Kāda bija tava bērnība, kā juties kā zēns un kā tiki galā ar šo lomu? Vai jaunībā atšķīries no citiem zēniem vai arī pielāgojies ikdienas dzīvei vīrieša veidolā?
Cik vien sevi atceros no bērnības, es biju ar nedaudz savādākām interesēm kā citi puišeļi. Kaut gan es spēlēju ar visiem futbolu un visādas citādas zēnu spēles, labprāt un ar prieku spēlēju ar meitenēm mammas un tētus. Meiteņu bariņā biju savējā, un ja kādreiz meitenes veda pārrunas ar puišeļiem, tad vienmēr man nācās veikt šo vidutāja lomu. Slepus, kad neviena nebija mājās, mēdzu vilkt no skapja laukā māsu kleitas un piemērīt tās, bet tad man vēl nebija nekādas nojausmas, kas tas ir un kāpēc tā notiek.
Laikam ejot sapratu, ka ar mani kaut kas nav tā kā vajadzētu būt, jo pārāk bieži mani maz interesēja tas, ko puikas nolēma darīt, piemēram, uzspēlēt kariņu utt. Tomēr es iesaistījos, lai neizskatītos muļķīgi un uzvedībā neatšķirtos no citiem. Tā arī piespiežoties darīju praktiski visu laiku, līdz reiz nejauši vienā žurnālā atradu rakstu par transseksuāļiem. Kad to izlasīju, kādu mēnesi staigāju šokā un viss likās kā sapnī. Es ļoti nobijos, nespēju to ne aptvert, ne pieņemt.
Tad sāku pastiprinātu uzmanību pievērst savai uzvedībai un manierēm. Novēroju meitenes un zēnus, lai spētu izvērtēt, kas manī mājo vairāk un, protams, lai uzvestos pareizi, kā puišiem pieņemts. Izveidoju pat savu uzvedības etalonu, kuru ar gadiem jau apguvu kā automātisku, apspiežot jebkuru sievišķības pazīmi sevī. Kaut neteikšu, ka to varēju izdarīt 100%. Ik pēc īsāka vai garāka laika posma man tomēr nācās izlaist sevi brīvībā. Tas tiešām varētu būt līdzīgi kā ar atsperi, tu spied to un spied, turi cik vari, bet reiz pietrūkst spēka un tu to palaid vaļā. Jo vairāk to saspiedi, jo spēcīgāk tā atlec. Tā arī man bija, jo cītīgāk centos būt puika, jo lielāku vilšanos sev sagādāju.
Kā veidojās dzīve tālāk, kāda bija pirmā mīlestība?
Iepazinos ar meiteni, iemīlējos un apprecējos ar viņu. Viņa man deva lielu papildus motivāciju, spēku un cerību, ka tikšu ar sevi galā un varēšu būt kā visi vīrieši. Tomēr tas tā nenotika. Ar visu šo centību pārveidot sevi par to, kas iekšēji neesmu, nonācu pie tā, ka man viss sāka palikt pilnīgi vienaldzīgs un dzīves jēgu es vairs nespēju atrast. Biju diezgan tuvu tam, lai pastrādātu kādas muļķības.
Redzot to, ka es ne tikai sevi moku, bet arī viņai no tā nākas ciest, dzīvojot neziņā un nesaprotot kas ar mani notiek, es beidzot padevos un atklāju viņai savas kārtis. Protams, viņa kā jebkurš normāls cilvēks to nespēja aptvert. Ir tomēr starpība, dzirdēt, ka ir tādi cilvēki, un kas cits, ja tev blakus kas tāds notiek un pati esi iesaistīta.
Lai gan mēs izšķīrāmies, mēs tomēr draudzējamies vēl līdz pat šai dienai, ik pa laikam šo to aizņemamies viena no otras, kad kurp jāaiziet, vai aizejam kur kopā pafotografēties. Lai gan viss ir beidzies cilvēcīgi, manī tomēr ir vainas apziņa. Ja es nebūtu centusies sevi pielāgot fiziskam dzimumam, nebūtu arī viņai sagādājusi nepatīkamus mirkļus.
