Kā pārtraukt konkurenci ar citām mammām?  (8)

Sākotnēji der atcerēties, ka katrs cilvēks ir individualitāte. Arī bērnu attīstība nenotiek visiem kā vienam. Cits savus pirmos soļus sper jau deviņu mēšu vecumā, cits to dara pēc viena gada dzimšanas dienas nosvinēšanas.

Attīstības robežas mazuļiem ir ļoti plašas un elastīgas. Kamēr vien pediatrs ir apmierināts ar to, ko novēro tavas atvases attīstībā, tikmēr tev nav iemesla uztraukties, vari droši izbaudīt katru bērna jaunatklājumu līdzi ar viņu un nešaustīt sevi ar variācijām, kāpēc mazulis nedara tieši to, ko jau paspējis draudzenes bērns. Tu vari kļūt vai zaļa aiz skaudības, ka paziņas bērns sācis agri staigāt, taču padomā rūpīgāk - staigāšana nozīmē, ka pēc neilga laika mazais jau skries tā, ka novaldīt būs ļoti grūti. Uzelpo! Tev tas vēl tikai priekšā. Vēlāk.

Visupirms ņem vērā speciālista viedokli, tikai pēc tam uzklausi draudzeņu ieteikumus. Daudzām mammām patīk lielīties ar to, cik ātri bērns sācis izmantot podiņu, iemācījies staigāt un lasīt. Lielā daļā gadījumu tas ir veids kā mamma slepus lielās ar to, cik viņa pati ir gudra un talantīga vai vēlas pierādīt citām, ka viņas bērns ir krietni gudrāks par citiem. Nevadies pēc citu vecāku stāstiem, bet rīkojies tā, kā iesaka pediatrs.

Laila (21 gads): "Tā kā esmu jauna un bērniņš man ir pirmais, man tas viss ir ļoti svešs, viss ir nezināms. Mani ļoti uztrauca tas, ka mans bērns attīstijās citādāk kā draudzenes līdzīga vecuma mazulis. Es sāku uztraukties, ka kaut kas nav tā kā vajag, ka pediatre man vienkārši nesaka, ka kaut kas nav īsti tā. Meklēju internetā atbildes uz dažādiem jautājumiem, novedu sevi līdz panikai un psihologa apmeklēšanai, kurš, par laimi, veda mani pie prāta, ka viss notiek tā kā tam jānotiek un, ka jāuzticas bērna ārstam, kurš pateiks, ja kaut kas būs novirzījies no normas. Tikai tad sapratu, ka bērni taču nav lelles ar vienādu salikšanas un lietošanas pamācību.

Tā vietā, lai kļūtu greizsirdīga uz sievietēm, kuru bērni ir tava mazuļa vecumā, un viņi dara šo un to, ko tavs lolojums vēl nedara, taujā pēc padoma tiem, kuru atvases ir krietnu laiku vecākas par tavējo. Šie vecāki varēs padalīties pieredzē, ieteikt tev konkrētas lietas, dot padomus kā rīkoties dažādās situācijās. Viņi ieteiks kā cīnīties, kādus paņēmienus pielietot, jo paši daudz ko būs paspējuši izmēģināt praksē.  Tā kā daudzas lietas, kas ar bērnu notiek pirmo reizi, var šķist ļoti neparastas, pat biedējošas, aprunājoties ar pieredzējušākiem vecākiem, nereti varēsi rast arī sirdsmieru.

Neaudzini bērnu pēc enciklopēdijas. Grāmatas par bērnu audzināšanu lasīt ir labi, taču darīt visu konkrēti kā tajās tiek rakstīts, nav vajadzības. Šīs grāmatas ir paredzētas, lai vecākiem parādītu, ko iespējams sagaidīt katrā mazuļa vecuma posmā. Vislabākā audzināšana ir mēģinājums praksē.

Izvairies no iesaistīšanās vecāku konkurencē. Atceries, ka būt par mammu, tas ir aicinājums, mīlestība un atbildība, tā nav joma, kurā veidot konkurenci. Tas nav sprints par labākās mātes titulu. Mātes mērķis ir audzināt laimīgu un pārliecinātu bērnu pēc labākās sidrsapziņas un ar vislielāko mīlestību, neskatoties uz to kā to dara tavi draugi. Piemēram, ja tavas draudzenes bērns dodas uz daudz un dažādām ārpusstundu nodarbībām, necenties viņu pārspēt. Visticamāk, ka tas ir pašas sievietes nepiepildītais bērnības sapnis vai arī viņai pašai ir pārāk maz laika, ko pavadīt kopā ar bērnu, tāpēc viņš tiek noslogots dažādās nodarbībās. Neuzspied bērnam to, ko patiesībā vēlies tu pati un nekonkurē ar draudzenēm, jo šādā veidā tu it nemaz nerēķinies ar bērnu. Tu viņu vienkārši salauz, uzkraujot pārlieku daudz pienākumu.

