Kā mēs no radītājiem kļūstam par kalpotājiem  (1)

Katru dienu, veicot jebkuras darbības, mēs patērējam enerģiju. Pat domājot, mēs to tērējam. Enerģija un cilvēka apziņa ir savstarpēji saistītas. Ja mēs patērējam pārāk daudz enerģijas, apziņa krītas, degradējas, pazeminās intelekts, degradējas morāle, pavājinās gribasspēks. Vārdu sakot, uzvar "melnais caurums".
Tas ir labi zināms Tumsas planetārajiem kalpotājiem, kurus pašlaik cilvēki dēvē par "slepeno pasaules valdību", kura pilnīgi apzināti ar mums manipulē, piespiežot mūs tērēt pēc iespējas vairāk bioenerģijas, attiecīgi samazinot viņu gribu. Jo cilvēki ar vāju gribasspēku ir viegli manipulējami, viņu uzvedība īstenībā nemaz neatšķiras no dzīvnieku bara uzvedības.
"Pasaules valdības" uzdevums - tērēt mūsu enerģiju tukšgaitā, virzot mūs uz bezjēdzīgu darbu, nevajadzīgiem strīdiem, lokāliem kariem, nepilnvērtīgu uzturu, izklaidēm un citiem dzīvnieciskiem priekiem. Bet visu gudro cilvēku uzdevums - saglabāt savu enerģiju, maksimāli fokusējot to uz reālu dzīves uzdevumu risināšanu (bet ne uz tiem, kurus mums uzspiež pasaules valdība ar izglītības, reklāmas un plašsaziņas līdzekļu starpniecību), neļaut tai aizplūst tukšumā. Tas ir pats īstākais karš - karš par mūsu bioenerģētiku. Galarezultātā, cilvēka enerģijas stāvoklis, tās frekfence, nosaka reinkarnāciju. Cilvēki ar vāju un netīru enerģiju pēc nāves nonāks Telpas zemākajos slāņos.

Pastāv sekojoši bioenerģijas veltīgas iznīcināšanas veidi.

1. Nevajadzīgs darbs. Sabiedrība ir radīta tādā veidā, ka reāli derīgu darbu, piemēram, pārtikas produktu un apģērba ražošanu veic no 5 līdz 10 % iedzīvotāju, visi pārējie nodarbināti ar bezjēdzīgu un kaitīgu nodarbošanos. Mēs veselu dienu sēžam, nedarot neko noderīgu, bet laiks un enerģija tiek iznīcināti. Bez tam padotie konfliktē ar priekšniecību, mēs cenšamies taisīt karjeru un ieriebt mūsu kolēģiem, lai tos varētu pazemināt, un mēs ieņemtu viņu vietu. Mums pastāvīgi draud ar atlaišanu, tāpēc mēs baidāmies. Turklāt atkal liela daļa enerģijas aiziet veltīgi, bet mūsu apziņa pārvēršas par "melnā cauruma" apziņu.

Neizglītoti priekšnieki mūs piespiež veikt daudz muļķīgu un bezjēdzīgu darbību (un tas mūs sanikno). Ja darba nav, mūs piespiež nosist laiku - neko nedarīt (vai imitēt intensīvu darbību) tieši astoņas stundas dienā. Un vēl divas trīs stundas mēs braucam uz darbu un no darba, stāvam sastrēgumos, grūstāmies metro un autobusos. Uzvelkamies un ienīstam viens otru - tērējam enerģiju.

Atklāti runājot, darbs lielākai daļai cilvēku - tas ir verdzības veids. Viņi to nevar pamest, jo bez algas nespēs izdzīvot, jo viņi neko nemāk un negrib mācīties, izņemot "intensīvas darbības imitāciju". Apstākļi sabiedrībā praktiski neļauj izdzīvot, nestrādājot. Radīt savu biznesu daudziem cilvēkiem nav pa spēkam, turklāt viņiem to darīt aktīvi traucē varas orgāni. Tāpēc arī atliek, kā tikai būt par sava priekšnieka vergu.

