Kā veidojas draudzība?
"Sirdsdraudzenes mums parasti nāk no bērnības. Un ir viens būtisks faktors, kas ar tiem vecajiem, labajiem draugiem saista. Mums ir tik daudz kopīgas pieredzes, ka uz tās bāzes, varam tikties arī pēc desmit un pēc trīsdesmit gadiem, un ir tā, kā bija! Mūs vieno pieredze. Un, jo tā iegūta agrīnākā vecumā, jo tas ir būtiskāk.
Savukārt, pieaugušā vecumā, mēs, pirmkārt, jau uzmanīgāk ejam kontaktā ar svešiem cilvēkiem, otrkārt, mums ir mazāk laika draudzēties! Ir mājas un ģimenes pienākumi, ir arī kādi draugi, ir attiecības un saistības. Līdz ar to, atliek mazāk laika būt atvērtām jaunām un draudzīgām attiecībām! Bieži vien pēc tādām nemaz arī nav vajadzības.
Savukārt, ja sievietei ir vajadzība draudzēties, vajadzība, lai būtu daudz draugu, tad ir iespējams, ka viņa iedraudzēsies arī 40 gados. Būs draudzīga ar kādu. Tomēr, vai šīs attiecības tā ātri var pārvērsties par ļoti nopietnu draudzību... Nu, tas nevar notikt, tā ļoti ātri!
Ja sievietei ir ļoti daudz draugu, var teikt, ka viņa viegli piesaista, tātad, vieglāk ieiet attiecībās, bet tās, visticamāk, nav tik dziļas. Jo pilnīgi dabiski, ja mums ir 50 draugu, tad katram individuāli varam veltīt mazāk laika, nekā tad, ja mums ir divi vai trīs draugi! Un tad jau tā vairāk ir kompānija un var teikt, ka šī sieviete ir kompānijas cilvēks. Viņai ir savs bariņš, kompānija, bet tā nav individuālā draudzība jeb sirdsdraudzeņu attiecības, kurās viena otrai var kratīt sirdi un, kurās nav vajadzīgs neviens cits.
Savukārt, ja sieviete ir orientēta uz attiecībām ar sievieti - draudzeni, kas veidojas ļoti dziļas, tad jāatceras: lai šīs dziļās attiecības būtu, ir nepieciešams laiks! Līdz ar to, ja, piemēram, 40 gados satiecies ar kādu sievieti un ir sajūta - o, man šis cilvēks ir interesants, tad ir vajadzīgs laiks, līdz izveidojas kopīga pieredze. Visticamāk, šī tuvināšanās būs arī nedaudz trauslāka un kautrīgāka, jo, ja jau sievietei nav daudz draugu, viņa attiecības veidos lēnāk.
Kopīgu interešu draudzība
Es domāju, ka ir iespējams izveidot labas un tuvas attiecības. Ir! Un tām jau nav obligāti jāilgst līdz kapa malai.
Ir arī sievietes, kuras tiekas, un ļoti labi saprotas kaut kādā konkrētā sfērā. Piemēram, viņas ir draudzenes, runājot par rokdarbiem, jo šajā jomā abas sievietes ir uz viena viļņa. Šī ir sfēra, kurā abām ir interesantas sarunas. Toties, viņas, pilnīgi nemaz nerunā par grāmatām, ceļojumiem vai bērnu audzināšanu! Tātad, šīs sievietes vieno rokdarbi.
Tās ir tādas kā interešu draudzības, kuras pieaugušā vecumā, iespējams, veidojas vieglāk.
Ja mēs sapazīstamies bērnībā, 10 gadu vecumā, mums vēl nav tik liela dzīves "bagāža", par ko stāstīt otram, kā tas ir 40 gados. Bet "sirdsdraudzene" ir tā, kas zina visu! Un, kā gan tu tagad, 40 gados, sāksi stāstīt visu, kas ar tevi līdz šim noticis?! Un kādēļ tas vispār būtu jādara? Tādēļ pieaugušai sievietei ir pagrūti rast sirdsdraudzeni.
Iedomājies, tādas mazas, trīspadsmitgadīgas meitenes, kuras iet, saķērušās un čalo. Bet, vai tad bieži uz ielas redzam 60 gadīgas kundzītes, kas tikpat aizrautīgi, saķērušās rokās, iet un sačukstas? Ja arī redzam, tad, visticamāk, viņas vieno kopīgās intereses! Piemēram, poliklīnikā, sēžot rindā pie ārsta, viņas ir izrunājušas visas kaites, jo šajā brīdī abas apspriež to, kas viņas vieno.
Dažreiz sievietes saka: "Es viņu satiku, un mēs sapratāmies no pirmā pusvārda." Jā, kaut kādā ziņā sapratāties, līdzīgās daļas jūs momentā "uzķēra" - o, šis cilvēks mani saprot šajā nišā, mums ir interesanti. Tomēr, ja jūs censtos atklāt citas kopīgas intereses, visdrīzāk - nesanāktu!
Es zinu, ka dažos gadījumos iegūt sirdsdraudzeni arī pieaugušā vecumā ir iespējams, un tas notiek, tomēr tas nav tipiski.
Novecojot, kļūstam pašpietiekamākas
Šaubos, vai var lolot ilūziju, ka cilvēks, kļūstot vecāks, ir arvien atvērtāks draudzībai! Patiesībā, kļūstot vecākas, pārsvarā, mēs arvien labāk protam pieņemt pašas sevi un būt kopā ar sevi! Līdz ar to, jaunu draudzeņu iegūšana, vairs nav tik ļoti nepieciešama. Sieviete kļūst pašpietiekamāka, protams, ja domā un dzīvo savu dzīvi.
Un tas, ka sieviete ir pašpietiekama, parasti saistās ar to, ka viņai ir bagāta iekšējā pasaule - viņa mācās, domā par to, kā sevi pilnveidot, viņu interesē lasīšana vai patīk ravēt. Tātad, šādai sievietei ir kaut kas tāds, ar ko viņa pati piepilda savu dzīvi, un viņai nav vajadzīgs kaut kas ārējs, ar ko to aizpildīt. Arī pašpietiekamai sievietei, protams, ir vajadzīgas attiecības, vienkārši ikdienā viņa spēj sevi pieņemt.
Savukārt, ja sievietei nepārtraukti, visu laiku nepieciešams būt kontaktā ar savu sirdsdraudzeni, tad ir jautājums: kas notiek tad, kad viņa paliek viena? Vai šī sieviete ir draudzene pati sev?"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!