Foto: stock.xchng
Bērns mīl tēvu vairāk. Un kā nu ne! Kā brīvdienas – tā svētki! Dāvanas, izklaide, pilnīga brīvība – nekas netiek atteikts. Mammai tiek tikai rūpes un audzināšana caur aizliegumiem, divnieki un neveiksmes, vecāku sapulces, pirmās vilšanās, nemitīga atteikšana un sodīšana. Tētis – tā ir jautrība. Mamma – tā ir audzināšana.

Kur taisnība? Meklēsim kopā pozitīvo!

Šāds viedoklis noteikti ir ja ne visiem, tad katrai otrajai sievietei, kura pēc šķiršanās dala bērnu ar viņa likumīgo tēvu. Un no vienas puses viss noris savu gaitu - pat jāpriecājas, ka bijušais vīrs nepieder to skaitam, kas pēc šķiršanās atpērkas no pagātnes ar niecīgiem alimentiem. Bet no otras puses, kā lai paskaidro mazajam, ka tētis - tas nav tikai brīnums, kas parastu dienu spēj pārvērst pasakā? Ka abi vecāki mīl viņu vienādi un cenšas padarīt viņa dzīvi laimīgāku, tikai katrs savādāk.

Kādēļ tētis visu atļauj....

Kam taisnība, kurš vainīgs - šie jautājumi jau ir pagātnē. Punkts ir pielikts laulības šķiršanas procesā, tomēr attiecībā uz bērnu - nemitīgs daudzpunkts...Kā izaudzināt labu cilvēku - kopā, taču šķirti?

Un ja mamma, jo bērns pēc šķiršanās reti paliek dzīvot pie tēva, vienmēr ir līdzās, un ikdiena ne ar ko daudz neatšķiras pirms tās, kāda tā bija pirms šķiršanās, tad bērns šīs pārmaiņas izjūt ļoti spilgti. Kaut kā trūkst, vēl vienas zobu sukas, liekas tējas krūzes, smieklu basā. Pats apbrīnojamākais - vīrietis jūt neizlīdzināmu vainu par to, ka atņēmis dēlam vai meitai ikdienas uzmanību, viņš nespēja rast kompromisu, kur tad bērns ir vainīgs? Jāizpērk vaina nekavējoties! Konfektes, rotaļlietas, cirks, jauns dators. Jebkuras vēlmes, ja ne gluži likums, tad mudinājums rīkoties. Un kāds tur vairs brīnums, ka bērnam šis laiks ir krietni patīkamāks par pelēko ikdienu kopā ar mammu.

....un ko atļaut tētim

Jebkurā situācijā vainīgi ir abi. Nē, ne tajā, kur jūs nespējās saglabāt ģimeni! Bet tajā, ka vīrietis kompensē savu prombūtni ar visatļautību. Ļoti bieži tajā ir sievietes vaina. Nepaspēj bērns ar tēvu iziet no mājas - kā mamma jau nerod sev mieru. Zvana, pārdzīvo, vai viņš nav izsalcis, vai viņam ir interesanti kopā ar tēti, vai viņš viņu neatstāj novārtā. Bet tiklīdz iemesli zvanīt aptrūkstas, stāv pie loga un nervozi skatās pulkstenī - laiks beidzies, mazums, kas atgadījies! Atliek tik bērnam saaukstēties - bijušais vīrs pie tā ir vainīgs. Nemitīgi pārmetumi - es viņu audzinu, kādas gan tev ir tiesības iejaukties? Kur gan pazūd uzticība? Kādēļ vakardienas ideālais tēvs, šodien kļūst par mammas audzināšanas kartības grāvēju?

Kādēļ gan pienākumus nedalīt uz diviem?

Kādēļ neļaut bērna tēvam būt ne tikai par bērna izklaidi, bet arī autoritāti? Piemēram, jūs atbildat par tīrām rokām un bērna veselību, bet tētis par skolas stundām. Pārbaudīt dienasgrāmatu, palīdzēt tikt galā ar sarežģītiem mācību priekšmetiem brīvdienās, noalgot privātskolotāju. Un pēc tam jau var nopirkt arī apsolīto rotaļlietu.

Piedāvājiet bijušajam vīram piedalīties bērna audzināšanā ne tikai brīvdienās. Lai vakaros pa telefonu tētis noliek bērnu gulēt, un arī bērnam būs mazāk garlaicīgi, un tēta autoritāte kļūs ar vien lielāka.  neietekmē bērna audzināšanu. Lai arī kāds būtu jūsu savstarpējā naida iemesls - bērnam ir divi vecāki tētis un mamma. Un ja jūs neuzticaties bijušajam vīram kā vīrietim, tas nenozīmē, ka viņš nav uzticams kā tēvs.

Un ko atļaut sev?

Pirmkārt - atļauj sev būt sievietei, nevis mammai, mājsaimniecei, ne biznesa lēdijai, bet tieši sievietei. Kamēr bērns brīvdienās ir ar tēvu, velti laiku savai ārienei, izklaidēm, pavadi laiku ar draudzenēm.

Otrkārt - dzīvo, nevis gaidi. Nav vērts izniekot laiku, raut matus nost no galvas un nemitīgi raustīt loga aizkarus. Ja uztraukums tevi nepamet, sarunājat ar bijušo vīru, lai viņš pāris reizes pa dienu pazvana, mātes instinktam ir jābūt mierīgam, bet lieki satraukt sevi nevajag.

Treškārt - atcerieties zelta likumu - jo vairāk cilvēku mīl jūsu bērnu, jo laimīgāks viņš jūtās. Jums ir paveicies, ja bijušais vīrs aktīvi piedalās bērna audzināšanā, pēc statistikas tikai 20 % bijušo vīru turpina audzināt bērnus pēc šķiršanās.

Ceturtkārt - beidziet dzīvot pagātnē un sāciet kārtot savu personīgo dzīvi. Jums tam laika pietiek. Un bērnam dzīvē parādīsies vēl viens mīļš un mīlošs cilvēks.

Piektkārt - rīkojot riebeklības bijušajam vīram, jūs kaitējat arī bērnam. Tētis brīvdienām, vīrietis nekļūst pēc savas gribas, bet apstākļu vainas dēļ. Un ja jūs pret to izturēsieties kā pret darījumu attiecībā pret savu bērnu, tad izaudzināt krietnu cilvēku būs ļoti grūti!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!