Deviņas burvju receptes veiksmes piesaistīšanai  (2)

No vienas puses, veiksme šķiet kaut kas līdzīgs brīnumam. No otras - cilvēces prātīgākā daļa jau sen atskārtusi, ka nav obligāti gadiem gaidīt uz brīnumu, slēpjoties ierakumos un lepni spītējot sliktiem laikapstākļiem.

Kā veiksmi redzēja grieķi

Kārtīgi izpētot vēstures piemērus, ir izskaitļots algoritms, kas palīdz veiksmi notvert, noturēt, attīstīt, padalīties tajā ar citiem un tā tālāk. Sākumā jāsaprot, kas tā veiksme tāda ir.

Hellēņi, Senās Grieķijas iedzīvotāji, piemēram, uzskatīja, ka veiksme ir jaunava ar visai oriģinālu matu sakārtojumu - garu poniju un izskūtu pakausi: mājiens uz to, ka jāpaspēj viņu notvert, kamēr tā pavērsusies pret mums ar seju.

Austrumeiropieši savukārt veiksmi bieži dēvē par sliņķu labāko pavadoni. Galvenais - pareizajā veidā gulēt uz krāsns, neko nedarīt un gaidīt līdaku, kas noteikti parādīsies un izpildīs visas vēlēšanās.

Tradicionālajā tieksmē bez bezmaksas labumiem sakņojas daudzas reklāmas kampaņas. "Paklau, paņemsim bankā simt tūkstošus lielu kredītu," jauna meitene priecīgi iesaka savam mīļotajam. Un ko tik visu mums sola čipsu, jogurtu un alus ražotāji - kvadriciklus, atpūtas namiņus, braucienus uz Parīzi... Viss, kas vajadzīgs to iegūšanai, - pavisam nedaudz veiksmes.

Pret veiksmi jāizturas prātīgi

Turklāt tad, kad ilgi gaidītā veiksme beidzot ir klāt, sākas pavisam neparedzamas lietas. Piemēram, kāds 48 gadus vecs vīrietis loterijā laimēja 30 000 eiro. Nopirka dzīvokli un automašīnu, bet sieva un sievasmāte vispirms viņu apvainoja, ka ir piesavinājies daļu naudas, un pēc tam... mēģināja nogalināt.

Kāda sieviete, laimējusi miljonu dolāru, uzreiz metodiski sāka tos nodzert, cienājot arī kaimiņus, bet pēc tam aizrāvās ar automašīnām: pirka, sadauzīja un pirka atkal jaunas. Pēc pieciem gadiem nodzērās, nodedzināja dzīvokli un nomira nabadzībā.

Daudzi veiksminieki, kas laimējuši lielas naudas summas, atzīst, ka līdz ar to viņu mierīgā dzīve beigusies. Garāmgājēji uz viņiem rāda ar pirkstu, paziņas lūdz aizdot naudu un nepazīstami skauģi sūta draudus.

Psihologs konsultants un biznesa treneris Jurijs Ļiņeckis visbiežāk konsultē patiesi veiksmīgus cilvēkus - jahtu, penthausu un dārgu auto īpašniekus. To visu viņa klienti labākajā gadījumā bauda piecas stundas dienā, bet viss pārējais laiks ir saplānots pa minūtēm.

Pēc viņu domām, veiksme ir apstākļu sakritība, ko cilvēks rada, pieņemot virkni pareizu lēmumu. Tomēr nav vērts saskumt, iedomājoties sevi, piekaltu darbagaldam, un iedvesmu gūstot vien no saukļiem par sūra darba saldajiem augļiem. Ja ievērosi deviņus veiksmes likumus, viss var notikt, kā esam to sapņojuši, bez pārcilvēciskām pūlēm un sviedru liešanas.

Lai piesaistītu veiksmi, vispirms jāzina, ko īsti vēlies panākt. Vispār tas nav tik viegli, kā izklausās. Piemēram, var pirms aizmigšanas censties vizualizēt savus sapņus. Bet miegs var pārņemt jau pie trešā sapņa iedomāšanās. Reizēm šķiet, ka gribas kaut ko vienu. Tomēr, to iegūstot, nav ne prieka, ne laimes izjūtas. Taču sapņot vajag tik un tā. Lai nenotiktu kā anekdotē...

No vecuma nomira kāds godājams cilvēks Jānis Bērziņš. Kā jau pienākas, nokļuva paradīzē. Putniņi dzied, visapkārt pārpasaulīgs skaistums. Pēkšņi viņš ierauga slepenas durtiņas, uz kurām rakstīts "Viss Jānim Bērziņam". Nenoturējās, atvēra durvis un pārsteigumā iekliedzās: skatienam pavērās pavasarīga dārza ieskauta savrupmāja, piebrauktuvē - jaunākā modeļa mersedess, bet pa logu smaidīga māj Mis Pasaule. Jānis Bērziņš saskuma un metās pie Dieva Tā Kunga: "Kā tad tā, Dievs? Visu dzīvi uz Zemes es Tevi godāju. Bet Tu mani tā sodi ne par ko!" Dievs rokas vien noplātīja: "Es izpildīju visas tavas vēlēšanās: iedevu tev nelielu divistabu dzīvoklīti, sievu, kas prot cept pīrāgus, un uz dzīves beigām - Volkswagen Passat. Ne par ko citu taču tu nesapņoji!"