Ieva (28 gadi): "Mums ar bērnības draudzeni abām ir 7 gadus vecas meitas. Es savam bērnam palīdzu mācībās, palīdzu sagatavoties deju nodarbībām un atbalstu tās, jo tā bija meitas izvēle, mēs pavadām laiku kopā, cik vien man tas ir iespējams. Savukārt, draudzenes meita ārpus skolas mācās mūzikas skolā, dejo modernās un tautiskās dejas un vēl arī apmeklē baleta studiju. Man tas šķiet krietni par daudz, bet, ja tā labi padomāju - atceros, ka tie ir pašas draudzenes nepiepildītie sapņi. Kad pašas bijām mazas, viņa ļoti vēlējās kļūt par balerīnu, vai mācīties modernās dejas, bet vecāki to nevarēja atļauties. Mūzikas skolā viņa nevarēja mācīties, jo tā atradās tālu no dzīvesvietas un nebija iespējams izbraukāt uz nodarbībām."

Atceries, ka katrs bērns attīstās citādāk, katram ir cita Dieva dota dāvana - talants. Draudzenes bērns, iespējams, ir izcils sportotājs, taču padomā, vai tāpēc vien tev visiem spēkiem jāliek savam bērnam darīt tas pats, tikai tādēļ, lai viņš būtu labāks? Viņam noteikti  piemīt cits talants, piemēram, gleznošana, muzikalitāte u.c. ļauj savam bērnam attīstīt savu talantu dabiski un intuitīvi, vienlaikus nodrošinot savu mīlestību un atbalstu viņa nodarbei.

Apturi sevi, kad jūti, ka sāc savu atvasi salīdzināt ar citiem bērniem. Ja tu spēsi šo salīdzināšanu pārtraukt, tas nāks par labu ne tikai tev, bet arī bērnam, jo viņš netiks pakļauts spiedienam, piemēram, kaut ko apgūt ātrāk. Bērns varēs mierīgi mācīties un attīstīt savas prasmes atbilstoši saviem spēkiem. Katrs vecāks vēlas, lai viņa bērns būtu vislabākais kādā jomā, taču nevajag pārspīlēt.

Situācijā, kad redzi, ka draudzene vēlas ar tevi konkurēt un visu laiku stāsta par sava bērna prasmēm un sasniegumiem, ļauj viņai justies kā uzvarētājai sevis izveidotajā viktorīnā. Neatbildi ar lielīšanos par savu bērnu, bet saki: "Tas gan ir jauki, apsveicu," vai atrodi līdzīgu atbildi. Tas ir ātrākais veids kā apturēt mammu konkurenci - neatbildēt ar to pašu, bet ļaut saprast, ka "konkurss" ir beidzies. Ar citiem vecākiem ir svarīgi dalīties pieredzē, nevis pārlieku ietekmēties un censties pārspēt. Tev nav saviem paziņām nedz jālielās, nedz jāatskaitās par sava bērna prasmēm, jo tev savs lolojums tik un tā būs vislabākais. Stāstus par jaunajām bērna prasmēm - pirmajiem soļiem, zobiem, vārdiem un citiem panākumiem pietaupi vistuvākajiem cilvēkiem - vecākiem, tuvākajiem draugiem - tiem, kuri par to patiešām no sirds priecāsies līdz ar tevi.

Ance (32 gadi): "Es pārliecinājos, ka ir ļoti daudz mammu, kuras cenšas būt pārākas par citām. Viena mana paziņa visu laiku stāstīja par savu bērnu, par viņa panākumiem, par to, ko viņa tam iemācījusi. Kad stāstīju par savējo, viņa vai nu izlikās īsti to nedzirdam, vai brīnījās - kā, vai tad viņš tev tiešām to vēl nedara? Tas taču jau sen bija jāprot utt. Mani tas nokaitināja. Nākamajā reizē, kad tikāmies un viss atkal sākās no gala, pateicu, ka no sirds priecājos par viņas bērnu, ka priecājos par viņu pašu, ka redzu, ka viņa cītīgi strādājusi un iemācījusi to visu bērnam, ka man laikam nav tik daudz apņēmības, ka vairāk gaidu, kad viss notiks dabiski. Kopš šīs sarunas, neticami, bet viņas lielīšanās beidzās kā nebijusi. Nu varam apspriesties bez problēmām."

