Ar bērnu sabiedriskā vietā – kā būt?  (44)

Četras lietas, kas jāņem vērā, vedot bērnus uz sabiedriskām vietām un pasākumiem:

Būtu pārspīlēti teikt, ka ar mazu bērnu tikai mājās vien jāsēž, bet tikpat pārspīlēti ir uzskatīt, ka bērns vecāku dzīvē neko daudz nemaina. Maina gan, sevišķi tiem vecākiem, kuri līdz mazuļa piedzimšanai raduši daudz laika pavadīt ārpus mājas.

Etiķetes konsultante Helēna Gaile uzsver, ka nav vienas receptes, ko drīkst un ko nē. Izejot sabiedrībā ar bērnu, būtu jāizvērtē četras lietas:

1. Vispirms jādomā par bērna interesēm - kuras vietas un kuri pasākumi vispār ir piemēroti, lai tajos atrastos ar bērnu.

2. Cik daudz vecāki spēj baudīt pasākumu ar zīdaini uz rokas vai enerģisku delveri, kuru pašu neinteresē, piemēram, uz skatuves notiekošais, un līdz ar to arī vecākiem vairāk uzmanības jāvelta atvasei, nevis koncertam vai izrādei.

3. Vai bērns netraucēs citus cilvēkus?

4. Bērna raksturs. Ar mierīgu bērnu, kurš jūtas komfortabli dažādās vidēs, vecāki noteikti var biežāk apmeklēt publiskus pasākumus. Taču skumji par situācijām, kur ieguvējs nav neviens - bērns noguris un kašķīgs, vecāki sanervozējušies un dusmīgi, un arī citiem pasākuma apmeklētājiem šī situācija ir traucējoša. Tad vislabāk ir doties mājās - bērna, sevis un arī citu cilvēku dēļ.

Bērns un pieaugušo sarunas uz ielas

Ja uz ielas satiekas paziņas, kā jārīkojas? Ja bērns ir jau "runājošs", nevis ratiņos, vai sen neredzēts paziņa jāiepazīstina, ka tas, lūk, ir mans bērns vai var neko neteikt. Kā bērnam jāuzvedās, cik ilga var būt tāda saruna, lai nenogurdinātu kājās stāvošu bērnu, kā arī ko var darīt, lai bērnam nebūtu garlaicīgi sarunas laikā?

Ar bērnu ir jāsasveicinās un ar bērnu ir jāiepazīstas. Kā gan citādi bērns iemācīsies šos elementāros labas uzvedības noteikumus, ja viņu ignorēs? Taču tādai neparedzētai sarunai nevajadzētu ieilgt.

Bērnam var lūgt neiejaukties pieaugušo sarunās. Mūsdienās pret to gan ir divējāda attieksme. Ir vecāki, kuri stingri turas pie noteikuma, ja pieaugušie runā, bērni neiejaucas (kas ilgu laiku ir bijis labas audzināšanas nosacījums!). Taču ir arī cita attieksme - ka bērns drīkst piedalīties visur. Vislabākais laikam ir zelta vidusceļš - ir sarunas, kurās var piedalīties bērni, un ir sarunas, kuras notiek bez bērnu klātbūtnes. Konsultante nesaskata neko traumējošu, ja bērns tiek palūgts neiejaukties, vai - mājas apstākļos - doties uz savu istabu.

Bērns izlaidumā

Izlaidumi mēdz būt nogurdinoši un garlaicīgi arī pieaugušajiem. Arī te vajadzētu izvērtēt bērna un pašu vecāku spējas un paredzamos apstākļus. Ja reiz bērns nāk līdzi, vislabāk, protams, ja paliek sēžot savā vietā. Bet, ja netraucē skatam vai darbībai, protams, var arī pastaigāties, padejot - kādēļ gan ne?! Reizēs, kad bērns nav nomierināms - raud, niķojas, spārdās, krīt zemē, vajadzētu kopā ar bērnu pamest svinību telpu. Izlaidums ir oficiāls pasākums, un iepriekš minētais nav labs fons svinīgām runām un diplomu saņemšanai.

Bērns brīvdabas pasākumā

Bieži vien brīvdabas pasākumā redzams lēkājošu bērnu pūlis pie brīvdabas skatuves vai pat uz tās. Protams, ir pasākumi, kur bērnus pat aicina nākt dejot priekšā pie skatuves, bet ko darīt, ja tāds uzaicinājums nav saņemts, bet bērns jau ir tur? Vecākiem jāvelk bērnu prom? Jāgaida, kad kāds pasākuma organizators palūgs to izdarīt?

