Rudens depresija – kā izvairīties un kā tik ar to galā  (1)

Visbiežāk šadi simptomi novērojami 18 līdz 30 vecumu sasniegušajiem cilvēkiem, turklāt biežāk sievietēm nekā vīriešiem. Ja tas atkārtojas katru gadu, to jau var uzskatīt par sezonālu depresiju vieglākā vai smagākā formā. Viens no izplatītākajiem garastāvokļa maiņas iemesliem ir diennakts cikla maiņa, jo saules gaisma stimulē hipotalāmu - smadzeņu daļu, kas regulē miega un nomoda ciklus, apetīti, hormonu izstrādāšanu, reproduktīvo funkciju un noskaņojumu.

Psihologs Dr.Andris Veselovskis stāsta par cēloņiem, kāpēc Latvijā cilvēki visbiežāk sirgst ar depresiju tieši rudenī: "Depresija parasti saasinās pavasaros un rudeņos. Pārmaiņas dabā rosina izmaiņas smadzeņu vielmaiņā, bet tas, vai radīsies depresija, ir atkarīgs no bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru mijiedarbības. Cilvēka noslieci uz depresiju nosaka gēni, savukārt cilvēka domāšana nosaka to, kā cilvēks uztver apkārt notiekošo. Ja cilvēks prognozē sliktu iznākumu, tas provocē depresijas attīstību, bet domājot pozitīvi, depresijas risks tiek samazināts. Tas, kā ikkatrs no mums uztvers notikumus, ir atkarīgs no priekšstatiem, kuri prātā veidojas no agras bērnības.

Rudens depresijas simptomi kļūst manāmi, kad mainās diennakts cikli - dienas kļūst aizvien īsākas un saules gaismas mazāk. Katram simptomi var atšķirties individuāli, taču dažas iezīmes ir kopējas: slikts garastāvoklis vai tā svārstības, intereses zudums par ikdienas darbībām un seksu, miegainība un vienaldzība, miega trūkums un gulēšana ilgāk nekā parasti, vēlme ēst vairāk, turklāt alkas pēc ogļhidrātus saturošiem produktiem, kas var radīt svara pieaugumu.

"Medicīnā ir divas pamatmetodes, kas ārstē depresiju. Tā ir psihoterapija un medikamenti. Palīdzēt var arī sportiskas aktivitātes, sarunas ar labiem draugiem, prieku sagādājošs darbs, veiksmīgas attiecības, hobiji, kas sniedz gandarījumu," atzīmē Dr.Andris Veselovskis.

Psihologa Dr.Andra Veselovska padomi, kā vienkārši un lēti cīnīties ar sliktu garastāvokli un rudens depresiju.

1. Uzstādīt mājās vai birojā pilna spektra jeb saules gaismas spuldzes. Cilvēka organismam gaisma nepieciešama, lai nodrošinātu pareizu šūnu darbību. Saules gaismas trūkums var negatīvi ietekmēt organisma iekšējo pulksteni, tādēļ, jo vairāk pilna spektra gaismas, jo labāk.

2. Dienas laikā vismaz 10 - 15 minūtes jāpavada ārpus telpām, svaigā gaisā. Savukārt nedēļas nogalēs jābrauc ar velosipēdu, jādodas pastaigās vai jāizved pastaigāt savu vai kaimiņu suni.

3. Ieteicams ēst auzu pārslas, jo tās ir noderīgas garastāvokļa svārstību laikā, kā arī nervu sistēmai kopumā. Tam pašam mērķim iespējams izmantot auzu salmus, no kuriem var pagatavot uzlējumu (1 tasi auzu salmu sajauc ar 4 tasēm karsta ūdens, un ļauj visam ievilkties vismaz 4 stundas vai vienu nakti, tad uzlējumu nokāšs un dzer).

5. Rūpes par savu ķermeni - vingro, atpūties, dzer daudz šķidruma un lieto minerālvielām bagātu pārtiku. Ja ir sākušās pastiprinātas galvassāpes, tad var taisīt uzlējumus no strutenes, irbenes vai kliņģerītes. Ja ir iemigšanas grūtības, tad ieteicams lietot auzu salmu vai vilkogas uzlējumu. Cilvēki, kuri nepanes uzlējumus, var lietot homeopātiskas zāles emocionāla satraukuma un miega traucējumu gadījumos, kuru sastāvā ir tādas aktīvās vielas kā zilā kurpīte, vilkoga, abre, kliņģerīte un citas vielas. Protams, jebkurā gadījumā labākais variants ir griezties pēc palīdzības pie speciālista.

6. Smaidi: pētījumi apliecina, ka vairāk smaidot, mēs jūtamies labāk.