
Vienkāršākais: ugunskurs uz zemes
Ierīkojot ugunskura vietu piemājas teritorijā jādomā ne tikai par atpūtas komfortu, bet arī ugunsdrošību, tāpēc ugunskura vietu labāk izvēlēties drošā attālumā no dzīvojamās un citām ēkām. Ir vairāki varianti, kā ierīkot paliekošu ugunskura vietu. Viens no lētākajiem un ātrākajiem - paredzētajā ugunskura vietā veido pamatu - izrok ap 40 cm dziļu bedri, bedri izklāj ar smilti, pa virsu liek laukakmeņus, virs kuriem tiks kurināta uguns. Arī laukumu ap pašu ugunskura vietu var veidot dažādi - vienkāršākajā variantā ap ugunskuru atstāj zālienu, bet to var arī klāt ar laukakmeņiem, bruģi u.c. Lai kurināmais labāk turētos paredzētajā vietā un ugunskura vieta būtu nofiksēta, tai apkārt var aplikt jau minētos laukakmeņus vai ķieģeļus.
Tālāk redzamais: ugunskurs staba galā
Saskaņā ar tradīcijām, jāņuguns esot jākur iespējami augstu - kalna galā vai uz paceltas kārts, lai tā redzama iespējami tālāk. Ugunskuru staba galā mēdz dēvēt arī par pūdeli. Risinājumi tā gatavošanai ir vairāki. Agrāk muca tika pildīta ar darvu. Visbiežāk gara un pietiekami izturīga staba galā tiek stiprināta muciņa, kas piepildīta ar labi degošiem materiāliem, piemēram, sveķainu celmu malku, ozola zariem, darvu. Pūdeles kārti un pašu ugunskuru apvij ar zāļu un ziedu vītnēm.
Ja nav iespēju vai vēlmes staba galā likt mucu, kārts galā var kraut nelielu sārtu uz resnāku pagaļu platformas. Tā tiks iegūta atklāta, dzirskteļojoša uguns. Ugunskuru kārts galā parasti iededzina tūlīt pēc saulrieta. Rituāli to var darīt ar uguns bultas šāvienu no loka.