bērns puika asaras
Foto: PantherMedia/Scanpix
Bērni aug pa vecuma posmiem. Katrs lēciens no posma uz posmu - pārsteidzošu atklājumu laiks pašam bērnam un viņa vecākiem. Bērnu "vecuma krīze" tieši vecākiem ir grūtāk pārdzīvojams periods, jo saskarsme ar mazo kļūst grūtāka nekā parasti.

Kā uzsver izdevums "Psychology Today", zināšanas ir drošs bruņojums visām situācijām, tāpēc iepazīstināsim ar trim būtiskām pārejas situācijām gada, trīs un sešu gadu vecumā, sākot, protams, ar mazuļu pirmo grūtāko posmu dzīvē.

Pamanīt... Mazuļa pirmajos dzīves gados vērīgi vecāki vienmēr pamana pārmaiņas, jo mazā brīnuma uzvedība taču parādījies kaut kas jauns! Mazulis pasaka pirmos vārdus, sper pirmos soļus, sāk patstāvīgi ēst un pareizi salikt klucīšus.

Tas viss ir jauki un lieliski, bet pēkšņi iestājas brīdis, kad jaunumi uzkrājas tik ātri un to ir tik daudz, ka nespēj visam izsekot līdzi. Un ne viss jaunais vecākus iepriecina. Tik labais, mīlīgais un paklausīgais mazulis kļūst nejauks un spītīgs. Tagad viņš dusmojas, apvainojas ar iemeslu un bez tā, dara visu pretēji gaidītajam, viņam saka "nedrīkst", bet mazais spītnieks tīšām neklausa un gaida tavu reakciju.

...saprast... Ko nozīmē šāda mazuļa uzvedība? Pirmos dzīves mēnešus bērns ir pilnībā atkarīgs no pieaugušajiem, kas atrodas tam blakus. Pat saņemot pietiekami daudz vecāku mīlestības un uzmanības, gada vecumā mazulis sāk apzināties, ka jau daudz ko var izdarīt pats - pats iet, pats ēd, pats plunčājas vannā!

Mazajam parādās tieksme apliecināties, nostādīt sevi pretī pieaugušajiem. No šejienes rodas pārmērīgais spītīgums un vēlēšanās darīt visu pretēji teiktajam. Tās ir dabiskas veidoties sākušās personības iezīmes.

... un uzvarēt. Tev reizi par visām reizēm jāpieņem fakts, ka tagad būs darīšana ar īstu mazu cilvēciņu. Viņam būs vēl daudz kas jāiemācās un jāuzzina, bet pamats viņa attīstībai jau ielikts.

Netraucē viņam izrādīt patstāvību, bet kontrolē no malas. Slavē par pirmajiem panākumiem un uzmundrini pēc pirmajām neveiksmēm. Nu, un kas par to, ka pēc pusdienām ir noķēpāts viss galds un jāmazgā visas drēbes, kas mugurā. Svarīgāk ir tas, ka tavs mazulis ir pats paēdis pusdienas!

Neaizmirsti, ka šajā posmā ļoti svarīgi ir "pareizi" mīlēt bērnu. Mīlestības un uzmanības trūkums, nemitīgi aizrādījumi un sodi var pazemināt pašvērtējumu nākotnē. Pārmērīga "ucināšana" savukārt rada pārāk lielu atkarību no vecākiem, izlutinātību un egoismu, kā arī traucē psiholoģiskajai attīstībai. Atceries: visu labo jādod ar mēru!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!