Protams, nebija jau tā, ka viss, kas bija, ir slikts. Drīzāk otrādi, viņa paspēja piedzīvot tādus mirkļus, kādus standarta vīrieši vienkārši nespētu sniegt sievietei, jo neko tādu neiedomātos. Es visas tās vēlmes un sievišķīgos sapņus, kādus pati būtu gribējusi, realizēju uz viņas. Piemēram, ik pa laikam organizēju sievai visādus negaidītus salona apmeklējumus un savādākus pārsteigumus, par kādām sievietes parasti mēdz sapņot, bet ģimenes budžetu taupot, pašas reti vai nemaz neatļaujas sev tos sniegt.
Kā tevi pieņēma pārējā ģimene?
Protams, neviens par to nepriecājās, bet arī nebija lielu pārmetumu, jo kā izrādījās visiem jau sen aizdomas tādas bijušas. Tagad smejas, ka neesot vairs galvu jālauza, ko uzdāvināt jubilejā - nopērk kādu lūpeni vai vēl ko tādu un dāvana gatava, bet par dāvanu vīrietim grūti izdomāt. Mamma un māsasmeita dāvina svārkus un blūzes.
Kā jūties tagad un kāda ir tava dzīve? Vai par savu darbu ko atklāsi?
Ja salīdzina ar tiem laikiem, kad neviens par manu patieso būtību nezināja, tagad jūtos noteikti labāk, jo nav vairs jāslēpj sava iekšējā pasaule. Emocionāli varu izpausties brīvi un tas nav mazsvarīgs moments. Nav jāpiedomā, lai nejauši neizspruktu kādi žesti vai emocijas, kas nav raksturīgas vīriešiem. Varu izvēlēties apģērbu pēc savas esošās noskaņas, vai tās būtu bikses, svārki, spilgtāki vai piezemētāki toņi.
Par esošo darbu neko daudz runāt nevēlos, jo tas nav gluži tas par ko sapņoju un labprāt darītu. Taču tā kā dokumenti gluži neatbilst tam kāda izskatos realitātē, tad joprojām pie tādiem kā atstumtajiem atrodos. Pie mums dokumentus nez kāpēc var mainīt tikai pēc dzimuma maiņas operācijas, kaut arī krietnu laiku pirms operācijas vairs nemaz nespēj līdzināties tam, kas redzams pasē ne dzimuma, ne vārda ziņā. Tāpēc pagaidām strādāju video čatā par modeli.
Tas nozīmē, ka tu gribētu veikt dzimuma maiņas operāciju?
Noteikti un obligāti.
Kas vēl ikdienā tev rada problēmas un apgrūtina?
Ikdienā lielākās problēmas rada tas, ka pagaidām vēl tomēr nevaru uz visiem 100% izskatīties pēc sievietes pilnīgi visu laiku, līdz ar to nākas sevi ierobežot, jo ne vienmēr tad varu aiziet kur gribētos. Lai nu kā, tomēr sieviešu acis ir ļoti acīgas un daudzas uzreiz pamana, ka kaut kas nav tā kā vajadzētu. Lai gan esmu diezgan brīva, tomēr nav patīkami redzēt aizdomīgus skatienus.
Kosmētikas makam man jābūt biezākam nekā vidusmēra sievietei. Iedomājieties sevi pēc kāda traka tusiņa, iedzerts, maz gulēts, izkāpjat no gultas, pieejiet pie spoguļa, un tur priekšā kaut vai nopampusi, izspūrusi, bet sieviete. Man pat pie vislabāk izgulētākās nakts no rīta pamostoties pie spoguļa neko sievišķīgu ieraudzīt neizdosies, ja nu vienīgi tādu pavisam saldu gejiņu, kas galīgi nav mans vēlamais tēls.
