Kāpēc kārtības izjūta ir katram sava?  (9)

Daudzi zina teikt, ka kārtības izjūta viņiem iedzimusi no vecākiem. Piemēram, meitai no mātes, kad viņa pievērš uzmanību identiskām lietām - lai, ienākot mājās, slieksnis būtu tīrs, lai tualete būtu tīra. Savukārt, ja mamma nav bijusi kārtīga un līdz ar to nav ieaudzinājusi kārtību, bērni reti kad ir kārtīgi. Bērns pieaugot un saprotot, cik ļoti viņam nepatīk vecāku izraisītais haoss, protesta rezultātā kļūst pedantisks.

Arī temperamentam ir svarīga loma. Tāpat ir cilvēki, kas vairāk ir vizuāliķi, un ir tādi, kuri vairāk ir sajūtu cilvēki. Vizuāliķiem ir svarīgi, lai viņiem apkārt ir kārtība. Savukārt sajūtu cilvēkiem svarīgāk ir, kādas smaržas viņiem ir apkārt. Viņi var darboties pa virtuvi radošā haosā, un tas viņiem netraucēs. Galvenais, lai gatavojamā ēdiena smarža ir patīkama un kārdinoša.

Perfekcionisti

Vispamanāmākie kārtības mīļotāji ir perfekcionisti. Viņiem vajag, lai katra lieta ir savā vietā, lai nekur nerēgotos neviens puteklītis un neviena drupača nebūtu palikusi ne uz galda, ne paklāja. Šādi cilvēki bieži vien nevar aiziet gulēt, ja mājās kaut kas nav kārtībā. Vienalga, vai tās ir nenomazgātas krūzes, nenoliktas bērnu mantiņas vai neizslaucīta koridora grīda.

Šādiem cilvēkiem ir ļoti grūti dzīvot ar atšķirīgiem cilvēkiem. Tāpēc visbiežāk otrajai pusītei būs nepieciešams pielāgoties - vai nu jāpalīdz mājas darbos, vai jāiemācās aiz sevis savākt. Savukārt bērni, redzot vecāku paraugu, jau bērnībā mantas pēc spēlēšanās pierod nolikt vietā, turklāt zina, ka katrai mantai ir sava vieta un bieži vien arī secība (pēc krāsām, lieluma u. tml.).

Pozitīvi, ka šādiem cilvēkiem nav nepieciešama īpaša diena vai laiks kārtošanai, jo viņiem kārtošana ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kas savijas kopā ar citiem darbiem. Bieži vien kārtošana tiek veikta it kā garāmejot - paralēli citiem darbiem ar lupatu noslauka virsmas, sarunājoties tiek nogludināta gultas sega, sakārtotas bārkstis, paklājs tiek izsūkts regulāri, negaidot, kad uz tā varēs redzēt drupačas, trauki noteikti tiek nomazgāti uzreiz pēc ēšanas. Katrai lietai ir sava vieta. Ja kaut kas neatrodas savā vietā, tas uzreiz tiek pamanīts un labots.

Ja vakarā tomēr gadījies kaut ko atstāt nepadarītu, no rīta nevis tiks vārīts ūdens tējai vai kafijai vai notiks gatavošanās darba dienai, bet gan tiks veikti uzkopšanas darbi. Vai arī cilvēks neizturēs līdz rītam un celsies naktī, lai visu sakoptu un no rīta nebūtu netīrības sajūta.

Pedantiem un perfekcionistiem omulības sajūta ir tikai ideāli iztīrītā un sakārtotā mājā, tikai tad iespējams justies patiesi labi. Turklāt viņiem ir grūti arī ciemos, ja tur viss nav kārtībā.

Inga, piemēram, ieejot jebkurā telpā, uzreiz redz un jūt, vai tur ir kārtība vai nav. "To uzreiz jūt. Par to neliecina tikai bērna izmētātās mantas, bet viss kopumā."

Regularitāte, kas nav kļuvusi par pedantismu

Daļai cilvēku mājas uzkopšana nav kļuvusi par sava veida apsēstību, tomēr kārtība mājās tiek uzturēta, un nav jābaidās, ja atbrauc negaidīti ciemiņi. Viena no iespējām, kā to nodrošināt, ir neapaugt ar mantām, tad arī mājokļa sakārtošanai nevajadzēs veltīt daudz laika. Jebkurā gadījumā katrai lietai jābūt savai vietai, lai nav tā, ka grāmatu plauktā atrodas arī šķīvji, ķemmes un visādi sīkumi, kas rada haosu.

