Vecmeitas jēdziens – vai mūsdienās aktuāls?  (202)

Šodien lielākai daļai speciālistu ir skaidrs, ka daudzas emocionālas sievietes nevar atļauties laulības, tas kaitē viņu organismam un psihei. Viņām daudz pieņemamākas ir tādas attiecību formas, kas nesen vēl tika uzskatītas par amorālām - brīvdienu romāni u.tml. Šī parādība ir novērota visā pasaulē, tā ir jauna realitāte un no šīs realitātes nevar izvairīties.

Tomēr sabiedrības viedoklis joprojām ir ļoti lojāls pret vecpuišiem, bet nicinošs pret vecmeitām. Ir skaidrs, ka tas nav runa par sākotnējo šo vārdu nozīmi - "vecums" un "nevainība". Tās ir sievietes pēc 30, kurām nav bērnu un nav pastāvīga dzīvesdrauga un sabiedrībai gribas to raksturot kā neveiksmi.

Klasiski par vecmeitu uzskatīja dāmu ap četrdesmit, kurai nav privātās dzīves ne pagātnē, ne tagadnē. Šis vārds kalpoja kā sievietes personīgās dzīves negatīvs novērtējums. Taču, ja sieviete nav vientuļa plašākā šā vārda nozīmē, tas ir, ja viņai ir savs draugu loks un ir kāds, par ko rūpēties, sieviete var dzīvot diezgan laimīgi. Tikai žēl, ka sabiedriskā doma varētu sabojāt šo viņas laimīgo dzīvi, jo esam pieņēmuši, ka sievietei obligāti jābūt precētai.

Ko mūsdienās saprot ar vārdu vecmeita

Padomju laikus piedzīvojušie atceras, ka meitenes, kurām tuvojās 25 gadu jubileja un kuras vēl nebija paspējušas apprecēties uztraucās, ka tādēļ tiks dēvētas par vecmeitām. Sabiedrības sociālo vērtību maiņa laika gaitā ir piešķīrusi šim vārdam citu būtību, nevis vienkārši neprecētas sievietes faktisko apzīmējumu. Varētu apgalvot, ka pašlaik atrodamies jēdziena par vecmeitām pārmaiņu procesā, jo cilvēki pauž visdažādākos viedokļus par to, ko viņi ar šo vārdu saprot.

Daudzi uzskata, ka vecmeita ir sieviete, kurai nekad nav bijis dzimumakts ar vīrieti. Mūsdienīgāks variants - nekad nav dzīvojusi kopā ar vīrieti. Varianti - vecmeita ir sieviete 30+, kura nekad nav bijusi precējusies, kurai nav bērnu, kurai nav drauga vai mīļākā, kura nav redzēta vīrieša sabiedrībā (kas nav radinieks), sieviete bez dzīvesdrauga, kam tas pašai tik ļoti kremt, ka apskauž visas citas, kam ir.

Citi uzsver, ka tas ir dvēseles stāvoklis, jo sieviete varot būt precējusies, ar bērniem, bet ar diagnozi - vecmeita (stereotipiska, savdabīga īgna, drūma un kašķīga uzvedība). Tas ir tāpat kā ar domāšanu - cits 16 gados ir ar vecišķu domājamo "aparātu" - piedzimis jau vecs, cits 80 gados ar jauneklīgu pieeju it visur.

Vecmeitu rakstura iezīmes esot pastāvīga neapmierinātība ar sevi un citiem, paaugstinātas prasības gan pret citiem, gan sevi un neviens vīrietis viņām nav pietiekami labs. Vecmeitu varot pazīt pa gabalu pēc tipiski sapīkušā paskata un kašķīgā noskaņojuma vienmēr un visur. Vecmeita esot seksuāli sasaistīta sieviete, kas, seksuālo enerģiju nespējot sublimēt kādā citā, sakarīgā jomā, izgāž žulti uz apkārtējiem. Bieži vien viņas (un arī vecpuiši) ir cilvēki ar neelastīgu personību, nemīl pielāgoties, meklēt kompromisus, iedziļināties otra viedoklī, domās, meklē partneri, kas darīs laimīgus viņus, būs viņu ideāls, pielāgosies, bet absolūti nav gatavs/gatava pielāgoties otram un atbilst otra ideāliem.

