15 noteikumi pareizo draugu piesaistīšanai  (51)

Tie ir cilvēki tavā dzīvē, kuri priecājas par to, ka tu esi arī viņējā. Tie ir tie, kuriem tu ne tikai patīc tieši tāds, kāds esi, bet tie, kas atbalsta tavus centienus kļūt vēl labākam, tostarp iedvesmo paveikt dažādas aizraujošas un labas lietas.

Tieši šādi cilvēki ir tie, kuri patiešām tavā dzīvē kaut ko nozīmē. Portāls "Delfi" šajā pirmssvētku laikā iesaka novērtēt sev apkārt esošos, kā arī izprast, kāpēc ne viss saskarsmē notiek kā gribētos.

15 noteikumi pareizo cilvēku piesaistīšanai:

Pavadi laiku kopā tikai ar tiem, kuri ir gudri, mērķtiecīgi un līdzīgi domājoši. Attiecību veidošanai ir tevi jāiepriecina, nevis jāsāpina.

Piesaisti ap sevi tādus cilvēkus, par kādiem pats vēlies kļūt. Izvēlies draugus, ar kuriem lepojies, ka viņus pazīsti, tādus, ko apbrīno un kas vienlaikus respektē arī tevi. Šādi cilvēki dienu padara kaut mazliet gaišāku tikai ar savu atrašanos tajā.

Dzīve ir pārāk īsa, lai pavadītu laiku kopā ar cilvēkiem, kuri no tevis izsūc visu prieku un enerģiju. Kad esi atbrīvojies no negatīviem cilvēkiem, tu beidzot sajutīsi, ko nozīmē piederēt sev pašam un patiešām izbaudīt katru dienu.

Skarbā patiesība, ko daudzi izvēlas nedzirdēt un neredzēt ir tas, ka daudzi tā saucamie draugi blakus ir vienīgi tik ilgi, kamēr tev ir kaut kas viņiem nepieciešams. Kad tu vairs neatbildīsi viņu uzstādītajam mērķim, tu tiksi pamests.

Vienlaikus no šiem cilvēkiem atbrīvoties parasti nav sarežģīti - neizpildīsi kādas viņu prasības vai vairs neatbildīsi viņu mērķiem, un visticamāk viņi jau būs prom. Viss, kas nepieciešams, ir laiks pārdomām, lai saprastu, kuri cilvēki ir tevis vērti un kuri nav.

Atceries, ka tavs liktenis nevar būt piesiets tikai vienam cilvēkam. Ja tiec pamests, tas nenozīmē, ka pametējs ir slikts cilvēks. Tas nozīmē tikai to, ka viņa laiks tavas dzīves stāstā ir beidzies.

Kad paskaties uz cilvēkiem sev apkārt, atceries, ka viņiem katram ir savs stāsts. Katrs ir kaut kam dzīvē izgājis cauri, kaut ko piedzīvojis, kas viņu ir mainījis un piespiedis augt.

Katrai uz ielas pretim nākošai sejai ir savs stāsts, kas visai iespējams ir smagāks, jautrāks vai vienkārši citādāks, nekā tavs. Nav tādu "parastu cilvēku", katrā ir kas brīnišķīgs un katram ir ko piedāvāt arī tev.

Izmanto katru iespēju izveidot jaunas attiecības un atstāj tās, kuras "vairs nestrādā". Taču veidojot jaunu draudzību, apzinies, ka tu ieej jaunā teritorijā. Tas nozīmē iespēju mācīties, sevi pārbaudīt un būt gatavam saskarties ar ko tādu, kas tavu dzīvi izmainīs uz visiem laikiem.

Attiecies pret citiem ar laipnību un respektu, pat ja tev šķiet, ka viņi ar savu rupjību to nav pelnījuši. To dari ne tāpēc, ka viņi patiesībā ir jauki, bet tāpēc, ka jauks esi tu.

Nav tādu respektējamo un nerespektējamo cilvēku. Vērtē visus vienlīdz augstu ar tādu pat cieņu, kā attiecies pret saviem vecākiem un vecvecākiem un pacietību, ar kādu spēj spēlēties ar zīdainīšiem. Cilvēki šo laipnību ātri ievēros.

