"Valstij ir jāpiedāvā cilvēkiem alternatīvi konfliktu risināšanas veidi. Šķiršanās gadījumā tā ir mediācija. Aprīlī šādas pamatiemaņas būs arī visiem Latvijas notāriem, no kuriem daļa jau tagad piemēro šīs zināšanas savā darbā," uzsver Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.
Skaitļi nemazinās - ir melns vai balts
2011. gads bija pirmais, kad bezstrīdus gadījumos laulību varēja šķirt ne tikai tiesā, bet arī pie notāra. Togad notāri šķīra 5783 laulības. Taču 2012. gadā šis skaitlis īpaši nesamazinājās - pie notāriem tika izšķirtas 5273 laulības. "Iesākumā plānojām, ka tie būs 2000 šķirtu laulību gadā. Kāpēc arī pērn tik daudz, to pagaidām nevaram izskaidrot. Prognozējām, ka pirmajā gadā laulību šādi šķirs tie, kas jau sen vairs nedzīvo kopā un tagad tikai vēlas sakārtot papīrus. Acīmredzot šis vilnis turpinās. Otrs iespējamais iemesls - konfidencialitāte, ko īpaši novērtē sabiedrībā zināmie cilvēki. Tiesā jebkurš pie sienas vai attiecīgajā vietnē internetā var uzzināt, kurš šodien tiesā šķirs laulību. Pie notāra procesa laikā šāda informācija ir konfidenciāla," skaidro Piziča.
Arvien gadās arī situācijas, kad cilvēki apdomā lēmumu un paņem iesniegumu atpakaļ. Tomēr šādu gadījumu nav daudz. "Latvijas sabiedrība domā melns/ balts kategorijās. Ja šodien mums nav labi, viss - jāšķiras," stāsta Piziča. "Cilvēki vairs neuztver laulību kā mūža projektu. Arī medijos nerunā par laulību vai ģimeni - runā par attiecībām. Piemēram, tajās attiecībās ir dzimuši tik bērni, nākamajās - tik. It kā tas viss būtu tikai tāds īstermiņa projekts," pārdomās dalās notāre Pilsētniece.
Divos laulību šķiršanas gados notāru kabinetos piedzīvotas dažādas situācijas. "Īpaši negatīvi uz šķiršanos reaģē vīrieši, kuru sievas ir straujas šķiršanās iniciatores, turklāt bez iespējas ko vairs mainīt. Turklāt spēles laukumā nav parādījies cits vīrietis. Tad agresija parādās izteiktāk, un papīri iet pa gaisu," skaidro notāre. "Vasarā bija atbraukuši lektori no ASV - mācīja atpazīt katra cilvēka privāto loģiku. No vienas puses ir veselais saprāts - kā tad katram vajadzētu rīkoties, bet no otras puses ir katra privātā loģika. Kad to saprot un iztulko - varam veidot sarunu. Jā, ir emocijas, ir jāvar nomierināt un redzēt mirkli, kad var piedāvāt mediāciju," skaidro Pilsētniece.
Lai viņš man atvainojas!
"Kā palīdzēt cilvēkiem kārtot juridiskas lietas, neiejaucoties viņu privātajā dzīvē? Kā palīdzēt, nenorādot - jums būs darīt tā un ne savādāk, kā tas ir tiesas lēmumu gadījumā? Kā neeskalēt konfliktu un palīdzēt cilvēkiem izšķirties tā, lai viņi spēj pēc tam normāli komunicēt un viņu bērniem nav traumas? Alternatīva ir mediācija - tie ir smalki instrumenti, kas palīdz šajā emocionāli smagajā šķiršanās kārtošanas periodā. Paši notāri nepārtop par psihologiem - šīs mediācijas iemaņas palīdz notāram darīt to, ko notāriem uzliek likums - tuvināt pušu intereses," skaidro Pilsētniece. Šobrīd apmācību mediācijā izgājusi apmēram puse Latvijas notāru, aprīlī pamatkursu būs apguvuši pilnīgi visi. Tas nenozīmē, ka notārs ir pilntiesīgs mediators, viņš vienkārši būs spējīgs pielietot šīs zināšanas praksē, skaidro padomes rīkotājdirekotore.
"Būtība ir tajā, ka mediācijā apmācīts notārs ideālā gadījumā ir spējīgs atrisināt lietu notāra biroja sienās. Taču tad, ja atklājas zemūdens akmeņi, viņš spēj atpazīt situāciju, vajadzības un spēj norādīt, kur palīdzība būtu meklējama tālāk - pie profesionāla mediatora (info - šeit), psihoterapeita vai vēl kāda cita eksperta. Rezultātā cilvēks atgriezīsies pie notāra un nevis skries uz tiesu, tātad - lēmumu pieņems paši strīda dalībnieki nevis tiesa, turklāt tiesa ir arī visdārgākais konfliktu risināšanas veids," skaidro Pilsētniece. "Ja nav bijis kopīgu bērnu, mantas - lai iet katrs savu ceļu. Bet ir jāsaprot, ka šķir laulību, bet nešķir ģimeni. Viņi vienmēr būs vecāki bērnam, un tās tas būs mūžīgi mūžos. Pieklājīga šķiršanās ir labs veids, kā saglabāt cilvēkiem spēju sazināties nākotnē," skaidro notāre.