Šādi cilvēki neaizraujas ar grīdas tīrīšanu divreiz dienā. Viņi vadās pēc situācijas - ja grīda ir sabrista ar āra apaviem, tad netīrās vietas tiek uzkoptas, bet ja visi staigā pa māju tikai čībās, tad grīda var tikt uzkopta pat tikai reizi nedēļā. Ir konkrētas lietas, kas cilvēkam mēdz traucēt, piemēram, noķepušas vai nospeķotas virsmas, kaudzē sakrāmēti netīrie trauki vai mājdzīvnieka spalvas uz grīdas.

Tomēr arī šādi cilvēki, ja viņu vecāki ir pedantiski, sagaidot viņus ciemos, māju tīrīs ar divkāršu sparu, lai nebūtu kur piesieties.

Vēlme ir, bet ne vienmēr izdodas

Daļai cilvēku patīk kārtība un gribētos, lai māja vienmēr būtu kārtībā, bet ne vienmēr tas izdodas. Visbiežāk māja tiek kārtota tad, kad ir iedvesma un noskaņojums. Tad, protams, ir prieks par padarīto un ir cerība, ka kārtība būs katru dienu. Bet tad uznāk lielais slinkums, un virtuvē atkal sāk krāties nenomazgātas krūzes un putekļi uz plauktiem.

Lielā iedvesma var uznākt tad, kad gribas sevī kaut ko sakārtot vai pārdomāt. Tad trauku mazgāšana vai virtuves uzkopšana no A līdz Z palīdz visu pārdomāt un nonākt līdz kādam secinājumam. Sakārtotā vide ir kā apstiprinājums tam, ka iekšēji izdevies kaut ko sakārtot.

Turklāt vēl ir daļa cilvēku, kuriem ir svarīgi, lai māja izskatītos apdzīvota, nevis kā muzejs, kur nav neviena puteklīša un viss nolikts aiz stikla. Svarīgi, lai uz grīdas būtu kāda bērnu manta, lai pār krēslu būtu pārlikts džemperis, uz galda pie atvērta žurnāla stāvētu kafijas krūze un žurnāli uz galdiņa krājas kaudzē.

Šādi cilvēki negaidītu ciemiņu gadījumā netīros traukus ieliks pieliekamajā un netīrās drēbes noliks neredzamā vietā, bet doma par to, ka tās tomēr kaut kur ir, neļaus justies mierīgi.

Kārtība nav būtiskākais

Netrūkst arī tādu cilvēku, kuri kārtībai mājās nepievērš uzmanību un to sakārto tad, ja gaidāmi ciemiņi vai kādi svētki. Šādiem cilvēkiem tuvs teiciens - sakārtota māja ir zīme garlaicīgai dzīvei vai nekrietnām domām. Viņiem būtiskāk ir dzīvot un radoši izpausties ar bērniem, pavadīt omulīgu vakaru ar vīru vai draudzenēm, nevis domāt, vai visi trauki ir nomazgāti un vai grīda tīra.

Turklāt ne vienmēr nekārtība izraisa haosu, tā teikt, vienā mājā nevietā nolikts žurnāls rada nekārtību, bet citā mājā bērnu izsvaidītās mantas un veļas kaudze istabas stūrī netraucē kopējai omulībai. Daļu cilvēku radoša nekārtība nomierina un palīdz darboties. Ne vienmēr nekārtība ir arī netīrība.

Grūtāk ar kārtības uzturēšanu var būt tur, kur ir vairāk cilvēku un katrs atbild par sevi. Tas var radīt vēl lielāku haosu. Un var būt arī tā kā reklāmā - ir cilvēki, kam nesanāk. Cilvēks var kārtot, cik grib, bet tik un tā kaut kas vienmēr stāvēs ne tā. Atkal izveidojusies kāda trauku kaudze un veiksmīgi nolikta nost no acīm. Turklāt pēc lielās kārtības ieviešanas ir vēl trakāk, jo tad neko vairs nevar atrast.

Šādiem cilvēkiem parasti ir kāds pieliekamais vai vieta, kur steidzamā kārtā nolikt lietas, kas traucē. Ja ciemiņi piesakās negaidīti, viss tiek likts skapī bez stikla durvīm, bet, ja tas nejauši atnāktu vaļā, viss haoss ar blīkšķi izveltos ārā.

Iespējams, secinājāt - ja kārtošanai velta atsevišķi laiku, tad tas nepieciešams daudz, un tik daudz brīva laika ir grūti atrast. Bet, ja kārtošana ir paradums, kas apvienojams ar citām ikdienas darbībām, tad šķiet, ka vajag tikai pāris minūšu, un viss ir kārtībā, jo lielākā daļa jau ir nemanāmi paveikta.