rudens lapas lietussargs
Foto: AFP/Scanpix
Nevar nepamanīt, ka dienas pamazām kļūst arvien īsākas, bet naktis garākas un aukstākas! Nenovēršamais rudens. Kādas pārmaiņas tas atnes dabā? Putni pulcējas baros un gatavojas aizceļošanai vai ir jau projām, āboli paukšķēdami birst dārzos, lapas pēkšņi krāsojas dažādās krāsās un pēc tam nobirst... Tā tas notiek katru rudeni gadu no gada. Visas šīs parādības gudrā vārdā sauc par fenoloģiju jeb citiem vārdiem – par zinātni, kas pēta dabas parādību periodiskumu un to, kā dzīvie organismi reaģē uz vides pārmaiņām. Kad aizlido dzērves? Kad pagalma kļavai sāka sārtoties lapas? Kad bērziem nobira pirmā lapa? Kad pēdējā? Agrāk vai vēlāk nekā pērn?
Ir desmitiem parādību, ko var pētīt fenoloģijas pētnieks, un tam nemaz nevajag sarežģītu aparatūru un instrumentus, tikai vērīgu aci un precīzus pierakstus. Un pacietību, jo fenoloģija nu ir tā zinātne, kur rezultāti nav redzami uzreiz, bet tikai pēc vairākiem gadiem.

Kāpēc to darīt? Augi un dzīvnieki ļoti precīzi jūt pat visniecīgākās klimata pārmaiņas un ātri uz tām reaģē. Ja sniegs ar katru gadu nokūst ātrāk, ja ceriņi atkal uzplaukst trīs dienas agrāk, ja putni rudenī arvien ilgāk uzkavējas pie mums, tad skaidrs, ka notiek pārmaiņas dabā. Pētot pārmaiņas augu un dzīvnieku uzvedībā un paradumos, mēs varam pamanīt arī pārmaiņas klimatā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit