Pēc nedaudz vairāk nekā pusotras stundas lidojuma ikviens, kurš skatījās uz mani lidmašīnā, varēja redzēt, ka mana mute pārvēršas apgarotā smaidā, atspoguļojot to, ka patiešām nebiju plānojusi satikties ar to, ko ieraudzīju caur mazo lodziņu.
Laižoties lejā, mani pārņem tāda sirreāla sajūta, jo skrejceļš (kurš ir tik garš, cik tas ir), liekas, pēkšņi beidzas jūrā. Tomēr pat šīs manas bažas par iespēju sēsties jūrā izkliedē apkārtējā ainava - kuru nevar līdz galam apraksturot, jo tā ir vienkārši jāredz. Es pat tikai tā dēļ vien būtu gatava aizlidot uz Olesunu un tās apkārtni, nemaz nenosēžoties. Fjordu varenība visā acu priekšā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit