Vai tiešām visu šodienas problēmu saknes meklējamas bērnībā?  (37)

To, kādi esam, nosaka vairāki faktori

Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas sertificēta ārste psihoterapeite Iveta Valaine piekrīt, ka klasiskās psihoanalīzes teorijas tiešām balstās uz to, ka cilvēka attīstību nosaka bērnībā piedzīvotais un pārdzīvotais - mūsu uzvedību, rīcību, domas, emocijas un attiecību modeļus ietekmē no bērnības zemapziņā paslēptais materiāls. Visbiežāk šis zemapziņas materiāls saistās ar kādu traumatisku, sāpīgu pieredzi, pretrunīgām, konfliktējošām vēlmēm vai jūtām, kas ir tik sāpīgas un ciešanas izraisošas, ka tās tiek it kā aizmirstas, t.i. izstumtas zemapziņā.

Ja šie iekšējās pasaules pārdzīvojumi ir pārāk spēcīgi, tie pārrauj visas mūsu psihes aizsardzības un sāk izpausties neirotiskos traucējumos, trauksmē, depresijā, dažādās fobijās, rakstura problēmās. Psihoterapijas sesijas laikā (nākot 1-3 reizes nedēļā un sēžot pretī psihoterapeitam) vai psihoanalīzē (nākot 4-5 reizes nedēļā un guļot uz dīvāniņa) pacients tiek aicināts stāstīt visu, kas ienāk prātā, izteikt savas domas, fantāzijas un sapņus, pat ja tie ir kaunu un vainas sajūtu provocējoši.

Tikai drošas un uzticamas attiecības starp psihoterapeitu un pacientu ļauj izdzīvot šo sāpīgo pieredzi, ienest to apziņā, caurstrādāt un izmainīt. Tad pakāpeniski Jūs sākat ievērot izmaiņas savā uzvedībā, attiecībās, pašvērtībā, nepatīkamie simptomi izzūd. Jūs sākat just gandarījumu no dzīves, attiecībām, gūstat profesionālus panākumus.

Tomēr viss nav tik vienkārši. Ne vienmēr jābūt traumatiskai bērnības pieredzei. Daudz ko no tā, kādi mēs esam, nosaka mūsu ģenētiskā iedzimtība un apkārtējā vide, bet vecāki būs tie, kas ietekmēs to, kādā virzienā mēs attīstīsimies. Piemēram, arī pietiekoši labā ģimenē var piedzimt bērns ar izteiktu noslieci uz agresivitāti vai sirdsapziņas defektu. Ja viņam būs laimējies piedzimt ģimenē, kas ir mīloša un saprotoša, bērns iemācīsies kontrolēt savu agresivitāti un naidīgumu un nekļūs par antisociālu personību vai noziedznieku. Ja ģimene nespēs pietiekoši palīdzēt, atbalstīt, pareizi virzīt šādu bērnu, varbūtība, ka bērns izaugs agresīvs un ļauni noskaņots pret pasauli ir ļoti liela.

Mūsu dzīve - vecāku dzīves atkārtojums?

Anastasija Gaja uzskata, ka sava finanšu situācija, pašrealizācija un attiecības ar citiem cilvēkiem - tas viss lielā mērā ir vecāku dzīves atkārtojums. Un pat tad, ja jaunībā jūs sev teicāt, ka nekad nedzīvosiet tā kā vecāki, tas neko nemaina. Jūsu zemapziņā ir iekodēts vecāku attiecību paraugs. Šo situāciju nemainīs vārdi, ka Jūs vēlaties, lai jūsu attiecības un dzīve veidojas savādāk. Galu galā, jūsu zemapziņā nav vīzijas, kā tieši jūs vēlaties dzīvot. Jūsos jau ir ieliktas, iekodētas vairākas programmas no jūsu bērnības:

- Pirmā programma - mūžīgā neapmierinātība un kritika par visu, ko dara vīrietis. Pat par nomazgātiem traukiem, bērna izņemšanu no dārziņa, sīku remontu izskan nevis uzslava, bet kāds pārmetums, piekasīšanās sīkumiem. 

- Otrā programma - neticība partnerim. Vīrietis stāsta par saviem plāniem, dalās ar dienas notikumiem, bet no sievietes skan replikas: "tu jau tikai runā, bet neko prātīgu dzīvē neesi paveicis, "nu, nu, varu saderēt, ka nekas tāpat nesanāks" utt.

