Kārtības izjūta cilvēkiem atšķiras. Vieniem māja šķiet nekārtīga, ja divreiz dienā netiek izmazgāta grīda, bet citam ir labi, ja netīrie trauki ir nolikti neredzamā vietā. Kārtības izjūtu ietekmē gan iedzimtība un temperaments, gan audzināšana, gan cilvēka uzvedības maiņa laika gaitā.

Daudzi zina teikt, ka kārtības izjūta viņiem iedzimusi no vecākiem. Piemēram, meitai no mātes, kad viņa pievērš uzmanību identiskām lietām - lai, ienākot mājās, slieksnis būtu tīrs, lai tualete būtu tīra. Savukārt, ja mamma nav bijusi kārtīga un līdz ar to nav ieaudzinājusi kārtību, bērni reti kad ir kārtīgi. Bērns pieaugot un saprotot, cik ļoti viņam nepatīk vecāku izraisītais haoss, protesta rezultātā kļūst pedantisks.

Arī temperamentam ir svarīga loma. Tāpat ir cilvēki, kas vairāk ir vizuāliķi, un ir tādi, kuri vairāk ir sajūtu cilvēki. Vizuāliķiem ir svarīgi, lai viņiem apkārt ir kārtība. Savukārt sajūtu cilvēkiem svarīgāk ir, kādas smaržas viņiem ir apkārt. Viņi var darboties pa virtuvi radošā haosā, un tas viņiem netraucēs. Galvenais, lai gatavojamā ēdiena smarža ir patīkama un kārdinoša.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit