Paši jaunieši to vērtē kā zemu; augstāks vērtējums ir tiem, kas aktīvi piedalās savas mājsaimniecības norisēs, ģimenes biznesā un kuriem tiek uzticēta patstāvība kabatas naudas izlietojuma plānošanā ilgākā laikā. Arī algots darbs skolas laikā palīdz veidot izpratni par naudas vērtību un tēriņu plānošanu.
Pētījums atklājis, ka pozitīvi tiek vērtētas tādas personas iezīmes kā taupība, spēja iekrāt, plānot savu budžetu, kā arī spēja patstāvīgi un racionāli pieņemt finansiālus lēmumus. Turpretī negatīvi tiek vērtēta izšķērdība, īstermiņa lēmumi, spontāni, nepārdomāti pirkumi.
Jaunieši visbiežāk sevi redz kā pasīvus ekonomikas dalībniekus, un arī skolotāji un vecāki jauniešus uzskatot par nenobriedušām un neracionālām personām.
Manuprāt, pētījums skaidri parāda, ka jauni cilvēki saista finansiālu lietpratību tieši ar spēju operēt ar savā rīcībā jau esošo naudu. Saprotams, jo šajā vecumā jaunieši regulāri no vecākiem saņem kādu summu, un viņu izaicinājums ir to sataupīt.
Taču bieži dzirdēts jauniešu teiktais: "Naudas vērtību apzinies, kad pats sāc pelnīt." Tas, kurš paredzami un pēc plāna saņem līdzekļus, dzīvo krāšanas pasaulē, savukārt tas, kurš pats pelna, manuprāt, dzīvo vidē, kur lielākā nozīme ir neatlaidībai un mērķtiecīgam darbam.
Tas ir nākamais izaicinājums. Tu nevis gaidi, kad saņemsi sev pienākošo, bet pacietīgi turpini strādāt vai studēt. Uzmanības fokuss pārvirzās citur, un, nedaudz pārspīlējot, var sacīt, ka slogs ir dubults. Vispirms ik dienas jākoncentrējas, lai nopelnītu, un nekur jau nav pazudis arī jautājums par krāšanu.
Pētījums rāda, ka tie, kuriem agrāk ir iespēja nopelnīt, labāk orientējas un stabilāk jūtas, rīkojoties ar naudu. Tāpēc jauniešiem jārada iespēja piedzīvot pelnīšanu. Piemēram, izveidot saikni starp attiecīgu mājas, dārza darbu veikšanu un viņu kabatas naudas lielumu.
Tomēr jābūt uzmanīgiem. Nauda ir viens no lielākajiem psiholoģiskā diskomforta iemesliem, kas tikai ārēji var šķist mazsvarīgs. Nauda ir vara, un tās lietošana ģimenes vidū var radīt nepatīkamas sekas. Vecākiem rūpīgi jāpārdomā, kā nelikt bērnam justies manipulētam, kontrolētam vai ierobežotam, jo visas šīs izjūtas grauj jaunieša pašapziņu un liek justies nedroši savā ģimenē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!