nepārtraukta cīņa, domas seko domām, protests... un visa enerģija aiziet uz to. Jūsu iekšējais "dators" ir uzkāries un pārkarsis. Un, ja enerģija ir aizgājusi, tad strādāt efektīvi nav iespējams, jūs ieslīgstat ja ne depresijā, tad spēku pilnīgā izsīkumā, rezultātā dzīve nepriecē, jo jūs neesat mierā ar to, ko piedāvā dzīve. Jābeidz dzīvot ilūzijās un jāpieņem dzīve ar visu ko tā sniedz vai nesniedz. Ja nevaram mainīt apstākļus, kuros atrodamies, tad mainām attieksmi pret apstākļiem. Sākam rakstīt savu dzīves scenāriju kādu gribam, ieviešam dzīvē vajadzīgās korekcijas, un apstākļi paši sāks mainīties. Tas ir darbs ar sevi.. neatlaidīgs, nebeidzams, mērķtiecīgs darbs ar sevi un rezultāti nebūs ilgi jāgaida.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!