Foto: PantherMedia/Scanpix
Pirms dzemdībām topošā māmiņa ne tikai domā par mazuļa ienākšanu pasaulē, gaidāmajām, patīkamajām rūpēm un pirmo vārdiņu, bet baidās arī no dzemdībām. Bail var būt no sāpēm, asinīm, dakteriem un slimnīcas atmosfēras. Topošā māmiņa var arī baidīties nonākt dzīvībai bīstamā situācijā, kad pati neko nevar ietekmēt un var gadīties pats ļaunākais – dzemdībās nomirt.

Vēsturiski nāves gadījumu skaits dzemdībās samazinās

Bailes nomirt dzemdībās varētu būt senču pieredzes dēļ - senāk dzemdēt bija bīstamāk nekā tagad. Mātes un bērna nāve dzemdībās attēlota arī literatūrā. Tomēr ar šīm bailēm, iespējams, ne pilnībā var un vajag tikt galā.

Spriežot pēc statistikas (skatīt dokumentu), šāda iespēja, protams, pastāv, taču statistikas rādītāji ir niecīgi. Pie tam grūtnieces tiek medicīniski uzraudzītas gan grūtniecības, gan dzemdību laikā.

Sieviešu nāves iemesli dzemdībās

Kopumā 11-17 % topošo māšu nāves gadījumu notiek dzemdību laikā. Vairāk nekā 25 % nāves gadījumu notiek grūtniecības laikā. To iemesli ir slimības, vardarbība vai bīstami aborti. Preeklampsija ir nāves cēlonis 2,8 % gadījumu no visiem māšu nāves gadījumiem jaunattīstības valstīs un 0,4 % attīstītajās valstīs.

No 50 līdz 71 % māšu nāves gadījumu notiek pēc dzemdībām (45 % no visiem gadījumiem pirmo 24 stundu laikā pēc dzemdībām). Viens no biežāk sastopamajiem iemesliem gan jaunattīstības, gan attīstītajās valstīs ir stipra asiņošana. Asiņošana gadās 10 % dzemdību visā pasaulē un 25 % gadījumu ir nāves cēlonis.

Citi iemesli: dzemdības ar nepareizu augļa guļu vai pārāk lielu bērna galviņu, infekcijas (15 % gadījumu, vairums jaunattīstības valstīs).

Secinājums - grūtniecību un dzemdības var uzskatīt par drošu tad, ja sievietes ievēro atbilstošu uzturu, veic fiziskos vingrinājumus, atrodas drošā vidē un saņem medicīniskos pakalpojumus un speciālistu palīdzību.

Statistika ir abstrakta lieta, bailes nomirt dzemdībās - individuālas

Ne jau visus pārliecina statistika. Katra topošā māmiņa ir personība, viņa izlasa statistikas rādītājus, bet tas nepalīdz mazināt bailes. Ko darīt?

Cālis.lv foruma dalībniece aizdomājas vēl tālāk: "Es plānoju dzemdēt Anglijā, kur ir bērna tēvs, bet manas nāves gadījumā viņš grib taisīt pašnāvību. Nevajag komentārus par bezatbildīgo attieksmi pret bērnu, man vajag konkrētu informāciju. Es gribu zināt, vai ir iespējams nodrošināt, ka tādā gadījumā mūsu bērns nonāk manu vecāku aizgādībā (viņi dzīvo Latvijā). Vai ir iespējams jau pirms bērna dzimšanas noteikt aizbildņus vecāku nāves gadījumā?"

Cilvēki par to izsaka dažādus viedokļus:

  • Nepārtraukti ir iespēja nomirt. Ja skatās statistikas datus, braucot ar mašīnu un lidojot lidmašīnā, cilvēki riskē ar savu dzīvību. Turpretī dzemdēt ir tīrais nieks. Vai esi padomājusi, ka izkāpt no gultas ir bīstami? Ar tevi var atgadīties viss!

