Kā rīkoties? Vai jācenšas mainīt sev svarīgu cilvēku, jūsuprāt, nepareizās domas par sevi un kā to izdarīt. Aplūkosim cilvēku viedokļus, kas pēc žurnālistes uzaicinājuma izteikti kādā sociālajā portālā, kā arī vaicājām padomu sertificētai ārstei psihoterapeitei Ivetai Valainei.
Viedokļi no foruma
"Tam, kas tā rīkojas pateiktu, ka zinu! Pateiktu, ka esmu vīlusies, iespējams pajautātu, kas viņai par to sakāms man tieši acīs nevis aiz muguras vai aplinkus un kāpēc?" un "Nevienam neko necenstos pierādīt! Es zinu savus plusus, savus mīnusus, dzīvoju saskaņā ar sirdsapziņu, nevienam neesmu darījusi ļaunu speciāli, ja ir gadījies pieļaut kļūdas, esmu atvainojusies un pārdomājusi situāciju" - tik galēji pretēji bija viedokļi par iespējamo rīcību konstatējot draudzenes nodevību.
Kāda diskusijas dalībniece iebilda, ka nevarētu brīvi un kā līdz šim runāt ar cilvēku, ja zinātu, ka viņš ko nepareizu un sliktu domā. Ja arī varētu kādu laiku izlikties, ka viss pa vecam, tas būtu sāpīgi un agri vai vēlu gribētos noskaidrot, izskaidroties. Cita piebilda, ka skaidri zinot: pēc šādas situācijas attiecības mainītos - no tāda cilvēka norobežotos vispār ( ja iespējams). Ja nav iespējams, tad tālāk par elementāru laipnību un toleranci robežu nepārkāptu.
Bet varbūt tiešām nav jādara nekas, jo citi par mums var domāt, ko vien grib, tāpat kā mēs par citiem? Bez tam cilvēki uz vienām un tām pašām lietām skatās dažādi, saprot dažādi, interpretē dažādi. Ja tā būtu kāda konkrēta rīcība galīgi pārprasta, varētu mēģināt skaidroties, ja vispārējs iespaids, neko nedarīt, ne lai viņu apgāztu, ne nostiprinātu.
Ir taču arī tā, ka divu labu draugu starpā ir jāspēj runāt par visu un jāspēj izskaidroties. Ja draugs nonāk līdz tam, ka savā dienasgrāmatā - vietā, kur izlādējas, ieraksta, ko negatīvu par tuvu cilvēku, tad jādomā, ka cita veida, kā izlikt savas negācijas, nepatīkamo pieredzi nav. Ir jāiet runāt un tikai tad ir jāizdara slēdziens.
Jautājumā par vīramāti, kas aprunā, komentētāji bija vienisprātis vienā aspektā - pat ja vedekla ir slinka vai citādi neatbilstoša vīramātes iedomātajam ideālas vedeklas tēlam, nav pieklājīgi to stāstīt citiem. Ieteikumi bija gan izstāstīt vīram un kopā izdomāt, kā uz to reaģēt, gan dažādos veidos darīt to zināmu vīramātei un skaidrot attiecības.
Ārstes psihoterapeites Ivetas Valaines komentārs
Pirmā brīža reakcija, ja "nejauši" uzzini, ka Tava labākā draudzene (draugs) domā par tevi sliktu, runā par tevi sliktu un turklāt pauž to tev aiz muguras varētu būt aizvainojuma, dusmu un vilšanās pilna: "Nu kā viņa tā! Es uzticējos, atbalstīju grūtā brīdi, dalījos noslēpumos, bet viņa gluži kā odze azotē nemanāmi visu to iznīcina." Tu nesaproti, no kurienes tāda neiejutība un cietsirdība Tev aiz muguras.