- Trešā programma - salīdzināšana ar citiem vīriešiem. Daudzas sievietes domā, ka tāda salīdzināšana piespiedīs vīrieti mainīties uz labo pusi. "Kolēģis sievai mašīnu uzdāvināja, bet tu...".

- Ceturtā programma - "es pati visu izdarīšu, es to varu". Neprasa palīdzību, domā, ka jānolasa viņas vēlmes.

- Piektā programma - mūžīgā žēlošanās, apvainošanās uz vīriešiem un viņu slikto izpausmju apspriešana ar radiem, draugiem un kolēģiem, bet pats sliktākais - arī ar bērniem.

- Sestā programma - palīdzības un atbalsta no vīrieša nepieņemšana. 

- Septītā programma - izriet no iepriekšminētajām un izsakāma pāris vārdos "Visi vīrieši ir..." (krāpnieki, idioti utt.).

Bieži vien problēma nav vīrieša uzvedībā, bet tajā, kā to uztveram

Iveta Valaine šo viedokli komentē tā: Ja runājam par vecāku dzīves atkārtojumu un minēto "iekodēto programmu", no psihoterapijas viedokļa to varētu skaidrot šādi - cilvēks savā dzīvē atkārto tos attiecību un uzvedības modeļus, kas viņam jau ir iepriekš zināmi, pazīstami. Būtībā viņš ir spiests tos atkārtot, jo tie apzinātai gribai nepakļaujas, tie ir zemapzināti. Visbiežāk tie saistās ar bērnības pieredzi. Augot bērns identificējas ar vecākiem, pieņem viņu rakstura īpašības, uzvedības modeļus un turpmākajā dzīvē atkārto pieredzēto. Šīs bērnības jūtas, domas un fantāzijas tad arī turpina ietekmēt mūs visu turpmāko dzīvi.

Un kas tad notiek ar šīm iekodētajām programmām attiecībās starp vīrieti un sievieti? Šķiet, ikviena sieviete attiecībās un laulībā vēlas būt laimīga un mīlēta. Aprakstītajās situācijās neviens nav laimīgs - ne sieviete, ne vīrietis. Šeit jebkura sievietes uzvedība bojā attiecības. "Visi vīrieši idioti!" - tā uzskata šī sieviete un turpina pārmest, salīdzināt, cenšas iedvest vainas sajūtu un demonstratīvi ciest līdzās savam vīram.

Ja sieviete nesapratīs, ka problēma nav vīrā, viņa uzvedībā, bet pašas sievietes psihē - viņas iekšējā pasaulē, sievietes izredzes laimīgai laulībai būs neiespējamas. Ja vīrietis izrādīsies vājš raksturā, sievas nicināts un nepārtraukti audzināts kļūs arvien bezpalīdzīgāks, pasīvāks un neaktīvāks. Viss vīrieša vīrišķais potenciāls tiks iznīcināts, un viņš pārvērtīsies par nožēlojamu "dīvānā sēdētāju".

Ja vīrietis būs spēcīga rakstura, kādu laiku varbūt viņš izturēs sievietes pārmetumus un nepārtraukto zāģēšanu, bet tad tas sāks viņu sadusmot, viņš kļūs naidīgs vai agresīvi noskaņots un, labākajā gadījumā sāks sievu krāpt un ieviesīs sev mīļāko, kas neko nepārmet un neaudzina, bet ļoti bieži - vienkārši pametīs šādu sievieti.

Visa pamatā šajās "programmās" ir sievietes izmainītā - izkropļotā zemapziņas uztvere. Tajā vīrieši ir slikti, neizdarīgi, nevērīgi un neveiksmīgi. Tas izraisa vilšanos priekšstatā par vīriešiem un dzīvi, liek ciest un rada trauksmi. Tādiem vīriešiem nevar uzticēties, viņi ir jākontrolē un jāpārbauda.

Vienīgais veids, kā situāciju izmainīt, ir mēģināt saprast savu domu, sajūtu un darbību cēloni. Ir jāmaina šī izkropļotā iekšējās pasaules uztvere - savas jūtas, domas, attieksme pret sevi un citiem. Reizēm to var izdarīt pašas spēkiem, citreiz ir vajadzīga speciālista palīdzība, lai diezgan ilgā laikā mainītu ierasto attiecību veidošanās modeli un priekšstatu par vīriešiem.