2778759
Foto: PantherMedia/Scanpix
Bieži sāpoša galva, nomākts garastāvoklis, nevēlēšanās neko darīt un aizsvilšanās par sīkumiem ir biežākie apspiesto dusmu simptomi. Cēloņi tam var būt pavisam triviāli, sākot ar vēlmi pasargāt citus no savām dusmām, beidzot ar bailēm izkliegt savas dusmas autoritātes priekšā.

Katram iemesli var būt dažādi, bet turpinājums viens. Apspiestās dusmas nekur nepaliek, tās turpina mājot cilvēkā un grauzt viņu no iekšpuses atņemot spēku. No tā arī rodas iepriekš minētie simptomi.

Tuvinieki ir tie, kas visbiežāk cieš no apslēpto dusmu eksplozijām, bieži vien nesaprotot, ko tādu izdarījuši, lai saņemtu bļāvienu sejā. Tādējādi cieš attiecības, rodas nevajadzīgi strīdi, kas varētu būt atrisināti jau pašā saknē. Turklāt pārāk bieža dusmu neizpaušana var novest jau līdz kam krietni nopietnākam - psihosomatiskām saslimšanām, iespējams pat līdz veģetatīvajai distonijai.

Lai no tā visa izvairītos, ir iespējams piekopt vairākas metodes. Ja dusmas lielākoties tiek apspiestas darba vidē un nav iespējas civilizētā veidā tās atrisināt, pareizākais būtu nemocīt sevi un meklēt citu darba vietu. Bieži ir dzirdēts par despotiskiem priekšniekiem, tie no darbiniekiem izsūc visu, tādi nemainās. Palielinās tikai iespēja saslimt ar kādu no psihosomatiskajām slimībām. Dodoties uz darbu var rasties fizisks nelabums, citiem tas izpaužas kā galvassāpes, citiem nelabuma sajūta, vēl kādam sāp vēders. Krīzes apstākļos gan ir viegli ieteikt visu pamest, bet, ja tomēr tāda iespēja pastāv, tad nenāktu par ļaunu apsvērt tādu iespēju.

Arī divu cilvēku attiecībās bieži ir tā, ka viens nevēlas būs sliktais un apslāpē savas negatīvās emocijas. Mēdz būt arī tā, ka vienkārši apvainojas un tā vietā, lai izrunātu nesaskaņas, tur tās sevī. Līdzīgi ir ar bērniem, neviens taču negrib dusmoties uz maziem bērniem, bet dažreiz tas gadās pavisam neviļus. Šādos gadījumos nevajadzētu nedz noklusēt dusmas, nedz arī bļaut. Visiem zināmā skaitīšana līdz desmit nav nemaz tik peļama. Ja vēlies ļaut vaļu dusmām, mazliet pagaidi, nomierinies un saproti, kas tieši tevi tik ļoti ir sakaitinājis un centies mierīgi paskaidro to arī bērniem, tas palīdzēs daudz labāk par dusmošanos. Sākumā, ja ir grūti atrasties otram blakus dusmu brīžos, var pat iziet no telpas un, kad ir iestājies miers, atgriezies, lai produktīvā sarunā atrisinātu nesaskaņas.

Tas nav nekas jauns. Tikai neviļus ikdienā paskrienam tam garām un nodarām pāri sev un saviem tuvajiem, nesdami mājās darba vietā saņemtās negatīvās emocijas un noklusējot lietas, kas nebūt to neprasa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!