protestētāja krūtis
Foto: AFP/Scanpix
Ekoloģiska domāšana daudziem cilvēkiem mūsdienās pamazām kļuvusi par dzīvesveidu, nereti – arī par biznesu. Ekoloģiskais pasaules uzskats vispirms veidojās kā revolucionāra kustība, kuras piekritēji bija 60. gadu hipiju paaudze, alternatīvās medicīnas piekritēji; tai piederas arī homoseksuālistu cīņa par savām tiesībām un galu galā pat pagājušā gadsimta sākuma sufrāžistu kustība, kas ir agrīnā feminisma forma. Dīvains salikums, teiksit, bet ir viena kopēja tendence viņiem visiem, proti, šie cilvēki met izaicinājumu sabiedrībā valdošajiem uzskatiem. To pat mēdz dēvēt par subkultūru karu. Kas gan šajā karā karo, kas ir pretinieki?

ASV veiktā pētījuma autori Pols Rejs (Paul H. Ray) un Šerija Ruta Andersone (Sherry Ruth Anderson) grāmatā "Kultūras radītāji" ("The Cultural Creatives") uzskata, ka šobrīd sabiedrībā eksistē ne tikai divas, bet pat trīs subkultūras: tradicionālisti, modernisti un tā sauktie kultūras radītāji (cultural creatives). Katra no šīm trim subkultūrām ir pētīta ASV periodā no 1965. gada līdz 2000. gadam, un ir atklājies, ka jaunākajai šīs subkultūras daļai - kultūras radītājiem - ir tendence strauji vairoties. Pēc 2000. gada datiem par kultūras radītājiem sevi atzina jau 29% pieaugušo ASV iedzīvotāju (1965. gadā to bija vien 3%). Līdzīga tendence ir vērojama arī Eiropā.

Kas nosaka piederību vienai vai otrai subkultūrai, kas atšķir zaļi domājošu cilvēku no tāda, kam šāds domāšanas veids ir svešs? Protams, tās ir vērtības! Pētījuma autori ir ļoti rūpīgi analizējuši cilvēku vērtības un ieguvuši pilnīgi konkrētu priekšstatu par katras subkultūras pārstāvju pasaules uzskatiem un vērtībām gan katra indivīda personīgajā, gan arī subkultūras kolektīvajā līmenī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!