Lielākoties cilvēkus, kuri tādi nav, tāpat nav iespējams šādā veidā izmācīt, un to censties darīt ir ne mazāk rupji no tavas puses. Tā vietā, cenšoties mainīt citus, atbalsti viņus un ļauj neapzināti mācīties no tava labā piemēra.

Apzināšanās, cik brīnišķīgi cilvēki tev ir apkārt, tevi pašu padarīs produktīvāku, enerģijas pilnāku, mierīgāku un sakārtotāku.

Tāpēc priecājies par tiem, kuri progresē un sajūsminies par citu uzvarām. Viss dotais vienmēr atgriežas un agrāk vai vēlāk cilvēki, par kuriem tu priecājies, priecāsies arī par tevi.

Lai gan šķietami bravūrīgs ieteikums, bet tas nebūt nenozīmē iedomību vai narcisismu. Gluži vienkārši atļaujies būt pats un nekopē citu pelēko vienveidību. Atrodi drosmi būt lielisks un, ja kāds smejas par to, pasmejies pretī par viņu centieniem kopēt citus.

Pavadi vairāk laika ar tiem, kas liek tev smaidīt, nevis ar tiem, kuru sabiedrībā tev uzmanības noturēšanai ir visu laiku jābūt spējīgam pārsteigt.

Mēs nevaram būt perfekti visiem, bet pilnīgi noteikti tādi esam nelielam skaitam cilvēku, kuri ziedo savu laiku, lai mūs iepazītu un mīlētu par to, kas mēs esam. Un šie daži arī ir mūsu perfektuma etalons, kāpēc šīs sajūtas ir abpusējas.

Nedzīvo nevienu dienu ar naidu sirdī. Tas sāpinās pašu vairāk, nekā cietīs cilvēki, ko ienīsti.

Piedošana nav pieņemšana, ka tas, ko otrs ir izdarījis, ir pieņemams. Tā ir sapratne, ka tas, ko otrs ir izdarījis, nav pietiekams iemesls, lai sagrautu tavu paša laimi uz visiem laikiem.

Tas nebūt nenozīmē arī pagātnes aizmiršanu vai notikušā izdzēšanu, bet sāpju nomešanu un mācīšanos no šī gadījuma, lai nekas tāds vairs nekad neatkārtotos. Jo mazāk laika patērēsi domājot par cilvēkiem, kuri tevi ir sāpinājuši, jo vairāk laiks tev būs mīlēt tos, kas mīl tevi.

Tikai izaugot mēs apzināmies, cik mazsvarīgs ir draugu daudzums un cik svarīgi, lai mums būtu daži patiesi draugi.

Uztver dzīvi kā ballīti - tu ielūdz daudz cilvēkus, daži aiziet mājās ātrāk, citi paliek visu nakti, daži smejas kopā ar tevi, daži tevi izsmej un daži ierodas visai vēlu. Bet pašās beigās vienmēr paliek daži, kuri palīdz visu novākt. Interesanti, ka lielākoties tie nav tie paši, kas ballītē radīja lielāko nekārtību. Šie draugi arī ir tie "īstie".

Pret šiem draugiem vienmēr esi lojāls, jo ne draudzība, ne mīlestība nenozīmē būšanu kopā, bet būšanu uzticīgam.

Dažkārt mazas lietas sirdī aizņem visvairāk vietas. Tu nekad visiem nebūsi viss, bet tu vari būt viss dažiem cilvēkiem. Saproti, kuri ir šie cilvēki tavā dzīvē, un attiecies pret viņiem kā pašu lielāko vērtību tavā dzīvē.

Cilvēku attiecības nevar tikt mērītas kilometros, bet gan tajā, cik pieķērušies cilvēki viens otram ir. Cilvēki var būt viens otram blakām arī atrazdamies jūdzēm tālu viens no otra. Nekad neignorē kādu, kas tev rūp, jo uzmanības trūkums var būt pat daudz sāpīgāks par nikniem vārdiem.

Vienmēr paliec vienotā komandā ar tiem, kas tev ir svarīgi. Ne jau tāpēc vien, kas tā pienākas, bet gan tāpēc, ka viņi vienmēr ir vērti papildu pūļu un rūpju no tavas puses.

Ja esi kādam reiz teicis, ka kaut ko izdarīsi, tad dari to, bet ja apsoli kaut kur būt, tad esi tur! Šie zelta likumi skaidri norāda, ka tev rūp cilvēks, kuram tos saki.

