Atbildības uzņemšanās nevietā
Kopš novembra Rīgā uzsākts izglītības projekts pašvaldības skolu skolotājiem un klašu audzinātājiem, kā veiksmīgāk sadarboties ar 'grūtajiem skolēniem', kas cieš no psihoemocionālām problēmām un uzvedības traucējumiem un viņu vecākiem. Skolotāji atzīst - esam izslāpuši pēc jebkādas palīdzības!
"Skolotāji Latvijā ir izsīkuši. Gandrīz puse skolotāju atzinuši, ka ir uz izsīkuma robežas, 56 % apgalvo, ka ikdienā saskaras ar verbālo vardarbību*. Skolotāja profesijā, tāpat kā citās profesijās, kurās darbs saistīts ar vēl attīstībā esošām personām, būtiska psihoemocionālā veselība. Skolotāji ir noguruši, tas skaidri parādījās sarunās ar viņiem," portālam "Delfi" uzsver asoc.prof. dr. Gunta Ancāne, RSU Psihosomatikās medicīnas un psihoterapijas klīnikas un katedras vadītāja, kas iesaistīta projekta īstenošanā. Projektā, ko atbalsta Rīgas Domes Labklājības departaments, seminārus apmeklējuši 160 dažādu skolu skolotāji, psihologi, sociālie darbinieki. Projekts ir neliels, bet skolotājiem nepieciešama daudz visaptverošāka palīdzība, uzskata Ancāne.
"Pedagogi ir motivēti darbam, bet viņi ir spriedzē. Pastāv konflikti ar bērniem, ar vecākiem, pedagogiem savā starpā. Seminārā bija labi dzirdēt, ka viņi nav vieni. Īpaši svarīgi bija dzirdēt, ka atbildība par bērnu nav tikai uz skolotāju pleciem! Tas daudziem lika atviegloti uzelpot," stāsta Rīgas 72. vidusskolas sociālais pedagogs Žanna Manakova.
"Nav tādas dalītas atbildības par bērnu - par bērna personības attīstību 100% atbildīgi ir viņa vecāki. Ārsti, skolotāji - tie ir palīgi vecākiem šajā procesā. Diemžēl skolotājiem ir raksturīgi uzņemties atbildību par to, par ko viņiem nav jāatbild. Tas rada spriedzi un veicina izdegšanu darbā. Protams, ka ir vecāki, kas ir priecīgi visu atbildību par bērnu uzvelt skolai. Taču skolotāju uzdevums ir atklāt izcilību potences bērnā, sekmēt izcilību un veicināt psihiski un fiziski veselu sabiedrības locekļu veidošanos," skaidro Ancāne.
Grūtie bērni un grūtie vecāki
Cita projektā iesaistītā RSU Psihosomatikas klīnikas psihoterapeite dr. Ingrīda Rateniece skaidro: "Stāstījām skolotājiem, kā izprast bērnu uzvedību, kāpēc viņš vēlas "salauzt stundu", kāpēc atriebjas, uzvedas agresīvi, kā neuztvert notiekošo personiski". Skolotājiem skaidrots - bērns atnes uz skolu savu pieredzi un gaida no skolotāja tādu pretreakciju, pie kādas ir pieradis mājās. "Vecās, autoritatīvās skolotāju darba metodes zaudējušas jēgu, bet daudzi skolotāji nav apguvuši jaunās - bērni dzīvo šajā visai vardarbīgajā informācijas telpā un gaida atbildes uz saviem KĀPĒC. Viņi nav vairs ar mieru vienkārši pakļauties," skaidro Rateniece.
"Vecākiem ir grūti pieņemt, ka viņu bērnam ir problēmas. Viņi uzskata, ka tie visi citi ir vainīgi. Izsaucam uz skolu - liekas, ka viņi ir ieradušies sodīt skolotāju. Var teikt, ir grūtie bērni un ir arī grūtie vecāki," stāsta Ivanda Šūpulniece, Rīgas Franču liceja psiholoģe, kas arī apmeklēja semināru.
"Grūtais skolēns dzīvē izskatās kā bērns, kas nerespektē pieaugušo - nedara neko no tā, ko viņam lūdz vai liek. Kādu laiku skolotājs to cieš, bet tad var sekot emociju sprādziens, veselības problēmas, izdegšana. Tad viņi nāk uz sarunu pie skolas psihologa. Daudzi skolotāji domā, ka viņiem jābūt perfektiem. Grūti atzīt, ka pašam ir problēmas, ka kādreiz paša reakcija bijusi neadekvāta," stāsta Šūpulniece.
