Katram no mums ir savi mērķi, ko mēs vēlētos sasniegt bērnu audzināšanas procesā. Ja mēs paskatāmies uz šo jautājumu plašāk, - audzināšanas mērķis ir izaudzināt tādu cilvēku, kurš spētu viegli adaptēties dažādās dzīves situācijās, būtu stiprs savā raksturā, atbildīgs par savām jūtām, domām, uzvedību un gūtu pēc iespējas vairāk panākumu jomās, kas viņam ir svarīgas. Visas šeit nosauktās lietas lielā mērā nosaka robežas, kas ir attiecību pamatā.
Britu psihoterapeits Džons Boulbijs ir teicis, ka bērna un pēc tam arī pieauguša cilvēka attiecības ar citiem nosaka tas, kādas ir bijušas attiecības ar mīlestības objektu bērnībā (māti, tēvu utt.). Tas uzskatāmi atspoguļots angļu valodā - ja vārdā "māte" noņem pirmo burt, veidojas vārds "citi" ("mother" - "other"). Uz vecāku pleciem gulst diezgan sarežģīts uzdevums - audzināt savu bērnu tā, lai viņa attiecības ar apkārtējiem būtu pēc iespējas harmoniskākas. Protams, šai jautājumā ir daudz dažādu aspektu un visus šajā rakstā aplūkot nebūs iespējams, taču aspekts par robežām ir ļoti nozīmīgs, tādēļ tam pievērsīšu lielāku uzmanību. Tas ir saistīts ar atbalsta sniegšanu bērniem un viņu izpratnes veidošanu par uzvedības sekām. Visbiežāk vecāku grūtības ir saistītas ar to, ka viņi pārāk aizraujas ar bērnu žēlošanu, vai tieši pretēji - ar pārāk bargu sodīšanu. Tas nekādā veidā neveicina adekvātu robežu izveidi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!