  • Iespējamība nomirt dzemdībās ir ļoti maza. Un parasti nomirst tās sievietes, kas ir hroniski slimas, viņu nāve nemēdz būt pēkšņs pārsteigums. Iedomāties, ka tas skars tieši tevi, ir paranoidāli.

  • Tās taču ir elementāras rūpes par bērnu, drīzāk būtu bezatbildīgi par tādu iespēju vispār nedomāt. Jūs domājat, ka viss, kas notiek reti, nekādā gadījumā nenotiks ar jums?

  • Es pievērstu uzmanību šādām bažām - es uzticos sievietes intuīcijai. Ja ir šāda priekšnojauta, cienu to un uzskatu, ka pret bailēm un bažām vienīgais līdzeklis ir drosmīga raudzīšanās tām acīs. Ja es baidos par kādu lietu, es izdomāju, kā rīkotos, ja tiešām notiktu sliktākais. Bezjēdzīga ir vienkārša šausmināšanās par kādām iespējām. Risinājumu pārdomāšana gadījumam "ja nu kas" ir prātīga kaut vai tādēļ, ka nomierina.

  • Lielākā daļa cilvēku pret nāvi attiecas ar strausa filozofiju - ja es par to nedomāšu, tā mani neskars. Šādā attieksmē slēpjas vislielākās bailes. Gatavošanās dzemdībām nav tikai pozu apgūšana, elpošanas kursi, ratiņu un drēbīšu gādāšana. Tas vienlaikus ir arī ļoti liels, iekšējs process, kas sevī ietver arī šādas pārdomas. Pārdomu rezultāts ideālā gadījumā ir veselīga nāves kā savas dzīves neizbēgamās realitātes apzināšanās, samierināšanās ar to un sagatavošanās. Kā jau dažas minēja - nāve katru no mums var pārsteigt ik uz soļa.

  • Pēc pieredzes saku par dzemdībām - viss ir mūsu galvās. Ja tu domāsi sliktas domas, tad būs slikti. Kā var dzemdēt ar domu, ka mirsi? Tas ir normāli?

  • Dzīvē gadās visādi, un ne jau mūsu vārdi kādu nomierinās. Kā ir teicienā - domāt to labāko, bet nodrošināties ļaunākajam.

Kā tikt galā ar bailēm nomirt dzemdībās

Psiholoģe Jurita Smiltiņa uzsver, ka bailes no dzemdībām vai bailes nomirt dzemdībās ir bailes no nezināmā. Stresa līmenis iepriekš neparedzamās situācijās ir ļoti augsts.

Tas ir saistīts ar to, ka mēs nezinām, kā pakļaut un kā kontrolēt to, ko nepazīstam. Bailes no nezināmā ir nāves baiļu pamatā, vienalga, vai tās būtu bailes nomirt dzemdībās vai bailes nomirt vispār. Arī pašas dzemdības nepārprotami ir tikšanās ar divām eksistenciālām krīzēm cilvēka dzīvē - dzimšanu un nāvi. Šīs ir krīzes, kuras piemeklē mūs visus, un diemžēl mēs paši tās nevaram kontrolēt.

Kā tomēr tikt ar šīm bailēm galā?

Pirmkārt, topošajai māmiņai noteikti vajadzētu uzzināt visu pieejamo informāciju par dzemdību procesu - kādas ir dzemdību fāzes, kas seko kam, kādas ir pirmās pazīmes, ka dzemdību process ir sācies utt.

Otrkārt, vajadzētu arī laicīgi iepazīties ar ārstu vai vecmāti, kas piedalīsies dzemdībās. Bieži vien tieši ārsta personība ir tā, kas dod drošību un ļauj atrast paļāvību un ticību, ka viss būs kārtībā un jaunā māmiņa būs drošās rokās. Ja kaut kas ārsta attieksmē vai personībā nepatīk, tad laicīgi var meklēt citu ārstu.