2. Bizness. Lai uzsāktu kaut mazo biznesu, mūs spiež tērēt lielu naudu, milzum daudz laika, milzīgu enerģiju. Un pat ja mums izdodas uzsākt biznesu (bet tas izdodas tikai nedaudziem), tas ir tikai mūsu problēmu sākums. Mums regulāri "uzbrauks" bandīti, konkurenti, policija, nodokļu iekasētāji, ugunsdzēsēji un citi "orgāni". Sava biznesa attīstības, preču un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas vietā mēs tērējam gigantisku enerģiju un milzīgi daudz laika tā dēvētajai "konkurencei". Pēc būtības, konkurence nav nekas cits, kā džungļu likums un cīņa par izdzīvošanu pēc principa "spēcīgākais aprij vājāko". Konkurenti viens otru savstarpēji piebeidz.

Bet tirgū situācija ir tāda, ka uzvar negodīgi biznesmeņi: tie, kuriem izdevies apmānīt cilvēkus un pārdot tiem nekvalitatīvu lētu preci par kvalitatīvas preces cenu. Rezultātā, godīgie uzņēmēji neiztur konkurenci un izput. Saprotams, viņi uztraucas, ienīst un zaudē daudz enerģijas. Tāpēc mēs nevaram attīstīt biznesu, nevaram visu paveikt kvalitatīvi. Mums tam vienkārši nepietiek laika. Mēs izgatavojam "mēslu", uzkaram uz tā skaistu "zīmolu" un pārdodam par milzu naudu, tā uzņemot karmu. Savādāk mēs izputēsim un kļūsim par vergiem: strādāsim tēvoča - blēža labā, kuram izdevies kādu izspiest no tirgus, pārdodot skaistu, vienveidīgu "mēslu", ko izgatavojuši lēti apmaksātie vergi no Āzijas.

   3. Pārtikas produkti. Skalojot iedzīvotāju smadzenes ar plašsaziņas līdzekļu un ielu reklāmu palīdzību (tas viss ir pasaules valdības kontrolē), cilvēkus piespiež iegādāties kaitīgu un dārgu pārtiku. Piemēram, gāzētie dzērieni, kas mūs padara ne tikai resnus (lielā cukura daudzuma dēļ), bet arī dumjus.
Tie pārvērš mūsu enerģiju siltā ūdenī, kuru mēs tūdaļ pat atstājam tualetē. Jēgas no tā - nekādas, tikai kaitējums ķermenim! Siltuma zuduma dēļ mēs slimojam daudz biežāk, kļūstam fiziski vārgāki. Un mūsu ķermeņa masa aptaukošanās dēļ tikai pieaug.
Tas pats ar citiem populāriem produktiem, kurus bieži reklamē. Kā likums, tie satur lielu daudzumu taukus un ķīmiju (garšas uzlabotājus, krāsvielas, konservantus) un tajos pilnīgi iztrūkst derīgu barības vielu. No tāda ēdiena mēs ātri kļūstam dumjāki, degradējamies, veltīgi iztērējot enerģiju - lai organisms sagremotu atkritumus. Bet prānas, kas ir tik nepieciešama organismam, tajā visā nav nemaz - tā ir tikai svaigos dārzeņos un augļos, kurus lielākā daļa no mums pērk reti. Jo tos taču pārdod par nenormālām cenām (pie gandrīz nulles vērtības!), un tas tā notiek ne jau nejauši, bet gan pēc pasaules valdības norādījumiem.

4. Alkohols, tabaka un citas narkotikas. Alkohols (īpaši degvīns) - spēcīga legāla narkotika, ar kuru ir pārpildīti visi veikali. Iedzīvotāji ik dienu redz šīs narkotikas, bet tā kā vienkāršajiem ļaudīm gribasspēks ir vājš, viņi nevar to nepirkt.
Tas pats attiecas uz tabaku, kafiju, melno tēju, kakao, cukuru un citām "vājām", bet kaitīgām narkotikām. Tās visas spēcīgi piesārņo enerģiju un to iznīcina.
Bet ar tā dēvēto "cīņas ar narkotikām" palīdzību, plašsaziņas līdzekļi ikdienas ziņās reklamē tādas narkotikas kā heroīnu, kokaīnu, ekstazī u.c. Cilvēki katru dienu par to lasa, tāpēc agrāk vai vēlāk viņiem rodas vēlēšanās pamēģināt. Un tādā veidā cilvēks iztērē enerģiju un degradē savu prātu. Saprotams, ka alkoholiķi un narkomāni bieži slimo, kas notiek enerģijas zuduma un piesārņojuma dēļ.

