piradzini
Foto: ČetrasSezonas.lv

Jāņi ir latviski svētki. Gan tradīciju, gan ēdienkartes dēļ. Ziemassvētkos arī ēdam tradicionālus ēdienus, taču to vienlaikus dara visā pasaulē, bet Jāņi, ko dažkārt sauc par Līgo svētkiem, ir īpaši ar to, ka tos nesvin visas tautas, un, ja arī svin – tas varbūt ir kas līdzīgs, bet noteikti ne tas pats. Ir ģimenes, kurās Līgo svētkos ievēro senču tradīcijas, ietērpjas tautas tērpos un dzied līgo dziesmas, bet citās svētku centrā ir ugunskurs, šašliks, alus un citas izpriecas. Interesanti, kā, pielāgojoties mūsdienu apstākļiem, šie pagānu svētki mainījušies?

Tradicionālā izpratne

Visi zina, ka Jāņi ir gadskārtu svētki, kad tiek atzīmēta īsākā nakts un garākā diena. Lai arī īsākā nakts ne vienmēr ir no 23. uz 24. jūniju, lai būtu vieglāk, svinēšana notiek šajos datumos. Jāņu kā saules uzvaras svētku svinēšana aizsākusies jau sen, sen, bet 12. gadsimtā to ievērojuši uz Baltijas krastiem atbraukušie vācu krustneši, kas par šādiem pagāniskiem, orģiju pilniem svētkiem brīnījušies. Tomēr acīmredzot kaut kas tajā svinēšanā nakts tumsā ar ugunskuriem iepaticies, jo Jāņu svinēšanu atļāvuši, pamatojot to kā Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas svinēšanu un veidu, kā zemniekus pievērst ticībai. Jāņus raksturo kā saules un auglības svētkus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!