Letīcija Kasta, L’Oreal Paris skaistuma vēstniece
Kādu rītu tu pie spoguļa kārto matus, un tev pēkšņi šķiet, ka ķemmē palikuši pārāk daudz matu. Gandrīz kušķis, pilnīgi noteikti vairāk nekā agrāk! Tu domās ātri pārskrien pāri visam, ko zini par matu izkrišanu. Stress? Nav labi, bet tev ir nemierīgs darbs. Regulāras, veselīgas ēdienreizes? Vajadzētu, bet bieži vien nav laika. Matus regulāri krāso, no rītiem veido, neko īpaši jau tos nebaro… un piepeši šķiet, ka stresam ir vēl vairāk pamata.

Taču speciālisti mierina. „Katram cilvēkam gada laikā ir viens vai divi periodi, kad pastiprināti krīt mati," stāsta friziere Sigita Sniega. „Tas var būt pavasarī un rudenī vai, piemēram, vasarā un ziemā, kad izkrīt nevis ap 100 matiem dienā, kā parasti, bet jūtami vairāk." Viņa uzsver, ka arī visi iepriekš minētie apstākļi - nepareizs uzturs, diēta, svara zudums, stress - var būt par pamatu pastiprinātai matu izkrišanai. „Lai to apstādinātu, ir jānovērš cēlonis," viņa piebilst. Bet tikmēr, kamēr cēlonis tiek novērsts, S.Sniega iesaka labāk matus krāsot gaišākos toņos, jo tumšiem matiem gaiša galvas āda daudz uzkrītošāk spīd cauri.

Mata mūža ilgums ir 2-4 gadi, un visā savas dzīves laikā tiem nekad nav lemts atpūsties. Tos sukā, ķemmē, sien zirgastē, sprauž uz augšu, tin uz ruļļiem, krāso, balina, pūš ar laku, kārto ar želeju; tie balē saulē un salst aukstumā. Lai labi izskatītos, tos žāvē ar fēnu, veido ar lokšķērēm un taisno ar pannu - no saknēm līdz pašiem galiņiem mati vienmēr ir pakļauti kādai iedarbībai. Līdz ar to tie var kļūt sausi, trausli, nespodri, cieti un sākt galos šķelties - tās ir bojātu matu pazīmes. Tie zaudē savu spēku, kas, savukārt, var novest pie matu izkrišanas. Matus var ietekmēt arī tas, ka ķermenis cieš no hormonālām pārmaiņām, nepietiekama uztura vai noguruma.

Foto: Klaudīja Šīfere, L’Oreal Paris skaistuma vēstniece
Foto: Klaudīja Šīfere, L’Oreal Paris skaistuma vēstniece

Nozīmīgi zināt, ka visas svarīgās bioloģiskās darbības, no kā atkarīgs mata spēks un izturība, notiek mata sīpolā. Tieši tur mikrocirkulācijas rezultātā mats tiek apgādāts ar augšanai un spēkam nepieciešamajām barības vielām, piemēram, olbaltumvielām. Olbaltumvielas veido molekulas, ko sauc par aminoskābēm. Viena no nozīmīgākajām aminoskābēm matiem ir arginīns. Tas ir īsts enerģijas lādiņš - ne tikai palielina matu izturību un spēku, bet arī palīdz baroties mata sīpolam. Tieši no tā, cik labi ar barības vielām ir apgādāts mata sīpols, atkarīgs, vai mats aug stiprs un nekrīt ārā.

Tieši tāpat arginīns palīdz cīnīties ar trausliem matiem. Mata šķiedra sastāv no pārragojušām, nedzīvām šūnām jeb zvīņām. Ja šīs zvīņas cieši turas kopā - mats ir stiprs. Arginīns lielos daudzumos „pieķeras" mata bojātajām, novājinātajām vietām, zvīņas paliek stingri kopā un mats kļūst izturīgāks. Cilvēka ķermenis pats nespēj sintezēt arginīnu, tas jāiegūst no kāda ārēja avota, piemēram, šampūna, kondicioniera, matu seruma.

Profilaktiskos nolūkos var izmantot vecmāmiņu gudrības. Matu skalošanai noderēs, piemēram, liepziedu vai smiltsērkšķu tēja un kompreses un bērza lapu novārījumi. Tāpat matus sakņu stiprināšanai pirms mazgāšanas var galvas ādu ieziest ar sūkalām, kefīru vai rūgušpienu, stundu noturēt un tad izmazgāt.

Bet, ja nav laika vai vēlēšanās nodarboties ar nepārstrādātiem dabas produktiem, mūsdienu kosmētikas nozares labā strādā veseli zinātniskie institūti, kas pēta ar matiem saistītas problēmas, un piedāvā efektīvus risinājumus šampūnu, kondicionieru, spreju un serumu veidā.

Foto: Klaudīja Šīfere, L’Oreal Paris skaistuma vēstniece
Foto: Klaudīja Šīfere, L’Oreal Paris skaistuma vēstniece

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!