5. Medicīna. Medicīnā izmanto daudzas tā dēvētās zāles, kas patiesībā ir nekas cits, kā īslaicīgas slimības simptomu nomācējas, nenovēršot to cēloņus. Bet visu slimību cēloņi - tā ir enerģijas tērēšana un piesārņošana ik dienas, kā arī šo "netīrumu" uzkrāšanās, kas aizsākusies jau iepriekšējās dzīvēs.
Visām zālēm piemīt blakus efekti, tāpēc tās ķermenim, apziņai un enerģijai nodara ievērojamu zaudējumu. Bet daudzas zāles rada daudz lielāku kaitējumu, nekā labumu. Jo ilgāk cilvēks ārstējas, jo biežāk un nopietnāk slimo. Daudzas zāles, piemēram, sāpes noņemošās, nomierinošās, labākam miegam - patiesībā ir narkotikas. Daudzi cilvēki tās lieto regulāri, kas arī viņus pārvērš "melnajos caurumos".

6. Bērnudārzs, skola, augstskola. Ja darbs ir pieaugušo paverdzināšana, tad izglītības iestādes ir bērnu verdzība. Valsts ir izveidota tā, ka izvairīties no obligātās izglītības nevar praktiski neviens. Ar ko gan nodarbojas bērni, sākot no bērnudārza un beidzot ar augstskolu? Ar visu ko, bet tikai ne ar domāšanas spēju pilnveidošanu, ne ar Talantu attīstīšanu, un pat ne ar izglītošanu! Neviena izglītības iestāde neaudzina labus cilvēkus, bet labus patērētājus. Filosofija ir vienkārša - iegūsi labāku izglītību, dabūsi labāk apmaksātu darbu, dabūsi labāk apmaksātu darbu varēsi nopirkt vairāk mantu. Faktiski tie ir bērnu cietumi: bērnudārzs, skola, augstskola - nepieciešami tam, lai bērni netraucētu vacākiem vergot, kalpot Tumsai. Bērnus piespiež nodarboties ar bezjēdzīgām lietām, kas viņus padara neiecietīgus un kas iztērē enerģiju.    Šīs muļķīgās spēles, sports, tukšvārdība, dumja mācību literatūra un citas grāmatas (kuras sarakstījuši "gudrinieki" pēc pasaules valdības pasūtījuma, ar tādu pašu mākslinieku bildītēm), zombējošu Disneja multfilmu skatīšanās, muļķīgas un cietsirdīgas datorspēles, prātu neveicinošu "lego" tipa konstruktori u.tml.

Bērnu iedzimtie talanti šādos apstākļos ne tikai neattīstās, bet gan aktīvi tiek apspiesti, Ja bērns izceļas citu vidū ar savām spējām, viņu neieredz kā bērni, tā arī skolotāji. Turklāt skolotāju algas ir tik niecīgas, ka šai darbā piesakās (ar retiem izņēmumiem) aprobežoti un agresīvi cilvēki, kas nav spējīgi biznesam vai sarežģītākam darbam. Viņi arī audzināmos bērnus padara aprobežotus un agresīvus.
Šādā veidā izglītības aparāts ir apvienojis lielu skaitu cilvēku kā skolotājus un audzinātājus, kuru enerģija tiek tērēta dusmām un aizkaitināmībai, kas ir novirzīta uz bērniem, kā arī sašutumam par zemajām algām. Tāpēc viņi ātri degradējas, kļūst agresīvi un apspiež vājākos (bērnus). Bet bērni šādos apstākļos nespēj attīstīt savus talantus, tāpēc kļūst par "pelēkajām pelēm" - bezsmadzeņu skrūvītēm valsts velnišķīgajā sistēmā. Tieši tādi ir arī nepieciešami Tumsas kalpotājiem. Bet vecāki, protams, nespēj iejaukties šai savā bērnu apstulbināšanā un zombēšanā, jo viņi jau paši kādreiz bija bērni un paši ir izgājuši caur šo apstulbināšanu. Viņi paši ir zombiji, tāpēc arī viņu bērniem ir lemts kļūt par zombijiem. Vecāki kļūst par savu bērnu galvenajiem ienaidniekiem....

Pilns raksts šeit.