Kad tu saki - "es gribu, lai man viss BŪTU", tu, pēc ekstrasensu domām, pasaki, ka viss jau ir BIJIS. Tāpēc jāapgūst TAGADNES izteiksmes formas: "Es jau redzu sevi gan garīgi, gan materiāli bagātu. Es ar prieku sajūtu sevī veiksmes garu."

Necenties visu plānot un ierobežot veiksmi, iedomājoties, tieši kādā veidā īstenosies tas, par ko sapņo. Atlaid situāciju. Populārā televīzijas šova "Ekstrasensu cīņas" finālists Romāns Fads to formulē šādi: "Nevajag censties dzīvot pēc plāna. Vispirms mašīna, pēc tam dzīvoklis, vasarnīca. Es ieteiktu ievērot principu, kā pārvietojas automašīna naktī. Desmit metri ceļa tiek izgaismoti, un ar to pietiek. Nav vērts sīki izstrādāt plānus. Kā teicis viens no Bulgakova varoņiem, "lai cilvēks varētu dzīvot pēc plāna, viņam būtu jādzīvo vismaz tūkstoš gadu"."

Izvirzi uzreiz vairākus mērķus, izvairies no emocionālas piesaistes. Ekstrasensi uzskata, ka veiksme mīl brīvus, vieglus cilvēkus, kuri izjūt Visuma ritmus. Cilvēkus, kas nav pārāk stipri piesaistījušies kaut kam vienam.

Ja tev ir vairāki mērķi, katru no tiem nav iespējams censties īstenot par simt procentiem. Un tas ir ļoti labi! Ideālā gadījumā tev vajadzētu piecus lielus mērķus. Katram no tiem veltīsi tikai 20% uzmanības. Un sapnis īstenosies daudz ātrāk nekā tad, ja būtu bijis tikai viens plāns.

Saglabā pozitīvu attieksmi pret cilvēkiem un dzīvi. Sajūsminies, brīnies, iemīlies, iesaka psihologi. Atceries, kā filmā "Iemīlējies pēc paša gribas" Oļega Jankovska varonis, strādājot pie darbgalda, nodarbojās ar pašiedvesmu, pats sev iestāstot, ka viņam patīk šis darbs? Un tas palīdzēja, turklāt kā vēl!

Lai vajadzīgajā brīdī atrastos īstajā vietā, nežēlo zināmas pūles. "Ja veiksme cilvēkam nāk pilnīgi «bez maksas», viņam parasti pietrūkst spēka to noturēt," uzsver ekstrasenss Jurijs Ļiņeckis.

"Piemēram, ja mēs kaut ko darām, pēc kaut kā tiecamies un pēkšņi laimējam loterijā vai saņemam kādu citu likteņa bonusu, tas ir normāli. Budisti šādu sakritību sauc par "ziediem ceļa malā" - tās ir zīmes, ka cilvēks izraudzījies pareizo ceļu. Tu ej uz mērķi un mierīgi un priecīgi tos noplūc. Un tie tevi nenovirza no ceļa un netraucē doties uz mērķi. Bet, ja šie ziedi ir viss, par ko tu sapņo, bet nekāda ceļa vispār nav, stāsta beigas var būt pavisam bēdīgas.'

Vēl viens veids, kā noturēt veiksmi, ir iemācīties to "sazemēt". Lai nesekotu emocionāls kritums, jāharmonizē savas emocijas. Vislabāk to izdarīt ar fizisku darbu. Piemēram, ja saņēmi jauna, perspektīva darba piedāvājumu, padalies šajā ziņā ar draugiem un tuviniekiem. Un pēc tam... sāc uzkopt dzīvokli. Fizisks darbs ir labākais veids, kā "sazemēt" veiksmi, lai pēc tam mierīgi un pārliecināti ar to kopā dotos tālāk.

Veiksme lielā pilsētā ir tēma atsevišķai sarunai. Tās egregors var kļūt gan par tavu sabiedroto, un tad tu nenokavēsi tikšanās un bieži nejauši satiksi vajadzīgos cilvēkus, gan pretinieku - un tad neiztikt bez sabiedriskajā transportā nomīdītām kājām, sastrēgumiem, nekaunīgiem pārdevējiem un monstroziem priekšniekiem.

Jurijs Ļiņeckis iesaka: lai iekļautos pilsētas augšupejošajā veiksmes plūsmā, centies pievērst uzmanību sīkumiem. Kādā krāsā ir kafejnīcas izkārtne pretī tavam birojam? Un, skat, kā uz asfalta mirdz 10 santīmu... Tie jāpaceļ - veiksmei!

Beidz baidīties par nākotni, iemācies priecāties par grūtībām, pasaki paldies liktenim par veiksmi! Kristietībā žēlošanos uzskata par smagu grēku. Šajā ziņā vērts citēt Eleonoru Rūzvelti: "Neviens nespēs radīt jūsos nepilnvērtības izjūtu bez jūsu pašu piekrišanas." Potenciāli neveiksminieki piedzimst ļoti, ļoti reti... Un vari būt droša - tu noteikti pie viņiem nepiederi!