Ja bērni tiek aicināti uz/pie skatuves - protams, ka viņi drīkst turp doties un tur uzturēties. Citos gadījumos jāizvērtē, vai tas nav traucējoši uz skatuves esošajiem vai publikai. Atkal - ja netraucē skatam vai darbībai - kādēļ gan ne? Diemžēl vecāku uzskati ne vienmēr sakrīt ar pārējo klātesošo uzskatiem par to, kas ir traucējoši un kas nē. Pasākuma organizatoriem ir tiesības aizrādīt. Taču pasākuma organizatoriem arī vajadzētu jau iepriekš padomāt par to, ka brīvdabas pasākumus apmeklē ģimenes ar bērniem, un rūpēties par to, lai visi viesi justos labi. Gan tie, kuri ar bērniem, gan tie, kuri bez bērniem. Savukārt, vecākiem ne mirkli nevajadzētu zaudēt modrību, kur ir viņu atvase un kā uzvedas. Arī tad, ja bērni tiek aicināti piedalīties kādā atrakcijā, tas nenozīmē, ka visa atbildība par viņiem 100% pāriet uz organizatoru pleciem.

Bērns kafejnīcā

Ja kafejnīcā nav ierīkots bērnu stūrītis un netiek piedāvāta bērnu ēdienkarte, tas nozīmē, ka labāk neiet? Vai var pie galda rotaļāties ar no mājas paņemtu mantiņu, sakrāmēt no mājām paņemtas lietas - jogurtu, bērna pudelīti utt.? Vai var pasūtīt ēdienu tikai pieaugušajam un tad barot bērnu no tā paša šķīvja? Vai pašiem jāsatīra galds, ja mazulis tur īpaši ko piejaucis - izlietās sulas, ēdiena drupačas?

Labāk, protams, iet uz vietām, kurās ir labvēlīga vide maziem bērniem. Plānojot atpūtu un izklaidi ārpus mājas, to der jau iepriekš noskaidrot.

Protams, ka var paņemt līdzi kādas mantiņas, ar kurām bērns labprāt spēlējas. Konsultante nav dzirdējusi, ka kafejnīcas vai restorāna personāls iebilstu, ka bērns tiek barots ar speciāli viņam līdzi paņemtu pārtiku. Ja iespējams pasūtīt kaut ko arī bērnam piemērotu, var turēt viņu klēpī un barot no sava šķīvja vai, ja bērns jau spēj paēst pats, pasūtīt viņam atsevišķu porciju. Te nav jautājums par to, kā būs pareizi vai nepareizi, bet - ko bērns spēj vai nespēj paveikt pats.

Var palūgt personālam papildus salvetes, kaut gan - vecāki, kuri dodas ārpus mājas ar mazu bērnu, parasti paņem līdzi priekšautiņu, salvetes un citas lietas, kuras palīdz paēst pēc iespējas kulturālāk. Tomēr jārēķinās, ka būs vairāk drupaču, var kaut kas nokrist zemē, izlīt utt. Ja maltīte tiek ieturēta kafejnīcā/restorānā ar apkalpošanu, tad lūdz oficianta palīdzību un atalgo to ar lielāku dzeramnaudu. Ja pusdieno vietā, kur traukus aiz sevis jānovāc pašiem apmeklētājiem, tad arī pēc sava bērna viss ir jāsakārto. Taču arī šajā situācijā pastāv iespēja lūgt personāla palīdzību. Noteikti vajadzētu pateikt, ka, piemēram, uz krēsla ir izlijis ķīselis, lai tas tiktu savākts, pirms nākošais apmeklētājs tajā iesēžas. Jebkurā gadījumā vecākiem no savas puses jācenšas darīt visu, lai nepatīkamu starpgadījumu būtu pēc iespējas mazāk, taču, ja tādi rodas, vai nu pašiem, vai sadarbībā ar iestādes saimniekiem vai personālu jāmeklē labākais risinājums.

Prasmi uzvesties pie galda un vispār sabiedriskās vietās ir vēlams apgūt jau no mazotnes. Vedot bērnu sabiedrībā - gan uz dažādiem pasākumiem, gan ceļojot, gan ieturot maltītes ārpus mājas utt.- bērni pamazām apgūst lielās dzīves kārtību un noteikumus. Būtiskākais ieteikums - darīt to pakāpeniski, atbilstoši bērna vecumam un rakstura īpašībām.