Bez elpas jau lidmašīnā. No nodegušiem pamatiem līdz Art Nouveau  (2)

Pēc nedaudz vairāk nekā pusotras stundas lidojuma ikviens, kurš skatījās uz mani lidmašīnā, varēja redzēt, ka mana mute pārvēršas apgarotā smaidā, atspoguļojot to, ka patiešām nebiju plānojusi satikties ar to, ko ieraudzīju caur mazo lodziņu.

Laižoties lejā, mani pārņem tāda sirreāla sajūta, jo skrejceļš (kurš ir tik garš, cik tas ir), liekas, pēkšņi beidzas jūrā. Tomēr pat šīs manas bažas par iespēju sēsties jūrā izkliedē apkārtējā ainava - kuru nevar līdz galam apraksturot, jo tā ir vienkārši jāredz. Es pat tikai tā dēļ vien būtu gatava aizlidot uz Olesunu un tās apkārtni, nemaz nenosēžoties. Fjordu varenība visā acu priekšā.

Pēc mīkstas un precīzas nolaišanās izkāpjot no lidmašīnas, pamanu trīs lietas - dabu, gaisu un daudzos latviešu, kuri, liekas, te pazīst visu kā mājās. Pēc sarunām ar mūsu gidi Benti saprotu, ka viesstrādnieku te nav maz un liela daļa no tiem ir tieši latvieši.  Starp citu, Bente ir no Olesunas tūrisma biroja. Apmetos jaunajā "Quality Hotel Waterfront" viesnīcā - izrādās, vienā no pēdējā laika modernākajām un iecienītākajām viesnīcām, un es nevaru iedomāties, kapēc gan lai tā nebūtu, ja te mana istaba ir ar skatu uz ūdeni un fjordiem, kur, starp citu, no rīta mani sagaida pārsteigums - turpat netālu no loga viens no lielajiem kruīza kuģiem. Izrādās, šie kuģi te vasaras sezonā iepeld viens līdz divi dienā, un, lai gan manējais liekas liels, izrādās, šis ir maziņš.

"Quality Hotel Waterfront"
Nedre Strandgate 25-27
www.choice.no

Lai gan ir vēls, man nekad nav paticis (ja vien tā nav nakts) pirmo vakaru pavadīt viesnīcā - lai cik laba tā būtu. Tapēc arī mēs ar Benti izejam vakariņās, un šoreiz viņa mani ved uz "C & C" (starp citu, šo kā lielisku vietu pirms ceļojuma man ieteica kādas paziņas draudzene, kas visu mūžu dzīvo Olesunā). Šis esot vietējo ikdienas restorāns, kur kāds ienāk pēc darba, lielākoties nāk ģimenes satikties un paēst. Vakariņas izvēršas ļoti labas, jo es pirmo reiz dzīvē pamēģinu vaļa karpačo. Tā kā Bente šeit ir vietējā kopš dzimšanas, viņa man pastāsta, ka bērnībā vaļa gaļa bijusi ikdiena, jo bijusi visvieglāk pieejama, ļoti veselīga un ne pārāk trekna.

Protams, šodien tas vairs nav iespējams, jo vaļu zveja ir ierobežota, un kādreizējā norma ir kļuvusi par delikatesi. Karpačo ir lielisks - maigs, samtains un kūst mutē. Pēc tam jau klasika - menca un šis tas ar kartupelīšiem, glāze vīna, un vakars ir beidzies. Piedāvājumā ziemeļu virtuve no uzkodām līdz desertiem.

C&C Restaurant
Adrese:
Kirkegata 9
6004 Ålesund
post@cateringogconsulting.no
www.cateringogconsulting.no

Vēl interesanti, ka "C & C" atrodas jūgendstila mājā, kuras fasāde dekorēta ar skaistiem puķu motīviem.  

Nākamajā rītā, kamēr gaidu ierodamies vīra kungu (iepriekšējā dienā vienkārši šis tas nogāja greizi), es dodos uz vietējo Art Nouveau centru, jo lai gan gourmet ceļojums, lai pilnībā izprastu Olesunas unikalitāti, nevar neapmeklēt šo vietu. Ja pat negribas staigāt cauri telpām, sajūtot vecuma elpu un iedvesmu, noteikti jādodas uz laika mašīnu, kura aizved tevi uz dienu, kas bija gan bēdu diena, gan droši var teikt, ka labākais pagrieziens viņu vēsturē.

