Kolektīvā baumo. Ko darīt?  (22)

Baumas rodas tad, kad darbiniekiem kaut kas šķiet interesanti, bet saņemt pietiekami daudz informācijas par šo tēmu nav iespējams. Tieši tādēļ visbiežāk par baumu objektu kļūst tās kompānijas darbības sfēras, kuras tieši skan personālu, bet no priekšniecības puses parasti tiek noklusētas. Baumo par iespējamu biznesa pārdošanu, apvienošanos ar citām kompānijām, reformām, kas skar izmaiņas štatu sarakstā. Īsāk sakot, visbiežāk baumas kolektīvā ir cilvēku, kuru rīcībā nav pārbaudītas informācijas, trauksmaino un nenoteikto gaidu vārdos formulēts iznākums, savu definīciju sniedz Kompanija.

Žurnāls uzsver, ka šādas baumas ļoti atšķiras no prastas aprunāšanas, kad tiek apspriesta kāda kolēģa uzvedība vai rakstura īpašības. Psiholoģisko zinātņu kandidāta Sergeja Bezzubceva veiktais pētījums liecina, ka baumas visbiežāk cirkulē ap tādām tēmām kā darba samaksa (23,89% gadījumu), darbinieku perspektīvas (20,56%) un kadru pārmaiņas kompānijā (12,78%). Aptuveni tikpat liela ir darbinieku interese par kompānijas kopējām perspektīvām. Mazliet retāk baumas skar konfliktus starp dažādiem grupējumiem darbavietā (9,44%), darba organizēšanas peripetijas (8,89%), bet pavisam maz tiek baumots par korporatīvajām leģendām (5,83%) vai atbildības sadali darbinieku vidū (4,44%).

Prakse liecina, ka lielākā daļa vadītāju uzskata baumošanu par kaitīgu, labākajā gadījumā to ignorējot, bet sliktākajā - mēģinot dot pretsparu baumām, raksta Kompanija un vienlaikus norāda, ka tā nav pareiza reakcija. "Pavisam slikti, ja pretspars izpaužas kā baumu publiska noliegšana sapulcēs vai pat korporatīvajos izdevumos, kuriem darbinieki parasti uzticas krietni mazāk nekā baumu avotiem," uzsver žurnāls.

Bet kā tad atbildīgajām amatpersonām pareizi rīkoties šādos gadījumos? Pirmkārt, baumas nav ieteicams ignorēt, jo tās tomēr ir kolektīva noskaņojuma diagnostikas instruments. Baumās ir uzmanīgi jāieklausās, jo bieži vien tās ir reālu problēmu atspoguļojums. Ja šīs problēmas tiek noskaidrotas un atrisinātas, baumas pārstāj cirkulēt, raksta Kompanija. Kā piemēru žurnāls min situāciju kādā nelielā kompānijā, kur bija paklīdušas baumas, ka jaunais finanšu nodaļas vadītājs nebauda padoto uzticību un manipulē ar atskaitēm. Kad priekšniecība, kas ieinteresējās par baumām, sāka noskaidrot lietas būtību, atklājās, ka patiesībā jaunais darbinieks ir lielisks un godīgs speciālists, taču pieredzes trūkuma dēļ viņš nav spējis sastrādāties ar citiem darbiniekiem un noskaņojis pret sevi kolektīvu. Finanšu nodaļas vadītājs izgājis atbilstošu apmācības kursu, un pēc kāda laiciņa baumas rimušās.

Kompanija norāda, ka nekādā gadījumā nevajadzētu uzsākt atklātu konfrontāciju ar baumām. "Pēc tam, kad vadība ir sapratusi, kas ir baumu iemesls, visefektīvāk ir sniegt kolektīvam reālu un pilnīgu informāciju par konkrēto problēmu," uzsver žurnāls. Ļoti bieži ir gadījumi, kad menedžments mēģina to vai citu jautājumu noklusēt, taču mūsdienu informācijas laikmetā tas kļūst aizvien sarežģītāk.

Protams, iekšējās komunikācijas speciālista augstākā pilotāža ir nevis baumu neitralizēšana, bet gan to vadīšana - kad nepieciešamības gadījumā, lai "uzostītu" kolektīva noskaņojumu vai aktualizētu kādu svarīgu tematu, tiek izplatītas pašu radītas baumas. "Tas ir sarežģīts uzdevums, jo sākumā jāatrod baumu avots. Nekādu algoritmu, kas garantētu panākumus, šajā nodarbē nav, ir jāvēro, jāanalizē savu novērojumu rezultāti, jāstrādā kā detektīvam, izmantojot dedukcijas metodes," raksta Kompanija. Pēc tam, kad cilvēks vai ļaužu grupa, kas parasti izplata baumas, ir atrasta, viņiem tiek piespēlēta nepieciešamā informācija. Metodes var būt visdažādākās, piemēram, iespējams pie visiem pieejama printera aizmirst kādu it kā konfidenciālu dokumentu. Tomēr Kompanija īpaši uzsver, ka atbildīgajām amatpersonām labi jājūt robeža starp baumu vadīšanu un nevajadzīgu intrigu vērpšanu.

Pilna raksta versija šeit.