Deviņi populāri meli sev pašam, kā attaisnojam stagnēšanu  (42)

Viss, kas ir jādara, ir patiešām jāvēlas būt produktīvam un jāizpilda viens pats solījums, kādu varam dot tikai paši sev. Šis solījums ir - pārtraukt sev melot! No tā ieguvēji varam būt galvenokārt mēs paši - tādējādi varam sasniegt augstākus mērķus, iegūt vairāk brīvā laika, justies apmierinātāki ar dzīvi un gluži vienkārši kļūt labāki.

Portāls "Delfi" iepazīstina ar deviņiem populārākajiem meliem, ko cilvēki sev iestāsta, lai tādā veidā izlocītos no nelielas sevis piespiešanas:

Patiesību sakot, vienīgā persona, kas tev var pateikt "tu to nespēj", esi tu pats. Ja dzirdi šo frāzi atbalsojamies savā prātā, izslēdz to.

Ticība savām spējām var gāzt kalnus, bet bažas - tos tikai radīt. Paša radītās šaubas ir galvenais pašizaugsmes ienaidnieks. Tikai tad, kad tu noliec malā savus pieņēmumus par savām spējām jeb to, ko vari vai nevari, tu patiešām vari saprast, ko proti un patiešām spēj to paveikt.

Galu galā tavām šaubām un ticībai sev pašam ir kaut kas kopīgs - tie abi liek tev ticēt tam, ko nespēj redzēt, aptaustīt un pārbaudīt. Tev vienkārši jāizvēlas tas, kam tu vēlies ticēt.

Nekā nedarīšana nekur tevi neaizvedīs!

Ideja pati par sevi neko nepaveiks, kamēr tu nesāksi ko darīt, lai to realizētu. Turklāt patiesībā, kamēr vien ideja ir vienīgi tavā galvā, tā iespējams nodara vairāk ļauna nekā laba. Tavs prāts pat ļoti labi apzinās, ka tas šo ideju visu laiku atliek nostāk. Darbs, ko atliekat uz tālāku laiku, rada stresu, trauksmi un bailes. Tie savukārt vēl tālāk liek atbīdīt darāmā darba termiņu. Tas tā atkārtojas līdz brīdim, kamēr tu to pārtrauc ar reālu darbību idejas īstenošanai.

Vienīgais veids, kā noteikt progresu, ir apskatīt jau paveiktās darbības projekta īstenošanai. Ja nav reālas darbības, nav arī progresa.

Veiksmīgiem cilvēkiem ir raksturīgi tās lietas, ko slinkie atstāj uz rītu, izdarīt jau šodien.

Lielākais produktivitātes ienaidnieks ir kļūmīga ticība, ka rītdiena kaut kādu iemeslu dēļ ir labāka diena darbu paveikšanai. Tie ir salti meli! Tu tāpat jutīsies arī rīt un šis "īstais rīts" nekad nepienāks.

Līdz ar to jāsecina, ka tava problēma nav spējā darbus paveikt šodien, bet veids, kā tu domā. Tev jāapzinās, ka "rītdiena" neeksistē un nekad neeksistēs. Vienīgā garantētā iespēja, kas tev ir dota, ir tieši šobrīd, šajā mirklī. Dzīve ir tieši šis mirklis.

Turklāt, ja darīsi šodien to, ko citi nedarīs, un būsi pietiekami veiksmīgs, lai sagaidītu rītdienu, tu rīt varēsi darīt jau kaut ko tādu, ko citi vēl nevarēs.

Ja kaut kas liek tev justies nervozam un nepārliecinātam, tas norāda, ka tu to dari pareizi un audz. Tava izaugsme spēj notikt tikai tad, ja pārkāp savas komforta zonas robežu.

Tavas izjūtas rada tikai trauksme un bailes, kas cenšas nostāties tev ceļā. Trauksme nav nekas cits, kā vien iekšējās bailes, kas nepārtraukti liek tev atkal un atkal piedzīvot zaudējumu pirms kaut kas patiešām notiek. Uztraukums ir visai izšķērdīga ilūzija, kas kavē laiku, turklāt, ja to ņem vērā, tā dzīvi var apturēt pavisam.

Līdz ar to tev jāiemanās justies komfortabli pat tad, ja iekšēji valda trauksme - jāsaprot, ka tas ir normāli. Tavai vēlmei gūt panākumus ir jābūt spēcīgākai par bailēm no traģēdijas. Galu galā ikvienā dzīvē visdažādākie notikumi tāpat izraisa pietiekami daudz trauksmes un baiļu, tāpēc nevajag tos vēl radīt pašam.