Viņasprāt - vislielākā slodze ir skolotājiem, kas ir arī klašu audzinātāji. Ja no 25-30 skolēniem klasē, piemēram, pieci ir "grūtie", tad pedagogam vienkārši ir nepieciešama palīdzība. "Daudzi skolotāji nemaz nezina, ko nozīmē strādāt ar sevi, ar citiem - jā, bet sevi.... Lai saglabātu šo savu iekšējo psiholoģisko veselumu un fizisko veselību, uzskatu, ka katram skolotājam būtu periodiski jāiziet kurss pie psihoterapeita," uzskata skolas psiholoģe.
Agresija un visatļautība
"Bērni nāk uz skolu ar savām problēmām, ienāk klasē un viņi turpina risināt šo problēmu šeit un tagad. Pēdējos gados tas vispār ir ārprāts. Visbēdīgākais ir tas, ka biežākas ir situācijas, kad bērnu savstarpējos konfliktos vai arī konfliktos, kur iesaistīti arī vecāki, nevar panākt mierizlīgumu! Vispār - man ir labas attiecības ar bērniem, bet citkārt vakarā ir sajūta, ka esmu vagonus izkrāvusi," stāsta Rīgas 72. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Žanna Zeikate.
Daudzi skolotāji semināros sūdzējušies, ka skolās ievērojami audzis agresijas līmenis. Raksta sākumā minētā skolotāja Elga stāsta - "To agresīvo kļūst arvien vairāk. Vistrakākais, kad otrā galā nav vecāku, kas būtu gatavi iesaistīties. Ir vecāki, kas izsaukti nāk un cenšas ko risināt, bet ir kam pilnīgi vienalga". Elga piemin daudz dzirdēto, ka tagad bērniem ir daudz tiesību, bet maz pienākumu.
"Atļaujās visu - pretī runā, speciāli traucē, nedara neko, ko vajag darīt. Ir bijis, kad pasūta d*. Tad es cenšos turēt sevi rāmjos. Agrākos laikos varēja likt viņam vismaz klasi izslaucīt, tagad jau pat to nedrīkst darīt. Agrāk skolās bija skolotāji vīrieši, tas pusaudžus ietekmēja, tagad ir tikai sievietes. Skolotājām ir jāspēj palikt ar skaidru galvu, bet vispār problēmas rada bērni, kas ir "ielaisti no bērnības". Skola tur vairs daudz nepalīdzēs," uzskata skolotāja ar pusgadsimtu darba stāžu.
"Nepiekrītu, ka agresijas ir vairāk. Agresijas līmenis ir tas pats, bet ir mainījušies modeļi," skaidro psihoterapeite Ancāne. Viņa uzsver, ka šobrīd sabiedrībā kopumā ir maz psihiski veselu cilvēku, kas attiecības ar citiem veido no pašcieņas pozīcijām. Speciāliste skaidro, ka agrāk skolotāji īstenoja agresīvu uzvedības modeli, runājot ar bērniem "no augšas" pozīcijas. Tagad šie bērni ir izauguši, paši kļuvuši par vecākiem un tāpat izturas pret bērnu skolotājiem, kad tie stāsta, ka bērns slikti uzvedas.
"Šobrīd ir tieši tikpat daudz agresijas, cik pirms 20 gadiem. Tikai pie šiem sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, kādi ir sabiedrībā tagad, un it kā demokrātijas, ko te visi spēlē, vecāki ir tie, kas tagad runā ar skolotājiem "no augšas pozīcijām". Trūkst savstarpējas pašcieņas. Ir jāpalīdz sakārtot vērtības, tad cilvēki būs psihiski un fiziski veselāki," skaidro Ancāne.
Kā skolotājiem neapmaldīties šajos sarežģītajos attiecību veidošanas labirintos? Projekta psihoterapeiti uzsver - ir jārunā par skolotāju personības briedumu, psihisko un fizisko veselību, emocionālo inteliģenci un pašvērtības veicināšanu atbilstoši procesiem šā brīža sabiedrībā.
Skaidrību, vai šādi semināri Rīgas pašvaldības skolās varētu turpināties arī 2013.gadā, Rīgas Dome sola pēc Jaunā gada.
* ETUCE ziņojums, 2011
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!