Tu gribi ārēji būt sieviete, bet vai sevī sajūti arī tās īpašības, ko piedēvē pārsvarā kā viņām piemītošas vai tikai kā sievietēm raksturīgas?
Ja manī nebūtu sieviešu īpašību, izjūtas un iekšējās pasaules, atkristu jebkāda vajadzība izskatīties sievišķīgai, kur nu vel runāt par to, lai ārēji būtu sieviete.
Tātad tu pie sevis novēro sieviešu dzimumam raksturīgas uzvedības izpausmes. Kad raudāji pēdējo reizi?
Jā, protams, novēroju un pat ļoti daudz. Ar asarām arī bieži nākas sastapties. Vairākas reizes nedēļā, parasti filmas skatoties, gribi vai nē, bet asaras sāk birt un apakšlūpa raustīties. Kad uznāk skumju brīži, ierokos spilvenos un kārtīgi noraudos.
Kura no slavenībām tev šķiet sievišķīga?
Tādas ir daudzas, bet mana favorīte Džesika Alba.
Vai tev ir savs frizieris, kosmetologs?
Diemžēl nav, ar visu cenšos tikt galā pati. Protams, labi apzinos, ka es nezinu visu un man nav iespēju veikt dažādas sejas procedūras, kuras būtu nepieciešamas sejas ādai. Pat labprāt gribētu fīleru injekciju vaigos, lai seja izteikti sievišķīgāka, kā arī friziera pakalpojumus, taču atrast nav tik vienkārši. Nevēlos nevienu šokēt un likt justies neomulīgi, ejot uz kādu skaistuma salonu kā jebkura sieviete. Cilvēki ir ar dažādiem uzskatiem un es varu nokļūt pie speciālista, kas nevēlas neko dzirdēt par tādām kā es, un te pēkšņi vienai tādai jāveic kādas procedūras. Noteikti no tādas procedūras tad nebūs nekāda liela labuma. Esmu mēģinājusi rakstīt privāti dažos portālos, bet beidzies viss, kad pieminu, kas esmu, bet nu gan jau paveiksies atrast.
Atbilde uz kādu jautājumu vēl, tavuprāt, varētu interesēt portāla lasītājus?
Nedomāju, ka lasītājus ļoti aizrautu mans dzīves stāsts, principā pilns internets ar tādiem, turklāt tie ir diezgan līdzīgi. Lasītājām daudz interesantāk būtu uzzināt ko tādu, kas viņām pašām varētu interesēt, teiksim, par vīriešiem. Lai ko un kā visi domā un uzskata, bet jūs pat iedomāties nevarat, cik daudz ir vīriešu, kas uzskata sevi par heteroseksuāliem, bet dod priekšroku tieši transseksuāļiem.
Kāpēc?
Ir viena tāda daļa vīriešu, kuri raksta man, un parasti savu vēstuli iesāk ar tādu kā attaisnošanos, ka, lūk, viņš ir heteroseksuāls vīrietis, bet tomēr viņam interesēju. Viņš vēlas attiecības tieši ar transseksuāli, jo viņas ir daudz sievišķīgākas par ģenētiskajām sievietēm uzvedībā, sevis pasniegšanā un arī ģērbšanās ziņā. Šai vīriešu daļai tas ir ļoti svarīgi un to viņi vēlas redzēt savā otrā pusītē. Viņi pat ir gatavi gaidīt transseksuāļa dzimuma maiņas operāciju.
Šo gribēju pastāstīt tikai tamdēļ, ka varbūt tas dod impulsu kādai nevis tikai skaitīties par sievieti, bet arī būt par to. Pietiekami bieži ejot pa pilsētu redzu, ka sieviete vai meitene ir tiešām skaista, bet mācējusi sevi sataisīt tā, ka par tādu vīrieši parasti teiktu "es tik daudz neizdzeršu...". Mani tad pārņem greizsirdība: -Mjā, un kam viņa vispār "sieviete", labāk es būtu viņas vietā-. Protams, par gaumi jau tomēr nestrīdas, tā katram ir individuāla un respektējama.
