Baumas rodas tad, kad darbiniekiem kaut kas šķiet interesanti, bet saņemt pietiekami daudz informācijas par šo tēmu nav iespējams. Tieši tādēļ visbiežāk par baumu objektu kļūst tās kompānijas darbības sfēras, kuras tieši skan personālu, bet no priekšniecības puses parasti tiek noklusētas. Baumo par iespējamu biznesa pārdošanu, apvienošanos ar citām kompānijām, reformām, kas skar izmaiņas štatu sarakstā. Īsāk sakot, visbiežāk baumas kolektīvā ir cilvēku, kuru rīcībā nav pārbaudītas informācijas, trauksmaino un nenoteikto gaidu vārdos formulēts iznākums, savu definīciju sniedz Kompanija.
Žurnāls uzsver, ka šādas baumas ļoti atšķiras no prastas aprunāšanas, kad tiek apspriesta kāda kolēģa uzvedība vai rakstura īpašības. Psiholoģisko zinātņu kandidāta Sergeja Bezzubceva veiktais pētījums liecina, ka baumas visbiežāk cirkulē ap tādām tēmām kā darba samaksa (23,89% gadījumu), darbinieku perspektīvas (20,56%) un kadru pārmaiņas kompānijā (12,78%). Aptuveni tikpat liela ir darbinieku interese par kompānijas kopējām perspektīvām. Mazliet retāk baumas skar konfliktus starp dažādiem grupējumiem darbavietā (9,44%), darba organizēšanas peripetijas (8,89%), bet pavisam maz tiek baumots par korporatīvajām leģendām (5,83%) vai atbildības sadali darbinieku vidū (4,44%).