10 izzūdoši etiķetes noteikumi  (149)

1. Durvju atvēršana

Senos laikos džentelmeņi atvēra mājas vai karietes durvis dāmām. Mūsdienās šī uzvedības norma palēnām tiek aizmirsta un izzūd un tā nav tikai vīriešu vaina. Bieži vien sieviete pat jūtas neērti, ja svešs vīrietis viņai atver durvis vai pasniedz roku, sievietei izkāpjot no sabiedriskā transporta. Jaunākā tautas folklora vēsta: "Ja vīrietis sievietei atver automašīnas durvis - tā ir vai nu jauna mašīna vai jauna sieva".

2. Pateicības vēstules

Kādreiz bija pieņemts pateikt paldies par saņemtajām dāvanām vai apsveikumiem nosūtot pateicības vēstuli. Vēl 1973. gadā izdotā grāmatā par uzvedību un sadzīves kultūru norādīts, ka par atsūtītu vai kādas citas personas nodotu dāvanu jāpateicas īsā vēstulē. Mūsdienās uz papīra rakstītas vēstules vai kartiņu nosūtīšana svētkos ir retums. Tā vietā nākušas īsziņas un vēstules vai virtuālas dāvanas sociālajos tīklos. Pirms sūti, padomā, vai draugu tiešām varētu iepriecināt virtuāls citrons, kaut vai tam pievienoti vislabākās veselības vēlējumi, virtuāls kokteilis vai puķu pušķis. Arī ķēdes vēstuļu sūtīšana diez vai piederas pie labas virtuālās etiķetes un var būt visai grūti palikt draugos ar cilvēku, kurš atsūtījis draudus ziņas tālāk nepadošanas gadījumā tev degt elles ugunīs.   

3. Dāvanu pieprasīšana

Mūsdienās nav nekas dīvains saņemt ielūgumu uz kāzām, kurā jaunais pāris norāda, kādu dāvanu vēlētos saņemt, bet agrāk tas būtu ļoti nepieklājīgs žests. No praktiskā viedokļa ir labi, ja tuvinieki un draugi vienojas par dāvanām. Citādi gadās, ka jaunlaulātiem uzdāvina piecas vienādas kafijas servīzes. Tautas folklora vēsta, ka jau padomju laikos kādam ārstam uz kabineta durvīm bijis uzraksts: "Konfektes un puķes nedzeru".

4. Savlaicīga ierašanās

Senos laikos pieklājīgā sabiedrībā pat nevarēja ienākt prātā doma par iespēju nokavēt ierašanos paredzētajā laikā. Neviens nenojauta, ka reiz tāda nokavēšanās būs uzskatāma nevis par nekaunību, bet par kaut ko modernu un vēlamu, piemēram, sievietei nokavēt randiņu ir stilīgi. Pareizāk sakot, sievietes nekad nekavē - visi pārējie vienkārši atnāk par ātru.

5. Savlaicīga viesību atstāšana

Viesiem bija jādodas prom neilgi pēc tam, kad viesības atstāja goda viesis jeb visvecākais no viesiem. Mūsdienās cilvēki neaizdomājas, kad būtu īstais laiks pamest viesības, vismaz ne jau domājot par viesu uzņēmēju, bet tikai par savām ērtībām. Ļaudis pamet viesības tad, kad viņiem kļūst garlaicīgi, kad ir par daudz iedzēruši, kad steidzās uz pēdējo sabiedriskā transporta līdzekli. Cilvēki joko: "Nav pieklājīgi aizrādīt viesiem, ka ir jau vēls un bērniem laiks doties uz skolu" vai arī "Ja gribat, lai viesi uzkavējas, palūdziet dot kādu padomu, ja vēlaties, lai dodas prom, piedāvājiet parādīt ģimenes albumu, bērnu liecības un zīmējumus vai palūdziet aizdot naudu."

6. Ģimenes vakariņas

Agrāk bija obligāti saposties un sēsties pie tradicionālā ģimenes vakariņu galda. Tagad ēšana notiek dažādās vietās un laikos, izmantojot ēdienu pusfabrikātus un diez vai tas stiprina ģimenes saites un vienotības sajūtu. Mūsdienu anekdote situāciju ieskicē tā: -Sieviņ, vai mums vakariņās atkal konservi?- -Jā- -Un kas tad šoreiz?- -Īsti nezinu, bet uz kārbiņas rakstīts: "Tavam mīlulim".

7. Pieaugušo sarunas bērnu klātbūtnē

Mūsdienu audzināšana ļauj bērnam piedalīties pieaugušo sarunās; agrāk tas bija aizliegts. Taču bērnam tāpat vajadzētu iemācīties nepārtraukt vecākus cilvēkus un nejaukties sarunā, ja viņam nekas netiek vaicāts. Nedrīkst bērna klātbūtnē kritizēt draugus, ģimenes locekļus un paziņas, citādi paši būsim nepatīkami pārsteigti, kad bērns krustmātes klātbūtnē vaicās, kur ir viņas spārni, jo tētis teicis, ka krustmāte ir īsta zoss.

8. Vecāku prasību vienotība

Senos laikos vecāki nemēdza strīdēties bērna klātbūtnē, noskaņot bērnu pret otru vecāku vai atļaut to, ko otrs aizliedzis. Mūsdienās joko: "Ģimenē pēdējais vārds pieder vīram un tas ir: "Jā, dārgā"".

9. Pieklājīga uzvedība uz ielas

Agrāk cilvēkus, kuri izgājuši pastaigāties, nevarēja iztēloties saģērbušos šortos, plikiem vēderiem un pamanāmu apakšveļu. Mūsdienās tas nav nekas īpašs, tāpat kā skaļas sarunas pa mobilajiem tālruņiem par visintīmākajām tēmām, kā arī neviens nebrīnās, izdzirdot frāzi: "Es nevaru ar tevi runāt, jo tu visu laiku pazūdi".

10. Sarunas par naudu un citas naudas lietas

Džentlmenis nekad neaizņēmās naudu no dāmas, nerunāja par sava īpašuma vērtību, neapsprieda naudas lietas, nerunāja par savu paziņu finanšu stāvokli. Ja tomēr iedzīvojās parādos, goda lieta bija tos atdot laikā. Tagad var jokot: "Ja esmu jums parādā vienu mārciņu, man ir problēma. Ja esmu jums parādā miljonu mārciņu, jums ir problēma".

Raksta tapšanā izmantoti padomi no grāmatām I. Gumovska "Labas uzvedības ABC" (Liesma, 1978.), Ī. Āsamā "Vai jūs protat uzvesties" (Zvaigzne, 1973.), V. Južins "Etiķetes enciklopēdija".