4105885
Foto: PantherMedia/Scanpix
Septembris ir laiks, kad bērni atsāk skolas gaitas. Tomēr šis mēnesis ir arī satraukuma pilns laiks daudziem maziem ķipariem, kurus gaida pirmais bērnu dārza apmeklējums. Pirms bērnu dārza vecāku mazajām atvasēm ir mazāka saskarsme ar dažādiem slimību izraisītājiem, tādēļ dārziņā viņi nereti sāk biežāk slimot, jo imunitātes sistēma pilnībā vēl nav izveidojusies. Lai bērnu dārzā pavadītais laiks nesaistītos tikai ar slimošanu, bet gan ar pozitīvām emocijām, "Ģimenes aptieku" farmaceite un aptiekas vadītāja Jūlija Korne konsultē, kā jau mazotnē stiprināt bērnu imunitāti.

Speciāliste uzsver, ka bērns pats nav atbildīgs par savu veselību, tāpēc liela nozīme ir vecāku rūpēm - kā viņi bērnu pirmsskolas vecumā "regulēs", tā arī veidosies atvases organisma aizsargspējas (protams, šeit nav runa par gadījumiem, kad bērniņam ir kāda iedzimta slimība). Tāpat speciāliste norāda, ka vecākiem jābūt gataviem, ka visi mazi bērni bieži slimo, taču šis process mazotnē arī veido bērna imunitāti.

Slimošanai gan jābūt ar mēru, tāpēc farmaceite Jūlija Korne atklāj vairākas pazīmes, kad vecākiem būtu jāsatraucas, jo bērnam, iespējams, ir vāji attīstīta imunitāte:

-          Bērns slimo ar vīrusu slimībām 4 līdz 5 reizes gadā vai biežāk;

-          Ir nepieciešams ilgs laiks, lai bērns pēc slimošanas atjaunotu spēkus;

-          Bērnam bieži ir alerģiska reakcija pēc dažādu produktu lietošanas;

-          Bērns ātri nogurst, ir nervozs un naktīs nemierīgi guļ;

-          Ir biežas problēmas ar zarnu traktu - aizcietējumi un caureja.

Bērna imunitāte ir jāstiprina pastāvīgi, turklāt jo īpaši uzmanīgiem jābūt tiem vecākiem, kuriem pašiem ir promblēmas ar imunitāti. Jūlija Korne stāsta, ka, mazulim piedzimstot, māmiņai zīdainis pēc iespējas ilgāk ir jābaro ar krūti, jo vielas, kas atbild par imunitātes veidošanos, tiek saņemtas tieši ar mātes pienu. Par vitamīniem bagātu un sabalansētu uzturu ir jārūpējas arī pēc zīdīšanas perioda. Noteikti vismaz divās līdz trīs bērna ēdienreizēs ir jāiekļauj dažādi augļi un dārzeņi, tāpat jānodrošina graudu produkti, zivis, gaļa un citi produkti, lai organisms saņemtu imunitāti stiprinošus vitamīnus un minerālvielas - C, A un E vitamīnu, cinku, dzelzi, selēnu, kā arī nepiesātinātās taukskābes Omega 3 un Omega 6.

C vitamīns dabā visvairāk sastopams citrusaugļos, zaļajā paprikā un visās ogās, A vitamīns - tumši zaļos, dzeltenos un oranžos dārzeņos un augļos, piemēram, spinātos, brokoļos un burkānos. Cinku organismā iespējams uzņemt ar pupiņām, aknām un zemesriekstiem, bet E vitamīnu - ar sēklām un riekstiem, augu eļļām, zivju eļļu, graudiem. Tuncī, dārzeņos, brūnajos rīsos, olu dzeltenumā, vistas gaļā, saulespuķu sēklās un ķiplokos ir sastopams selēns. Savukārt dzelzi iespējams uzņemt ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, zemenēm, bet nepiesātinātās taukskābes - ar linsēklu un zivju eļļām.

Tiesa, ar dabā sastopamajiem produktiem nav iespējams pilnībā nodrošināt visas stiprai imunitātei nepieciešamās vielas, tāpēc "Ģimenes aptieku" farmaceite Jūlija Korne iesaka papildus lietot arī bērniem radītus vitamīnus, kas uzņemami gan tablešu, gan košļājamu konfektīšu, gan sīrupa veidā. Profilaktiskos nolūkos vispiemērotākie ir multivitamīnu kompleksi, piemēram, "Marsieši", "Brīnumbērns", "Kidivits", "Calibrum Junior", "Floradix Kindervital" u.c. aptiekās iegādājami preparāti. Tāpat imunitātes veicināšanai papildus var izmantot arī linsēklu eļļu pa tējkarotei dienā un zivju eļļu. Ietiecami ir arī lakto un bifidobaktērijas saturoši produkti, jo zarnu traktam ir svarīga loma imunitātes veidošanā.

Imunitātes stiprināšanas nolūkos bērniem iespējami vairāk jāuzturas arī svaigā gaisā, turklāt būtiski, lai viņi būtu saģērbti atbilstoši laika apstākļiem - ne par biezu, ne par plānu. Ja vien mājokļa grīda nav auksta, nevajadzētu bērnam aizliegt staigāt ar basām kājām. Savukārt nelielu saaukstēšanos nevajadzētu uzreiz ārstēt ar spēcīgām ķīmiskām zālēm - arī šāda organisma cīņa paša spēkiem pret baktērijām norūda imūnsistēmu.

Speciāliste stāsta, ka daļa vecāku pat atsakās pirms skolas bērnus laist bērnu dārzā, lai viņus pasargātu no dažādām saslimšanām, taču tas ir aplami. Bērnu dārzā mazais ķipars ne tikai intelektuāli attīstās un mācās veidot kontaktus ar apkārtējiem, bet arī iegūst vidi, kas ir unikāls "imunitāti stiprinošs līdzeklis". Piemēram, tādas slimības kā vējbakas un masaliņas bērni mazotnē izslimo daudz vieglākā formā. Ar katru slimošanas reizi tiek iegūta imunitāte pret attiecīgo vīrusu. Savukārt, ja, piemēram, ar masaliņām tiek slimots jau vēlākā vecumā, slimošana, kā arī tās radītās sekas var būt daudz smagākas.

Tāpat Jūlija Korne iesaka bērnus pasargāt arī no pieaugušo problēmām. Jo, kā apliecinājuši psihoneiroimunoloģijas pētījumi, tie bērni, kuri dzīvo bezstresainā, drošā vidē un biežāk gūst pozitīvas emocijas, vieglāk pārcieš dažādas slimības. Tāpēc farmaceites ieteiktā formula pirmsskolas vecuma bērnu imunitātes stiprināšanai ir šāda: sabalansēta uztura un drošas vides nodrošināšana, kā arī papildu uzturvielu un vitamīnu lietošana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!