rūķitis meitene cepure
Foto: PantherMedia/Scanpix
"Mammīt, vai tu vecītim vēstuli jau nosūtīji? Kā viņš varēs Ziemassvētkos apstaigāt visus bērnus?" pilnā nopietnībā mirdzošām acīm jautā sešgadnieks. Viņam brīnumu pasaule vēl ir dzīva un pulsē visā košumā. Ziemassvētkos rosās rūķi, Lieldienās zaķis dēj krāsainas olas, reizi pa reizei atlido zobu feja un naktī atdzīvojas rotaļlietas. Vai to ir veselīgi uzturēt, kādas sekas rodas, ilūziju sagraujot, un vai iespējams fantāzijas pasaulē pārāk tālu aizmaldīties, stāsta psiholoģe Aiga Jankevica.


Kam bērns ticēs, izlemj vecāki

"Ticība brīnumam ir cilvēka dabā. Ticība kaut kam neracionālam, augstākam. Atšķirība vien tā, ka mēs, pieaugušie, zinām realitāti. Savukārt bērnam piedzimstot vēl nav savas sociālās pieredzes. Viņi kā sūklīši uzsūc visu, ko mēģinām piedāvāt," teic Aiga, piebilstot, ka tieši pirmsskolas vecumā fantazēšana un iztēle bērnā sasniedz savu kulmināciju. Tomēr vecāku varā ir izlemt, kādas leģendas uzturēt. Tas atkarīgs no pieaugušo vērtībām, uzskatiem, audzināšanas un emocionālās inteliģences, norāda psiholoģe. Piemēram, kādi vecāki līdz bērna sešu gadu vecumam pilnā nopietnībā "ietur līniju", ka mazuļi rodas kāpostos, bet cits uzreiz pastāsta, kā ir.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit