Foto: PantherMedia/Scanpix
Padomju laikos 8. marts – Starptautiskā Sieviešu diena - esot bijis viens no ietekmīgākajiem datumiem un notikumiem Latvijā. Ja darba vietas vadītāja bijusi sieviete, tad uzvedība šajā dienā esot varējusi būt izšķirošā - vai kāpsi pa karjeras kāpnēm, vai varēsi meklēt citu darbu. Ja vīrietis nebijis knīpstanga, tad par pāris tulpītēm varējis pamatīgi pacelt savu reitingu. Nekas ļauns nenoticis, ja nākošajā un arī aiznākošajā dienā nebija kāds darbā - tas visiem bijis saprotams – svētki... Atmiņas par reiz tik dižajiem svētkiem nezūd. Kā bija toreiz un kā tagad?

8. marta svētki - toreiz

Padomju laikos 8. marta svētkos mazo meiteni ģimenē vispirms sveicis tēvs un citi ģimenes vīrieši, pēc tam, kad jau bija paaugusies, skolā klases zēni. Sieviešu dienas rītā ar baloniem izrotātajā klasē meitenes gaidījusi uz galda nolikta paštaisīta apsveikuma kartiņa, tulpītes, pūpolzars, pirmās sniegpulkstenītes vai dzeltenās narcises, pēc tam notikusi kopīga tortes vai kliņģera ēšana. Vakarā skolēnu māmiņas ieradušās uz svētku koncertu.

Darba vietās vīrieši tik ļoti nopietni gatavojās sveikt savas kolēģes, ka aizmirsa par sievām - pēc lielisko svinību organizēšanas un novadīšanas visām tuvākajā apkārtnē esošajām sievietēm, lieliskais vīrietis pēc pusnakts pārradās mājās pie sievas....protams, ka piedzēries un bez kapeikas makā un labi, ja ar aplauztu tulpīti, kas neizturējusi visu šo svētku burzmu. Parasti jau bez puķes, jo sieva tāpat sapratīs - vīrs pieklājīgs,visas apdāvinājis.

Ļaudis pamanījuši, ka mūsdienās praktiski jebkuri svētki ir komercializēti, bet padomju gados tieši 8. marts bija lielās komercija diena  - "peļņas diena, ko nedrīkst palaist garām".

Vēl dažas atmiņu skices:

  • Tēvs veda tulpes uz Ļeņigradu un labu piķi veda mājās, attiecīgi viņa mājās nebija un neviens neko nesveica.
  • Man patika tā kautrīgā mīņāšanās pie kabineta durvīm...kurš nu būs tas pirmais, kas tiks pie bučas.
  • Atceros kaukāziešu izcelsmes vīriešus tirgojam mimozu zariņus. Vēl bija variants - acālijas podiņā, tas bija dārgāk, tomēr puķu bodēs šos izķēra zibenīgi.
  • No rīta zootehniķis ar gumijniekiem kājās brauca pa fermām ar tulpēm ciemos pie slaucējām.
  • Kur lauku puikam ņemt puķes mammai? Bet paša sameklēti pūpoli! Reizēm nācās brist pamatīgus sniegus, reizēm vēl ne vella nebija saplaukuši (vēlāk tie paplikie zariņi vāzē izplauka), bet abiem prieks.

8. marta svētki - tagad

Kādi cilvēki, tādi svētki... Svētki ir atkarīgi tikai no pašiem cilvēkiem un arī Sieviešu diena tāda ir. Tagad svinēšana nav obligāta, bet kas vēlas -  kas to prieku var liegt. Par svinēšanu, kā jau demokrātiskā valstī, ir vērojama kārtējā viedokļu dažādība - viedokļi no interneta dzīlēm:

+ Ļoti jauki svētki! Sirdī ielīst pavasara prieks! Nekad nav par daudz sievietei nodemonstrēt savu attieksmi. Tas būtu ļoti dīvaini, ja šāds pozitīvs psihoemocionālais pārdzīvojums kā ziedu dāvināšana un uzmanības izrādīšana nepatiktu. Liekas, ka nepatīk tikai tām sievietēm, kuras netiek apsveiktas un tiem vīriešiem, kuri ir vairāk kā taupīgi.

- Nesvinu, neko nesveicu, pilnīgi vienaldzīgs datums.

+ Ļoti patīk uz ielām redzamie vīrieši, kas ar puķu pušķiem sasārtuši un pārliecināti dodas... kaut kur...forši, neskatoties uz to, ka sveikt jau var katrā dienā.  

- Neesmu padomājusi par iemeslu, bet man tieši neimponē masveidā klīstoši vīrieši ar puķēm, man patīk intimitāte sveikšanā, privātums, individualitāte.