Vienmēr ir labāk teikt taisnību, nevis spēlēt spēlītes, pat ja tev šķiet, ka tā ir labāk. Nekad nesaki puspatiesību, pats cerot, ka tev ticēs vēlāk, kad teiksi tīru patiesību. Puspatiesība nav labāka par meliem. Atceries, ka mīlestība un draudzība nekad nesāp, bet sāp meli, krāpšanās un spēlēšanās ar citu jūtām.

Nekad nespēlējies ar citu sirdīm tikai tāpēc, ka neesi ticis skaidrībā, ko domā tava. Vienmēr esi atvērts un godīgs. Ja gribi saņemt mīlestību, dod mīlestību. Ja gribi naudu, dot kaut ko, kas ir tās vērts, bet ja vēlies tikt apkrāpts, krāp pats.

Esi atvērts pret cilvēkiem, kurus satiec. Ja redzi, ka tavas zināšanas var palīdzēt, paud tās. Informācija ir kā smērviela, kas palīdz ieeļļot komunikācijas zobratiņus un attīstīt cilvēku savstarpējo saskarsmi.

Runā skaidri un necenties paļauties uz to, ka zini, ko citam ir vai nav jāzina un ko viņš jau zina vai nezina. Lielākā daļa problēmu ģimenē, draugu starpā, darba kolektīvā un citviet sabiedrībā sākas tieši sliktas komunikācijas dēļ.

Paud savus uzskatus, bet tajā pat laikā ļauj domāt arī citiem. Nevērtē citus pēc savām kļūdām. Viņu dzīve un pieredze varbūt bijusi pavisam citāda.

Kas var derēt vienam, nederēs citam. Kas vienam var izrādīties vērtīgs padoms, citam tikai kaitēs, bet kas vienam dara ļaunumu, otram var atnest veiksmi.

Ļauj cilvēkiem izlemt pašiem pat, ja tas nozīmē viņiem pieļaut pašiem savas kļūdas. Galu galā no citu kļūdām reti, kad mācās.

Mazāk padomu bieži vien ir labākais padoms. Cilvēkiem nav nepieciešama kaudze ar padomiem, bet tā vietā vienmēr noderēs kāds plecs atbalstam un auss, kas gatava uzklausīt.

Tas, ko viņi vēlas dzirdēt, parasti jau ir iekšā viņos pašos, tāpēc viņiem vajadzīgs neliels laiks lai padomātu, dziļi ieelpotu un turpinātu izpētīt pašiem savu dzīves ceļu, kas agri vai vēlu norādīs pareizo virzienu. Vienīgais, ko vēlams ieteikt no malas ir pozitīvs pamudinājums nekad neapstāties.

Ja tev patiešām rūp savi tuvie cilvēki, tad atceries, ka kāda cita viedoklis nav obligāti nepareizs tikai tāpēc, lai tavējais būtu pareizs. Uz pareizo atbildi bieži ved dažādi ceļi un bieži nemaz nav svarīgi, kurš ir izvēlēts ceļa veikšanai.

Arī pats sāpīgu un nepamatotu komentāru labāk vienkārši ignorē. Nevienam nav tiesības tevi tiesāt. Viņi varbūt zina tavu stāstu, taču acīmredzot to līdz galam neizprot. Tādos gadījumos labākais, ko darīt, ir turpināt iesākto un nelikties ne zinis par iebildēm.

Vienmēr atradīsies kāds, kurš domā, ka visu zina labāk, tāpēc koncentrējies uz to, ko tava sirds uzskata par pareizo virzienu. Reti, kad ir svarīgs tas, ko citi par tevi saka. Daudz svarīgāk ir tas, ko tu pats par sev domā.

Viena no sāpīgākajām lietām dzīvē ir sevis pazaudēšana tikmēr, kamēr kādu citu tu mīli par daudz un aizmiršana, ka tev jāparūpējas arī par sevi un savām vajadzībām.

Kad bija pēdējā reize, kad kāds teica, ka viņiem tu patīc tikai tāpēc, ka esi tāds, kāds esi, par to ko domā un par to, cik tas viņiem ir nozīmīgi? Kad bija pēdējā reize, kad kāds tevi kaut kur aizveda tikai tāpēc vien, ka juta, ka tu būsi priecīgs turp doties?

Kad bija pēdējā reize, kad šis "kāds" biji tu pats?