15 stundas, un pilsētas vairs nav 1904. gada 23. janvāris Olesunai bija liktenīgs, un liktenīgs pavisam skarbā veidā. Kad vienā malā sākās ugunsgrēks, lielā vēja dēļ tas izpletās tik ātri, ka 15 stundās bija nodegusi visa pilsēta, kurā bija 800 māju, un 10 000 cilvēku palika bez dzīvesvietas (kopējā populācija bija 12 000). Interesanti gan ir tas, ka šajā traģiskajā notikumā nomira tikai viens cilvēks. Kad šī ziņa pāršalca visu pasauli, tika sūtīta palīdzība gan no Norvēģijas dažādām daļām, gan Eiropas, gan Amerikas. Parīzē notika ziedojumu vākšanas koncerts. Tālākais jau ir stāsts par to, cik daudz var darīt saliedētība un cilvēka darbs, ja nav citas izvēles. Olesunai vajadzēja tikai 3 gadus, kuru laikā pilsēta ieguva jaunas aprises un tika uzbūvētas 600 jaunas mājas. Patiesībā, lai cik skarbi tas izklausītos, tieši šī katastrofa, kas no dzīves ritma izmeta tūkstošiem cilvēku, paglāba Norvēģiju no nepatīkamas ekonomiskās situācijas, jo, lai uzceltu pilsētu, tika mobilizēta visa Norvēģija, piegādājot dažādas pilsētai nepieciešamās būvniecības un ikdienas lietas no visas Norvēģijas, tādējādi nodrošinot gan darbu, gan finanšu plūsmu.

1905. gadā Norvēģija ieguva neatkarību no Zviedrijas, bet pirms tam bija Dānijas pakļautībā, un pateicoties tam daudzi jaunie arhitekti un mākslas zinātāji vēlējās izveidot pavisam jaunu, tieši Norvēģijas arhitektūru. Tā kā Norvēģijā nebija arhitektūras skolas, daudzi arhitekti bija mācijušies Eiropā, un loģiski, ka savos darbos atpakaļ mājās, īpaši Olesunā, iemiesoja to, kas tajā laikā bija aktuāls Eiropā, galvenokārt Vācijā, Skotijā un Anglijā, - jūgendstilu. Kāds prasīs, kāpēc tieši Olesunā, bet atbilde ir pavisam vienkārša. Tā kā tajā laikā Norvēģijas divas pilsētas cieta pilnīgu ekonomisku sagrāvi, daudzi no šiem izcilajiem arhitektiem, namdariem un amatniekiem tieši Olesunas katastrofā redzēja iespēju sev sameklēt darbu un parādīt to, ko citās pilsētās viņiem neļautu.

Par Olesunas galveno arhitektu tika iecelts Henriks Nisens, un viņa galvenais moto bija "ļaut mākslai uzlikt savu zīmogu jaunajai pilsētai". Māja ar nosaukumu "Gulbju aptieka", kurā tagad atrodas jūgendstila centrs, ir neticami skaists paraugs tam, ko toreiz vēlējās pateikt ar arhitektūru, kurā savienojās Art Nouveau ar vikingu iedvesmotiem tēliem (kas arī nebija mazsvarīgi, ceļot pilsētu, - saglabāt autentiskumu). Pilsētā strādāja 50 arhitekti, kas piedalījās vismaz 400 māju tapšanā.

Olesuna ir iekļauta starptautiskā Art Nouveau tīklā kopā ar tādām pilsētām kā Rīga, Vīne, Glāzgova, Barselona un Brisele. Tāpēc pat man, cilvēkam, kurš neiet muzejos vai to dara reti, bija tik interesanti, jo, iekāpjot laika mašīnā, tu ar bildēm, stāstiem, filmām un skaņām tiec aizvesta tik senā pagātnē, ka teju vai neliekas, ka esi tagadnē, bet tajā pašā laikā, klausoties šajos stāstos, saproti, cik neaizsargāti mēs esam pret vislielāko mūsu draugu un biedu - dabas norisēm. Pēc laika mašīnas ir interesanti pastaigāt pa mājas telpām, jo tur saglabājušās mēbeles no laikiem, kad pilsēta uzcelta un māja bijusi apdzīvota. Tiešām lielisks ceļojums nezināmajā.

Arī ar bērniem  gan muzejā, gan pilsētā ir interesanti - muzejā laika mašīnas dēļ, pilsētā speciāli bērniem veltītas tūres dēļ, kas bērniem saprotamā veidā stāsta par pilsētas arhitektūru. Un īpašais stāsts ir  tas, ka vēl arvien daudzi uzskata, ka pie pilsētas nodedzināšanas roku pielikuši Yoogon troļļi, un, lai tos sodītu par šo briesmīgo lietu, to sejas un dvēseles esot iecementētas māju fasādēs. Ejot pa pilsētu, nereti redzēsi, ka tieši tā arī ir, ka daudzu māju fasādēs viens no elementiem ir tieši šie mazie un nerātnie Yoogon troļļi. Protams, kā pienākas bērnu tūrēs, te mijas fakti ar stāstiem, bet tūres laikā, kas ilgst apmēram 1,5-2 h, bērni (sākot no 6 gadu vecuma) un vecāki ļoti daudz uzzina, un nevis tieši stāstus, bet gan faktus un, kas pats galvenais, mazie to atceras un to klausās ieinteresēti. Vismaz tā izskatās no malas.