Treškārt, ja iespējams, var apciemot dzemdību iestādi un varbūt apskatīties istabiņu, kurā dzemdētājai būs jāpavada laiks līdz bērniņa dzimšanas brīdim. Arī tas, ka jaunā māmiņa atbrauc uz jau zināmām telpām, dod lielāku drošības sajūtu.

Vissvarīgāk ir iegūt pēc iespējas vairāk faktu, nevis emocionālo informāciju. Protams, tuvojoties dzemdībām, jaunās māmiņas bieži jautā savām draudzenēm, kuras jau ir dzemdējušas, viņu pieredzi. Parasti šie stāsti ir vairāk emocionāli, nekā balstīti uz faktiem. Bieži tie nevis palīdz, bet vēl vairāk rada neskaidrības un baiļu sajūtu par to, kā būs. "Tomēr pieļauju, ka kādai māmiņai tieši emocionāls stāsts var palīdzēt pārvarēt bailes. Cilvēki ir dažādi, un veidi, kā mēs tiekam galā ar stresu, arī ir dažādi. Tas atkarīgs no mūsu personības. Tātad galvenais - katram atrast savu metodi," saka psiholoģe.

Psiholoģe ir kategoriski pret saukli - domājiet pozitīvi un dzeniet prom sliktās domas. Viņasprāt, tā tiešām ir "strausa politika". Ja ir sliktas domas un bailes, tad tās nevar nekur aizdzīt, bet ar tām ir jāstrādā un jātiek galā konstruktīvā veidā, nevis tās jāapspiež. Konstruktīvs veids ir meklēt atbildes un mēģināt saprast savu baiļu cēloni.

Baiļu veidi

Kā jau iepriekš minēts, māmiņas baiļu pamatā ir globālās nāves bailes, kas piemīt mums visiem. Bet pastāv vēl divi baiļu veidi:

- Iracionālās bailes. Tās var būt saistītas ar konkrētās dzimtas vēsturi un dzimtas sieviešu pārdzīvojumiem dzemdību laikā. Iespējams, dzimtā ir bijušas kādas traģēdijas, piemēram, dzemdības kara vai izsūtīšanas laikā utt. Mēs daudz ko nezinām par to, kā funkcionē mūsu zemapziņa. Psihologs Karls Gustavs Jungs bija viens no pirmajiem, kurš uzskatīja, ka daļa zemapziņas visai cilvēcei ir kopīga un sevišķi tuva saikne ir starp radiniekiem. Tātad zemapziņa ir kā informācijas lauks, kurā ir daudz kā tāda, ko mēs nezinām. Lai tiktu ar šīm bailēm skaidrībā, būtu noderīgi interesēties par savas dzimtas vēsturi. Nav teikts, ka tas uzreiz mazinās bailes, bet tas ir viens no veidiem, kā iegūt informāciju un faktus, un tas palīdz tikt galā ar stresu.

- Racionālās bailes. Tām ir konkrēts pamats. Piemēram, mātes stāsts par smagām dzemdībām, draudzenes negatīvā pieredze dzemdībās, pašas jaunās māmiņas hroniskas veselības problēmas u. c. Šajā gadījumā ir jāmeklē atbildes uz tiem jautājumiem, kas liekas neskaidri, un jāsaudzē sevi, lai hroniskās kaites neliek par sevi manīt.

Noteikti laimīgākas un drošākas ir tās jaunās māmiņas, kurām ir saprotoša daktere, kura uzrauga grūtniecības procesu un kurai var uzdot visus jautājumus, kas rada kādas bažas. Nekad neviens jautājums grūtniecības procesā, kurš topošajai māmiņai rodas, nevar būt muļķīgs un lieks. Ja tāds ir radies, tad tam ir pamats.

"Jautājiet speciālistiem, mammām, draudzenēm, runājiet ar psihologu, meklējiet atbildes internetā, grāmatās, bet tikai nemēģiniet šos jautājumus noliegt. Konstruktīva risinājuma meklēšana ir spēka pazīme, nevis vājums," iedrošina psiholoģe.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!