Kad iesaisties jaunā projektā, vienmēr ir dabiski justies pat pārlieku kritiskam par savām spējām. Tas tā ir tāpēc, ka tev ir laba izpratne par to, kas ir jādara. Tev ir vīzija par to, kā rezultātam vajadzētu izskatīties, likt justies vai strādāt.

Vienmēr, uzsākot jaunu uzdevumu, priekšā sagaida nepieciešamība apgūt arī zināšanas, kas šķir tavas pašreizējās spējas no tām spējām, kas nepieciešamas darba paveikšanai. Tava vīzija par to, kā darbam vajadzētu izskatīties, tikai norāda, ka apzinies, ka ar esošajām zināšanām nepietiek vēlamā rezultāta sasniegšanai.

Taču jāapzinās, ka vīzija par paveicamo jau ir radusies tieši tāpēc, ka tavas spējas ir pietiekamas, lai spētu iemācīties to, ko vēl nezini. Līdz ar to nevajadzētu baidīties no jauniem izaicinājumiem, kā arī nepieciešamības mācīties, lai sasniegtu mērķus.

Kā teicis Vinstons Čērčils, "Panākumi nekad nav galīgi, zaudējumi nekad nav letāli. Viss, kas nepieciešams lai turpinātu, ir drosme."

Izturība ir panākumu atslēga visiem pūliņiem iegūt rezultātu. Zaudējumi - kā mazi, tā lieli - notiek katru dienu, un tos pieredz arī paši labākie no mums. Spēcīgākie un paši produktīvākie cilvēki nebūt ir arī tie, kas vienmēr gūst panākumus, bet viņi nepadodas, ja zaudē.

Mirklī, kad vēlaties padoties, vienmēr pārdomā, cik tālu jau esi nonācis un kāpēc vispār uzsāki šo darbu. Bieži vien mēs esam tuvāk atrisinājumam, nekā paši to spējam iedomāties - daudzi pat padodas tieši pirms paša rezultāta sasniegšanas. Tikmēr citi sasniedz šos mērķus, pieliekot vēl tikai pavisam nedaudz pūļu.

Ja reiz pieļaujat padošanos, tā kļūst par ieradumu. Vienmēr turpiniet iet uz mērķi!

Lai cik ļoti arī censtos, nav iespējams pavisam izvairīties no sāpēm - tās ir viena no galvenajām pazīmēm, ka notiek izaugsme. Protams, pastāv izvēle. Vienmēr iespējams padoties vai arī ļaut, lai sāp jeb mācīties un pūlēties, lai rezultātā sasniegtu savas kvēlākās vēlmes.

Sāpes ir daļa no tava ceļojuma - cik tālu doties un vai vispār doties, tā jau ir katra paša izvēle. Katra problēma sevī slēpj pietiekami lielu iespēju, lai tās dēļ būtu vērts censties.

Tavi vislielākie panākumi būs blakusprodukts tavai spējai vislielākajā problēmā saskatīt iespēju un izmantot to.

Tava prasme uzstādīt skaidrus, reālus mērķus un pēcāk disciplinēt sevi katru dienu noteiktu laiku strādāt to sasniegšanai, dos daudz vairāk, lai garantētu tavus panākumus nekā jebkura cita produktivitātes palielināšanas metode.

Tās ir nepārtrauktas, koncentrētas pūles, kas ļaus jums sasniegt rezultātu visātrākajā iespējamajā termiņā.

Nepareizi. Nekad nav par vēlu izvēlēties ko darīt citādāk un tādējādi likt iecerētajam tomēr notikt.

Tas daudziem ir acīmredzami jau tāpat, taču dažkārt ir jāpasaka to skaļi: "Es radīšu sev labāku nākotni, sākumā radot labāku sevi." Šis mirklis ir jauns sākums. Žēloties par izšķērdēto laiku un zaudētajām iespējām nav jēgas - tās atgriezt atpakaļ patiešām ir par vēlu.

Tava nākotne ir tūlītēja - ņem to savās rokās un veido. Ja ceļā sastopi barjeru un tev ir jāizlemj, vai apsēsties turpat un gaidīt, kad barjera pazudīs vai arī domāt risinājumus ceļa turpināšanai, vienmēr izvēlies otro variantu. Domā, strādā un kāp šķēršļiem pāri, ja tas nepieciešams. Liec pamatus savai labākajai nākotnei!