+ Darbā vienmēr šī diena tika atzīmēta. Arī pēdējo 20 gadu laikā, kamēr strādāju, vienmēr vīrieši sagādāja patīkamu pārsteigumu visām kolēģēm. Un nelikās, ka tas viņiem būtu kas uzspiests.

- Nu uzspiesti vīriešiem tie svētki! Kas vēlas, puķi dāvina bez kalendāra. Kā jūtas vīrietis 8.martā? Izsalkušas acis skatās un paģēr - apsveic! Es esmu sieviete!

+ Esmu tā emancipējusies, ka puķes no vīriešiem man galīgi neaizkustina sirdi. Ja nu grib ko dāvināt par varēm, tad labāk ņemu naudā, šokolādē vai sadzīves tehnikā.

- Kā man riebjas, ja dāvina pannas, kannas un mikserus.

+ Tajā laikā un vietā, kad svinēja 8.martu (lasi-PSRS) man šie svētki patika, bet tagad pēc  svinēšanas pārtraukuma un atjaunošanas, šie svētki mani vairs neuzrunā. Nevajadzēja tos atjaunot, tas piederējās tam laikam. Ja nu vienīgi puķu biznesa pārstāvju dēļ. Sveikt sievietes tikai dēļ dzimuma vienā dienā ir muļķīgi.

- Vai tad bija pārtraukums un atjaunojums? Neatceros nevienu gadu, kad nesaņemtu šai dienā apsveicienus un man vienalga, oficiāli tie svētki vai ne, ja dāvina ziedus, ņemu pretī. Ja nedāvinātu, arī nav bēda. 

+ Man patīk saņemt ziedus un arī 8 marta "ķekša" dēļ dāvātos saņemu ar prieku. Tas ir mīļi, ja kaut reizi gadā, ja kaut pienākuma pēc, bet kāds tomēr atceras, ka esam arī sievietes, nevis tikai virtuves kombaini, veļas mazgājamās mašīnas un bērnaukles.

- Jābūt uzmanīgam - ir sievietes, kuras ziedus neieredz un kā apvainojumu uztver, ja viņām tos dāvina. Vispār, ja arī dāvina puķes, tad labāk podiņā, vai vēl labāk - puķu sēklas un papildus komplektā podiņus un zemi - gaviļnieces varēs vērot procesu, kā puķes izaugs un uzziedēs un visu laiku domāt par apdāvinātāju, nevis kā tulpju gadījumā - maksimālais divas dienas.

+ Man tuvāka un mīļāka ir Mātes diena. Daudzi kaut kā aizmirst, ka īstā sievietes būtība un sūtība ir būt Mātei un par to pienākas gods un slava.

- Domāju, ka šie svētki bija un ir vietā, jo ne visas sievietes tomēr ir mātes un mammas arī patīk tad labāk apveikt, jo tieši tad jau bērnībā tika zīmēti apsveikumi, gatavoti priekšnesumi. Oficiālā Mātes diena mums ģimenē kaut kā neieviešas. Māte ir jāgodā ik sekundi, ne tikai vienu dienu. Valentīndiena man neko nenozīmē, jo mīlestībai nav konkrētas dienas, tā nu ir vai nav. 

+ Uzskatu, ka 8. marts būtu jāsvin kā sieviešu solidaritātes svētki - pasēdēšana ar draudzenēm, tējas vakars ar alkoholu vai bez, ar klačiņām par tīri sievišķīgām tēmām. Kaut kādi apsveikumi, puķes utt. no vīriešiem šai dienā ir pilnīgi nevietā.

Interesanti atgadījumi no Sieviešu dienas svinēšanas:

  • Vīrietim bija jābrauc prom 8. martā, no rīta parunājām un viņš teica, ka nesveikšot, es ar neko - baigi man tos lakstus vajag, bet izbraucis no pilsētas, tomēr atgriezās un apsveica ar puķēm.
  • Mums ir saglabājusies tradīcija - kopīgs ģimeņu vakars, šopavasar notiks jau trīsdesmito reizi pēc kārtas un ir ģimenes, kuras uz šo pasākumu ieradušās visus gadus, tagad kopā ar bērnu ģimenēm nāk.
  • Man vīrs ir tāds - dāvina rozes, pie tam sarkanas, kaut es saku - man patīk jebkuras ne-rozes un baltā krāsā. Nē, viņš saka - tu neko nesaproti, tev piestāv sarkanas rozes.

Ja patīkama sabiedrība, tad jebkurus svētkus prieks svinēt. Ja nav, kas sveic vai slikts garastāvoklis - nevieni svētki nav labi. Lai šajā dienā mums priecīgs garastāvoklis, īstā kompānija un dāvanas, kas piestāv!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!