Stāsta Gunārs Trimda, psihiatrs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā
Parasti miesas sodus atbalsta tie vecāki, kas paši bērnībā ir pērti, ja vien viņi paši apzināti nemēģina rīkoties pretēji. Vecāki per bērnus, jo dusmojas un nezin kā ar bērnu atrast kopēju valodu. Bērni tad klausa baiļu dēļ, kas vēlāk pāraugs dusmās. Būs pierādījums, ka uzvar spēcīgākais, ka tā var izpaust dusmas un atrisināt konfliktu. Bērnam zudīs pašdisciplīnas, paškontroles iemaņas. Ja bērni tiek pērti, viņi vairāk paļaujas uz ārēju kontroles avotu, tādējādi būs daudz grūtāk kontrolēt savu uzvedību, ja blakus nebūs vecāku. Rezultātā bērns vardarbīgi izturēsies pret apkārtējiem un vēlāk arī pret saviem bērniem ( " sit, ja esi dusmīgs"), pusaudžu vecumā vieglāk pakļausies vienaudžu ietekmei. Rezultātā bērns biežāk melos, krāps, kļūs nevaldāms, izveidosies zema pašapziņa, būs kauns par sevi, būs bailes paust savus uzskatus un emocijas.