Lai arī bērns augot neveidotu konkurenci ar citiem vienaudžiem un nedarītu visu iespējamo, lai visiem spēkiem būtu labāks par citiem, jau laikus piedomā pie tā kā tu slavē savu atvasi. Neaizraujies ar pārlieku lielām uzslavām, tādām kā: "Tu esi vislabākais, visskaistākais, visgudrākais", utt. Tas iegalvos bērnam, ka neviens nevar būt par viņu labāks, ka tas vienkārši nav iespējams. Vēlāk, pieaugot, bērns var izjust pamatīgu vilšanos, saprotot, ka kāds saņēmis, piemēram, labāku atzīmi, jo vecāki taču teikuši, ka tieši viņš ir visgudrākais. Tad kā nākas tas, ka citam ir labāka atzīme? Tā vietā, lai pārlieku slavētu savu bērnu, izvēlies vārdus kā to darīt. "Tu esi vislabākais" vietā labāk saki: "Man prieks, ka tu labi uzvedies. Es priecājos, ka tu dari labus darbus. Tu esi labs bērns." vai tamlīdzīgi, izvairoties no uzsvara Vislabākais, Vismīļākais utt.

Ar laiku cilvēki mainās. Ja abas kopā ar savu pamatskolas draudzeni nu esat kļuvušas par mammām, iespējams, ka jūsu starpā radīsies nebijusi konkurence vai pastiprināsies līdzšinējā. Pusaudžu vecumā nereti draudzenes (reizēm pat neapzināti), taču mēģina konkurēt viena ar otru kaut vai vienkārši pucējoties. Cilvēka patieso draudzību bieži vien vari saprats vienkārši viņu pavērojot. Ja, tava līdz šim par draudzeni uzskatītā persona, nespēj no sirds priecāties arī par tavu bērnu, bet runā tikai par savējo vai izvēlas labāk tikties ar tevi brīžos, kad klāt nav tava bērna - šī draudzība nav no patiesākajām.

Tāpat, atceries, ka arī cilvēku intereses mainās. Īpaši to var izjust, kad draudzeņu vidū kādai piedzimst bērniņš. Līdz ar mazuļa nākšanu pasaulē, sievietei rodas citas intereses, galvenajā lomā nu ir bērns, nevis nakts izklaides draudzeņu pulkā.

Liene (25 gadi): "Kad biju stāvoklī, teicu savām draudzenēm, lai neuzticas, jo nekas taču nemainīsies. Bērns piedzims un būšu tā pati vecā Liene, kāda biju līdz šim. Iesim izklaidēties kopā, dosimies šopingos un ceļojumos, vienīgās izmaiņas, ka bieži līdzi būs mans bērns. Bet... meitiņas piedzimšana izmainīja mani līdz nepazīšanai. Man gribas pavadīt laiku ar viņu un vīru, pirmajā vietā ir tas, lai mazā jūtas labi. Draudzenēm nu lielākoties nākas atteikt, tiekamies krietni retāk, līdz ar to it kā izkrītu no kopējo sarunu ritma, jo daudzas lietas nezinu,vairāk vēlos runāt par bērniem, bet nevienai no viņām bērnu vēl nav un šis temats nav tik saistošs. Bērns tiešām izmaina cilvēku, kaut iepriekš to nespēju iedomāties un domāju, ka tie, kas saka, ka bērns izmaina, ka tik pat kā nekam vairs neatliek laika - vienkārši palaižas. Tagad priecājos tikties ar jaunajām paziņām, ko ieguvu apmeklējot Māmiņu klubu. Mums ir par ko runāt, dalāmies pieredzē, ejam kopīgās pastaigās un darām kopā vēl daudz citu lietu."

Lai tev izdodas atšķirt īstās draudzenes no parastām paziņām, kā arī neizjust un neiesaistīties mammu konkurencē. Bet, ja esi jau iesaistījusies - lai izdodas tikt tam pāri!