Taču pirms censties viņu nosodīt, mēģināsim viņu saprast. Kas tad starp jums abām ir noticis, un kas tad ir sašķobījies viņas iekšējā pasaulē, ka ārējā reakcija ir tik pārsteidzoša? Draudzene nesaka sliktus vārdus tieši tev acīs. Visticamāk viņa grib saglabāt draudzīgas attiecības, bet ne ar tādu, kāda esi šobrīd, bet to draudzeni, kādu viņa tevi pazina agrāk (varbūt ne tik veiksmīgu, aizņemtu un izskatīgu). Tavs tēls viņas acīs šobrīd pauž ko tādu, ar ko ir neizsakāmi grūti samierināties un jūsu attiecībās viņa jūtas slikti.
Iespējams, draudzenes paštēls ir ļoti trausls, varbūt viņa nejūtas mīlēta, pieņemta un atbalstīta. Visticamāk viņa ir nelaimīga un dusmīga, bet tu lieliski izskaties un vēl piesaisti vīriešus. Kad viņa redz savu labāko draudzeni skaistu un gudru, iespējams, viņa jūtas kā muļķe un izjūt spēcīgu skaudību. Atzīt sev to, ka neesmu tik spējīga, apņēmīga un varbūt neesmu ieguldījusi savā izaugsmē tik daudz, lai justos līdzvērtīga draudzenei nu nekādi negribas. Bet iekšējā neapmierinātība ar sevi ir nepanesama un psihe izdomā aizsardzības mehānismu - niknumu un neapmierinātību pārnest uz otru.
Turklāt turēt sevī naidu un dusmas ir mokoši grūti. Šīs smagās jūtas burtiski saēd pašu cilvēku, bet pa tiešo izgāzt dusmas uz draugu ir bīstami, tā viņu var pazaudēt uz visiem laikiem, bet dienasgrāmata un citi - svešie ir pietiekoši neitrāli un tā jūsu attiecības tiek glābtas, vismaz uz laiku.
Ko šajā situācijā nekādā gadījumā nedarīt? Neatbildēt draudzenes nomelnojumiem ar tādiem pašiem vārdiem un līdzekļiem. Ko darīt? Censties izturēties pret draudzeni tā, lai viņa justos mīlēta un akceptēta. Velti vairāk laika un uzmanības jūsu attiecībām, respektē viņas viedokli. Tā tu palīdzēsi stiprināt un pacelt viņas pašapziņu.
Ja tenkotāja un aprunātāja ir Tava vīra māte, tad vispirms ir jāsaprot, kādas ir Tavas attiecības ar vīru un cik lielā mērā vīrs ļauj mātei kontrolēt jūsu dzīvi. Ja kopdzīve ar vīru tevi apmierina un viņš ir spējis jums nodrošināt patīkamu un komfortablu dzīvi, būdams patstāvīgs un atbildīgs par saviem lēmumiem, tad vīra mātes tenkas lai paliek viņas pašas ziņā. Tās ir viņas problēmas. Vienkārši samierinies ar to un pieņem to, ka viņai nekad nebūsi pietiekoši laba un mīļa. Turpini izturēties pret viņu ar cieņu un ja nevēlies, neiesaisties garās diskusijās ar viņu.
Ko šajā situācijā nekādā gadījumā nedarīt? Nestāsti vīram neko sliktu par viņa māti, nesūdzies. Mātei vīrieša dzīvē vienmēr būs svarīga vieta, lai kāda viņa būtu. Ja vīrietis ļauj mātei ietekmēt viņa dzīvi, jaukties jūsu attiecībās un valdīt pār visu, tad jājautā sev pašai - kāpēc es esmu kopā ar šo nepieaugušo vīrieti?
Bet pats galvenais - ja pati jūties labi un pašpārliecināti visās savās lomās - kā sieviete, sieva, māte un draudzene, tad Tev nevajag apkārtējo apstiprinājumu tam, ka esi laba, un citu nepareizās domas par tevi nespēs ietekmēt un izmainīt Tavu dzīvi.