Vīriešu četri noslēpumi  (46)

Pirmais noslēpums - vīrieši vienmēr cīnās ar citiem vīriešiem par vietu visdažādāko reitingu tabulās

Vīrieši neko nedara tāpat vien, gan komunicējot ar draugiem, gan runājot ar sievietēm viņi vienmēr domā par to, kā ar savu rīcību uzlabot vai vismaz nepazemināt savu reitingu pārējo vidū. Vīrieši vienmēr kaut nedaudz sacenšas savā starpā. Protams, arī sievietes novērtē citus, taču viņu dzīvē salīdzināšana ar citām nav tik nozīmīga, ir mazāk izteikta un sievietes vērtē viena otru pēc citiem kritērijiem, piemēram, ir sieviete precējusies vai nav.

Vīrieši ar dažādiem reitingiem reti ir draugi. Piemēram, ja abiem reitinga kritēriju augšgalā ir nauda, tad vīrieši ar pārāk atšķirīgiem ienākumiem nevarēs būt tuvi draugi. Ja arī agrāk viņi ir draudzējušies, tad draudzība visticamāk izbeigsies vai tikšanās būs pavisam retas. Ja kritēriji, kuros vīrieši sacenšas, katram no viņiem ir atšķirīgi, tad draudzība turpināsies, piemēram, viens no viņiem ir bagāts uzņēmējs, bet otram ienākumi nav tik svarīgi, viņš ir izcils zinātnieks. Sievietēm atšķirīgie draudzeņu reitingi nav tik nozīmīgi.

Sieviete, kura kaut kādā ziņā ievērojami pārspēj vīrieti, diez vai varēs nodibināt ilglaicīgas noturīgas attiecības ar viņu. Toties Pelnrušķīte var apprecēties ar princi un dzīvot ilgi un laimīgi. Pretēja situācija parasti nenotiek, izņēmumi varētu būt gadījumos, kad vīrietim piemīt citas vērtīgas īpašības, piemēram, kāds mākslinieka talants vai varbūt vienkārši - jaunība.

Otrais noslēpums - vīrieši nevar ciest "sieviešu sarunas"

Nereti vīrieši ir tā dēļ gatavi doties uz pusgadu komandējumā, aizkavēties darbā, saslimt vai izlikties slimi. Tas ir iemesls, kā dēļ izjūk vismaz puse no attiecībām. Tas ir tas, kā dēļ vīrieši sauc sievietes par histēriķēm, nelīdzsvarotām un psihopātēm. To dēļ vīrieši piedzeras. Kas gan tas ir? Sieviešu sarunas.

Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka visbiežāk vīrieši nesaprot, ko tieši sievietei no viņa vajag. Piemēram, frāze "Tu nevelti man pietiekami daudz uzmanības, siltuma, mīlestības". Vīriešiem šie vārdi ir tikai nesaprotamu skaņu savirknējums, uz ko nav ko atbildēt, tāpēc vīrietis vai nu sāk kliegt vai klusē un smaida. Sieviete atkal sāk runāt kaut ko par cieņu, rūpēm utt., tas ir, vīriešaprāt, par neko. Vīrietim nekas cits neatliek kā vaicāt "Bet tieši ko tu gribi?"

Otrkārt, sarunas par emocijām ir tā dzīves joma, kurā vīrietis ir vājāks nekā sievietes. Vīrietim nepatīk garas, intensīvas sarunas, viņš no tām nogurst. Runājiet konkrēti, nesakiet, ka jums pietrūkst viņa rūpes, bet sakiet, ka jūs vēlētos, lai viņš jūs apsedz, kad esat aizmigusi pie TV, lai dāvā ziedus (tieši kādus), iznes laicīgi atkritumu spaini utt. Nekad nedomājiet, ka vīrietis uzminēs jūsu vēlmes un neapvainojieties par to, ka neuzmin.

Trešais noslēpums - vīriešu un sieviešu greizsirdība ir atšķirīga

Ja sievietei ir bijis iemesls kļūt greizsirdīgai, diezgan bieži laika gaitā attiecības atjaunojas. Dažreiz pat sieviete maina savu uzvedību, lai kļūtu labāka nekā citas sievietes. Ja greizsirdības iemesls bijis neliels (citas sievietes flirts ar viņas vīru), tas var pat palielināt sievietes interesi par pašas vīru vai draugu.

Savukārt vīriešiem, pat ja viņš ir piedevis sievietes flirtu ar citiem vīriešiem, gandrīz vienmēr attiecības nevar tikt atjaunotas to sākotnējā līmenī. Praktiski nekad vīrieša attieksme pret savu sievieti neuzlabojas pēc tam, kad viņš redzējis, ka sieviete koķetē ar citiem un ka viņai ir piekrišana. Attiecības vienmēr kļūst sliktākas, pat ja ir bijis īslaicīgs to uzlabošanās efekts.

Ceturtais noslēpums - attiecībās ar sievietēm vīrieši regulāri melo un izliekas

Sievietes apvainojas, ka vīrieši viņām melo, taču melošana ir neizbēgama neatkarīgi no vīrieša rakstura. Kāpēc vienkārši nevar runāt tikai patiesību? Par ko sievietes priecājas? Par vīriešu sasniegumiem, panākumiem un varoņdarbiem. Pilnīgi dabiski, ka tādu varoņdarbu reālajā dzīvē nav pietiekami daudz, jo pie lieliem sasniegumiem jāstrādā gadiem. Taču sievietēm vajag varoņdarbus biežāk nekā reizi piecos gados, tāpēc vīriešiem nākas savos stāstos par paveikto kaut ko piepušķot, bet kaut ko noklusēt.

