Notikumi pirms vairāk nekā 11 gadiem bija neizsakāmi grūti: "Uzzināt, ka notirpusi seja ir multiplās sklerozes nopelns, bija ļoti smagi. Viss jūk un brūk, neziņa, kas būs tālāk, bezcerība, nolemtība... Te nu bez pieraudātiem mutautiņiem un spilveniem neiztikt. Kaut gan pirmie mēneši ar MS ritēja visai ierasti: mācības universitātē, darbs, braukājot pa skolām ar manis režisēto bērnu izrādi, kā arī fonētikas pasniedzējas darbs augstskolā reizi nedēļā. Ļoti rātns dzīves ritms, ar daudzām perspektīvām...
Kādā sestdienā devos uz ētikas skolotāju lekciju universitātē. Jutos tāda sagurusi, knaši pierakstīju pasniedzēju teikto - tas tad arī bija mans pēdējais ar veiklu roku tapušais raksts. Starpbrīdī izgāju universitātes gaitenī, atspiedos pret palodzi... Izrādās, ka es esot nobūkšķējusi pret akmens grīdu, un tad jau Gaiļezera slimnīcā man šuvuši deniņus un atpumpējuši 4 dienas reanimācijā. Kopš tā laika izjūtu kustību traucējumus, kas pakāpeniski diemžēl pieaug."