Esmu dzirdējusi, ka pazīšanās ar transseksuāļiem iedvesmojušas sievietes apzināties savu sievišķīgo būtību un to paust ārēji - sākt valkāt kleitas, augstpapēžu kurpes un vispār - izskatīties labāk.
Kādreiz jau tā nācās izdarīt ar savu bijušo sievu. Jo viņa baidījās acis krāsot vai pat kontūras iezīmēt, jo redziet acis šķības, mini svārkus vilkt nevarot, jo kājas līkas. Ja aplūkotu, kāda viņa bija kad apprecējāmies un kāda kad jau šķīrāmies, nu kā diena pret nakti. Ja bija kā lauku pelīte, tad beigās jau kā modele no žurnāla vāka. Ne vairs acis šķības tās izceļot, ne kājas līkas ko īsāku uzvelkot. Arī cita pieredze man bijusi, ka meitenes kardināli maina savu ģērbšanās stilu ar tādu kā lozungu, "ja viņa nebūdama sieviete var būt sievišķīgāka par mani, tad kas jādara lietas labā."
Sievietes dzīvojot visu mūžu kā sievietes, aizmirst, ka viņas ir sievietes, nevis tikai mājsaimnieces, kopējas, pavāres, aukles un viss pārējais. Viņas aizmirst izmantot visas savas privilēģijas, dabas dotos talantus. Daudzas atrod kādas atrunas, kā teiksim bija ar manu bijušo sievu, vai vienkārši noslīkst ikdienas rutīnā, sev laika vairs neatrod.
Sieviete ir kā rotaslieta, jo frišāka un skaistāka, jo dārgāka, līdz ar to ne visi var atļauties, lai tāda viņam blakus ietu un rotātu viņu. Manuprāt, neglītu sieviešu principā nav, katra var būt skaista un iekārojama, ja tik pareizi sevi motivē un pasniedz.
Vai tagad tev ir kāds draugs, draudzene?
Nē nav, ja domājāt kādas tuvas attiecības. Bet tā jā, man ir viena draudzene, tāda pati kā es, viņai sieviņa ir dikti jauka un viņu atbalsta, tāpēc viņa neatļaujas iet tālāk, teiksim uz dzimuma maiņu. Pārējās mēs visas esam pajukušas.
Vispār man sievietes labāk patīk, jo ar sievietēm var izrunāties par visādām sieviešu lietām. Ja vēl pēc tam kas vairāk un tuvāks notiek, tad tas ir pavisam savādāk, abpusēji dod un ņem, ievērojot otra intereses un vēlmes Savukārt vīrieši man ir sen nosituši vēlmi uz viņiem. Tas tāpēc, ka esmu sapratusi - kādiem 97% vīriešu sievietes ir tikai kā viņu dziņu apmierināšanas aparāti, bez jūtām un bez personības. Tamdēļ manī ir izveidojies tāds uzskats, ja kādam esmu tikai izklaidēm paredzēta ierīce, tad viņš man tikai naudas maciņš. Protams, ir izņēmumi, ļoti reti, bet ir, kad uzraksta kāds, kas domā ar domāšanai paredzēto orgānu, nevis tikai ar savu draudziņu.
Kas interesē tevi, ko vispār lasi?
Es nevarētu teikt, ka esmu ļoti aktīva lasītāja, tā ir mana vājākā puse, dodu priekšroku pārraidēm, mākslas un dokumentālajām filmām. Ja ko lasu, tad parasti par kosmētiku, modi un tamlīdzīgi. Interesē, neskaitot jau minēto, zinātniskas pārraides par jaunākiem sasniegumiem, atklājumiem, dzīvniekiem un vēsturi.
Lūdzu, paturpini teikumu "Es gribētu pamosties un..."
...atskārst, ka visa šī mana dzīve ir bijis tikai murgains sapnis un es nemaz neesmu bijusi vīrietis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!