Problēmas nevarētu piedēvēt tiem, kam viņu izraudzītais dzīvesveids pašiem netraucē, un viņi nevēlas ne tusēt, ne būt "kolosāli cilvēki" citu acīs un, dies pas', neradīt iespaidu, ka viņi ir "vecmeitas". Ja šādā gadījumā apkārtējie sāk meklēt viņā problēmas, tās visdrīzāk ir viņu pašu problēmas un šaurā lietu izpratne. Vienatne nav traģēdija vienlīdz visiem. Ej nu tu pasaki vienai kārtīgai mūķenei (un, ja paraugās vērīgi, mūķenes ir mums apkārt, ne tikai klosteros), ka viņai ir problēmas ar iemīlēšanos un komunikāciju. Viņa pasmaidīs un pateiks, ka problēmas, dēls, ir tev.

Un kā tad ar karjeristēm, kurām māja ir tikai pasta adrese? Tām, kurām māja ir miera osta un citi tur netiek ielaisti? Parasti šīm sievietēm ir partneri - tikpat vieni un neatkarīgi, kas spēj saprast un pieņemt sievietes vēlmi neveidot ģimeni.

LPB psihoterapeita Viktora Ozoliņa komentārs

Pārdomāsim sen darināto vārdu vecmeita un vecpuisis vienu nozīmes niansi. Vārdi meita un puisis tradicionāli norāda nevien uz radniecību un dzimumu, bet arī, ka šim cilvēkam sabiedrībā ir it kā bērna statuss, meitene vai puika. Tiek netieši apgalvots, ka šāda sieviete vai vīrietis vairs nav jauni, bet tomēr vienā ziņā nav pieauguši, jo, lūk, nav uzņēmušies dažas tradicionālas pieauguša cilvēka funkcijas - dzīvot pārī un vismaz mēģināt uzaudzināt pēcnācējus. Jo taču "visi dara tā." Vai vecpuišiem ir bērni, tas tīts noslēpumā vairāk, nekā par vecmeitām runājot.

Jādomā, ka, jo daudzveidīgākas kļūst pāru attiecības, ģimenes un priekšstati par ģimenēm, jo mazāk "funkcionāls" ir vecmeitas jēdziens. Tas vairs nerosina tik konkrētas asociācijas, kā, piemēram, pirms 40 gadiem. Ja tolaik par 25 gadus vecu sievieti bija zināms, ka viņa nav bijusi precējusies, tas šķita neparasti; varēja pieņemt, ka viņai nav bērnu, vai, ja bērni ir, tad noteikti bijis arī kaut kāds pāra attiecību sarežģījums vai neveiksme. Pieaugusi sieviete, kam nav dzīvesbiedra, un kas dzīvo ar kādu no vecākiem vai ar vecāku ģimeni, iemanto vecmeitas titulu retāk, nekā tad, ja dzīvotu viena atsevišķi, jo paziņām viņa šķiet pirmkārt, un vēl arvien, meita. Šajā ziņā ar "mūžīgajiem puišiem" ir tāpat.

Tas, ka nav, vai tikpat kā nav, kopdzīves un seksuālu attiecību, nav izskaidrojams ar ārējas pievilcības trūkumu. Iemesls var būt ne tikai sakāpinātas prasības pret partneri, nevēlēšanās piemēroties un vēlēšanās, kaut attiecībās varētu tikai daudz saņemt. Nereti ir tieši tā, tomēr tādā gadījumā viņai vai viņam var būt biežas un īslaicīgas aizraušanās un dzimumattiecības. Vēl kāds nopietns iemesls var būt vairīšanās, pat dziļas bailes no īpaši tuvām attiecībām. Tādas bailes parasti ir grūti apzināmas un var lielu mūža daļu palikt neapzinātas.

Ir iespējama arī tāda situācija, ka vecmeita vai vecpuisis paši sev nespēj izskaidrot, kādēļ dzīvo bez partnera, vairāk vai mazāk vai nu pieņemot, vai arī neapzinoties savu vientulības izjūtu un seksuālo neapmierinātību. Minējums "man ir augstas prasības, un nespēju ne tās piezemēt, ne atrast savu ideālu" var būt pareizs, bet neizskaidro svarīgāko, ko pat neizdodas izteikt vārdos: "es neuzdrošinos, jo jūtu, ka tik dziļa tuvība ir bīstama". Šo "dvēseles stāvokli vai iezīmi" nav iespējams ātri un viegli novērst, tai vienmēr ir nopietni iemesli.