"Šķiroties bieži vien ar aritmētiku nav nekādu problēmu - tam tā māja, tam šitā, šī mašīna vienam, šī mašīna otram. Problēmas sākas, kad lieta sāk grozīties ap emocijām," skaidro notāre. Piemēram - gadījums, kad pāris jau bija vienojies par mantu, par saskarsmes tiesībām, uzturlīdzekļiem - visu. Atlika tikai dokumentus parakstīt. "Un pēkšņi sieviete paziņo, ka viņa ir gatava visu parakstīt, taču vēlas, lai vīrs viņai atvainojas. No sarunas nopratu, ka attiecībās ir bijis vardarbības elements. Šajā brīdī es saku - notariālā lieta tiek apturēta, jo ar tādu lietu kā aizvainojums notārs nestrādā. Ieteicu viņiem vērsties pie profesionāla mediatora. Pēc diviem mēnešiem viņi atgriezās un parakstīja jau sagatavotos dokumentus bez grozījumiem, un lietai tika pielikts punkts. Protams, sieviete turpina savu terapiju, bet šķiršanās tika nokārtota," mediācijas prasmju pievienoto vērtību notāra darbā skaidro Pilsētniece.
"Mēs redzam daudz ievainotu cilvēku. Skaidrs, ka vienam vidusmēra cilvēkam šķiršanās ir kā pasaules gals uz kādu brīdi. No tā cieš ģimene, arī draugi un tuvinieki. Kāds no sāpēm sabrūk, bet kāds kļūst gudrāks. Notārs ar mediācijas zināšanām var palīdzēt cilvēkiem iziet no šīs stresa zonas, un valstij ir jādod cilvēkiem šīs tiesai alternatīvās iespējas, " skaidro Piziča.
Pie notāra - arī strīdīgos gadījumos
"Cilvēkiem raksturīgi eskalēt konfliktu un tad skriet uz tiesu, kur kāds cits izlems, kas viņiem jādara. Tomēr Rietumeiropā un arī Latvijā lēnām palielinās cilvēku vēlme pēc pašnoteikšanās - šķiršanās gadījumā tā ir mediācija. Šiem alternatīvajiem strīdu risināšanas veidiem ir liels potenciāls, valstij pat ir pienākums tādus cilvēkiem piedāvāt. Diemžēl Mediācijas likumprojekts Latvijā tiek ilgu laiku vilcināts. Ilgtermiņā tas ir bīstami valstij un bīstami sabiedrībai. Ir nepieciešams radīt instrumentus, lai cilvēks pats var lemt par savu dzīvi, nevis gaidīt kā padomju laikā - valsts lēma un cilvēki samierinājās," stāsta Notariāta institūta direktors Gatis Litvins.
Tagad pie notāriem ar jautājumiem par laulības šķiršanu var vērsties ne tikai bezstrīdus gadījumā, kā tas izskanējis līdz šim. "Pie notāra strīdīga šķiršanās var kļūt par bezstrīdus, jo notāriem ir vajadzīgās iemaņas. Svarīgi saprast - tiesa ir vērsta uz sacensību, kur kāds vienmēr uzvarēs, bet kāds - zaudēs. Mediācija ir vērsta uz sadarbību, kur lēmumu pieņem paši konflikta dalībnieki," skaidro Litvins.
Laulības šķiršanas gadījumā notāri vērš īpašu uzmanību uz pāriem, kas laulībā nodzīvojuši īsu laika sprīdi. "Valsts rūpe būtu vismaz mēģināt saglābt šīs ģimenes. Tur ir potenciāls, ko glābt, norādot uz šo alternatīvu konfliktu risināšana - varbūt vispār nav vajadzības šo laulību karstumā šķirt," skaidro Notāru padomes rīkotājdirektore.
"Nu tas ir naivi. Varbūt skaisti domāts, bet naivi," pārliecināta Sanita (vārds mainīts), kurai pieder viens no ierakstiem pērnā gada 5273 pie notāriem šķirto laulību sarakstā. Laulībā viņa pavadīja divus gadus un tur vairs nav bijis, ko glābt. "Man grūti iedomāties, ka lai vai kā apmācīts notārs spēj ietekmēt divu cilvēku vēlmi šķirties. Tas izklausās muļķīgi, bet var jau būt, ka es maldos," saka Sanita, kas kopumā tomēr ir apmierināta par iespēju izšķirties ar notāra starpniecību. "Galvenais mērķis bija šādi ietaupīt nervus un kopumā tas izdevās," secina Sanita.
"Žēl, ka Latvijā pie notāriem var laulību tikai šķirt, nevis noslēgt, kā tas jau ir, piemēram, kaimiņos Igaunijā. Tad notāriem būtu iespējams vēl pirms laulības cilvēkiem izskaidrot, kādas šim solim var būt juridiskas sekas nākotnē," spriež Pilsētniece. Notariāta pārstāvji uzskata - būtībā laulības šķiršanu vienmēr vajadzētu uzsākt kārtot ārpus tiesas, uz tiesu dodoties tikai tiešām bezcerīgos gadījumos. Taču Latvijas realitātei šāda iecere varētu būt visai tāla nākotne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
