Dusmas arī traucē produktīvi strādāt un nodoties darījumu attiecībām, uzsver resurss "newsme.com". Šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt, bet labāk apskatīsim veidus, kā šīs visnotaļ dabiskās izjūtas kontrolēt un pārvērst citās, auglīgākās emocijās.
Vienmēr nodali cilvēku un problēmu. Kad tas izdevies, koncentrējies uz problēmu, jo tā šobrīd ir svarīgāka un ļauj pārspēgties no emocionālās domāšanas uz racionālo. Pievēršoties problēmas risināšanai, vieglāk tikt galā ar pretrunīgām jūtām un atbrīvoties no pārspīlēti emocionālas reakcijas, kas it kā atslēdz apziņu un ierosina nekontrolētu uzvedību.
Iedomājies savā vietā citu cilvēku. Kā viņš rīkotos šādā situācijā? Notēlo šī cilvēka lomu. Tas palīdzēs aizmirst par sevi un 'atvēsinās' dusmas.
Iztēlojies stikla sienu starp sevi un cilvēku, uz kuru dusmojies. Tu redzi viņa aizkaitinājuma pilnos žestus, bet nedzirdi izrunātos vārdus. Kļūst lieka vajadzīga "rūkt pretī".
Izraugies kādu sarunas biedra apģērba detaļu (slikti piešūtu pogu, sagriezušos kaklasaites mezglu vai ko citu), uzmanīgi to pavēro un saki: "Jūs pazaudēsiet pogu, bet tādas nevar nopirkt." Viņš, protams, atbildēs: "Kāda, pie velna, poga! " Parādi: "Lūk, šī." Īsās vārdu apmaiņas laikā emocijas būs paguvušas krietni vien atdzist.
Pasmaidi kaut vai māksloti. Tu vāries dusmās, esi gatava pateikt sarunas biedram visu, ko par viņu domā, bet pamēģini sevi pārvarēt. Pasmaidi, kaut vai māksloti, un iztēlojies, cik smieklīgs tagad izskatās tavs smaids.
Vēl trīs iedarbīgas metodes, kā tikt galā ar savām dusmām:
Padari dusmas racionālākas - pieslēdz prātu
Šī metode iesaka vispirms pārdomāt iemeslu, kāpēc tieši esi sadusmojusies, un piešķirt tam citu nozīmi. Pār tevi valdīja emocijas, bet saprāts snauda. Pamodini to un izdari secinājumus.
Tāpat centies atrast notikušajā arī gaišo pusi, jo tāda vienmēr pastāv. Kad to atradīsi, situācija sāks izskatīties nedaudz atšķirīgāk.
Dusmīgs cilvēks, kā likums, gandrīz neko nepanāk. Arī tu, ļaujoties emocijām, neko nepanāci. Pajautā sev, cik svarīgs tev ir šis neiegūtais rezultāts. Atbilde var tevi sasmīdināt, ja, protams, tev piemīt humora izjūta.
Paanalizē, vai sarunas biedram patiešām bijuši prātā tādi motīvi un nolūki, kā tu iedomājies. Vai tiešām viņa rīcība vai vārdi bija domāti tevis pazemošanai?
Pārbaudi sevi vēlreiz un pavaicā sev, vai esi darījusi visu, lai partneris neuzvestos rupji un aizvainojoši. Acīmredzot šo cilvēku kaut kas neapmierināja tajā, kā rīkojies tu pati.
Mēģini sevi pārliecināt: "Jā, šim tipam būtu bijusi vajadzīga milzīga pacietība un cieņa pret mani, lai nesāktu ārdīties."
Vizualizē savas dusmas un izbaudi atriebību iztēlē
Šīs metodes pamatā ir tādas situācijas iztēlošanās, kas varētu atvēsināt tavas dusmas. Piemēram, tevi kāds ir apvainojis, un tu uz šo cilvēku dusmojies.
Ja tu varētu ieraudzīt savu dusmu objektu kādā pazemojošā situācijā, noteikti sajustu apmierinājumu - tā tev arī vajag, bet pēc tam, iespējams, pat žēlumu pret viņu. Un dusmas, visticamāk, izgaistu.
Vizualizācijas tehnika māca visu konflikta situāciju izspēlēt iztēlē kā uz iekšēja ekrāna un tādējādi atbrīvoties no dusmām.
Lai īstenotu vizualizāciju, nepieciešams atslābināties un koncentrēties uz iekšējām sajūtām, kā arī normalizēt elpošanu.
Ieteicami šādi dusmu vizualizācijas varianti:
1. Iztēlojies, ka tevi sadusmojušā cilvēka augums ir mazāks nekā patiesībā. Lai viņš kļūst par pundurīti vai rūķi.
2. Pamēģini ieraudzīt šo cilvēku smieklīgā situācijā.
3. Iedomājies dusmas kā enerģijas sakopojumu, kas caur tevi tiek novadīts zemē.
4. Izplāno atriebības plānu un izbaudi tā īstenošanos (bet tikai iztēlē, protams).
Iemācies atslābināties, iztīri māju
Lai relaksētos jeb mazinātu saiknes stiprumu starp nervu sistēmu un muskuļiem, jāiemācās atslābināt muskuļus, jo pēc tam atslābinās arī nervu sistēma. Šāda rezultāta sasniegšanai jāveic daži vingrinājumi.
1. Vispirms pacenties mīkstināt dusmas un samazināt agresivitāti. Ļauj tām izpausties, nesaglabā sevī. Kamēr tas notiek, pievērsies kādai fiziskai nodarbei.
2. Pēc tam maksimāli atslābinies un veic nelielu autogēno treniņu, iztēlojoties savā sejā smaidu. Tas nekas, ka sākumā tas atgādinās grimasi. Paskaties uz sevi spogulī. Spogulī redzamais tev patiešām liks pasmaidīt, bet nu jau tas būs patiess smaids, lai arī visai ironisks.