Vīrieši melo sievietēm daudz vairāk un biežāk nekā sievietes viņiem, jo vīrieši parasti pieņem sievietes tādas, kādas tās ir, bet sievietes dzīvo nevis ar reālo vīrieti, bet ar iedomātu vīrieša tēlu. Vīrieši pamazām to saprot un tāpēc melo, lai nesarūgtinātu sievieti, lai sasniegtu to, ko bez meliem nevarētu sasniegt.

Psihoterapeita V.Ozoliņa komentārs

Diemžēl neesmu pazīstams ar oriģinālo darbu un nevaru spriest par šī materiāla kontekstu. Sieviešu un vīriešu psiholoģiskās atšķirības populārajā literatūrā parasti tiek aprakstītas saasināti - visdrīzāk, lai pateiktu kaut ko sensacionālu. Arī šis teksts ietver pārspīlējumus, turklāt skaidrojumi vairāk atgādina aprakstus, kas daudz neizskaidro. Toties virsraksts ir intriģējošs: arī vīrieši ir noslēpumainas būtnes!

Pirmā noslēpuma skaidrojumi būtībā ir pamatoti, taču dzimumu psiholoģijas atšķirības tajos tiek saasinātas gluži žurnālistisku apsvērumu dēļ. Vīrieši patiešām cīnās, sacenšas vairāk, nekā sievietes un vīriešiem kopumā piemīt vairāk agresivitātes. Arī vīriešu sacensība citam ar citu sieviešu dēļ ir daudz izteiktāka, nekā sieviešu sacensība par vīriešiem, taču nevar teikt, ka sievietes to nezin un nesaprot.

Autora uzburtā "Marsieša un Venērietes saruna" ar abu liktenīgo nesaprašanos ir trāpīga attiecību karikatūra, tā atgādina anekdoti: Sieva vīram: "Vai tiešām nekad no Tevis nesagaidīšu kaut ko siltu un maigu?" Vīrs: "Še tev pufaika." Kaut kas līdzīgs dzīvē varētu notikt uz citu, ieilgušu domstarpību fona, kad partneri nevis nespēj saprasties, bet demonstratīvi atsakās to darīt, kaut arī vīrietis spēj saprast jūtas, un sieviete spēj izteikties konkrēti. Taču taisnība, ka vīrieši kopumā attiecībās pievērš vairāk uzmanības darbiem, rīcībām un faktiem, kurpretim sievietes - noskaņām un jūtu izpausmēm.

Kurš kuram un par ko vairāk melo? Visdrīzāk, iepriekšminētās likumsakarības nav. Gan melot, gan kaut ko noklusēt attiecībās gadās vīriešiem un sievietēm. Tiesa, autors norāda, ka runa pamatā ir par vēlēšanos idealizēt otru un ignorēt ideālam neatbilstošo, un par tiešām vai netiešām prasībām pret partneri. Atceroties teicienu, ka vīrieši iemīl ar acīm, bet sievietes - ar ausīm, arī maldi kļūst saprotamāki: sievietes vīriešiem (ne tikai, bet pirmkārt vīriešiem) var "melot", sagrozot savu dabisko izskatu ar krāsām, grimu un kosmētiskām procedūrām, bet vīrieši var "melot" sievietēm, vārdos izskaistinot savus sasniegumus un spējas.

Vissarežģītākais var būt jautājums par greizsirdību. Protams, arī tai, tāpat, kā reitingiem un meliem, var būt individuāla nozīme, ko nevar uzminēt, bet var tikai atklāt, iedziļinoties konkrētā pāra attiecībās; bez tam, flirtēšana var būt arī tīša greizsirdības provocēšana. Tomēr, vai pastāv kaut kādas biežākas vīriešu greizsirdības iezīmes? Iespējams, ka vīriešiem tā ir nedaudz biežāk un izteiktāki saistīta ar pašvērtējuma un lepnuma jūtu apdraudējumu, tātad, ar dziļāku aizvainojumu un "pārņemtību ar sevi".

Ir sastopams arī sociobioloģisks uzskats, ka greizsirdīgu vīriešu un sieviešu izturēšanās var atšķirties sakarā ar atšķirībām rūpēs par saviem esošajiem un iespējamiem pēcnācējiem. Sieviete salīdzinoši drošāk, nekā vīrietis, var būt pārliecināta par to, kurš ir bērna bioloģiskais tēvs, turklāt kopdzīvē sievietei visbūtiskākais ir pašreizējā partnera rūpes par šīs sievietes bērnu uzturēšanu. G

reizsirdīgi vīrieši, savukārt, gadu tūkstošiem ir varējuši bažīties, vai viņi gādā par tieši saviem pēcnācējiem bioloģiskā nozīmē. Ja uzlūkojam šos iemeslus kā būtiskus, tad arī to dēļ sieviete partnera iespējamas seksuālas neuzticības gadījumā varētu pamatoti izjust esošo attiecību saglabāšanu kā prioritāti un pat nosacītu gandarījumu. Vīrietis, savukārt, arī turpinot kopdzīvi, varētu saglabāt neziņu, aizdomas un neapmierinātību. Protams, ka mūsdienās saucam greizsirdības vārdā arī citādus un sarežģītākus pārdzīvojumus.