Meitene vārdā Tagadne – Latvijā vienīgā  (76)

Šeit un tagad

Darbdienas vakarā mazajā Berģu dzīvoklīti valda tīkams krāsns siltums. Berķu ģimene ir mājās pilnā sastāvā - mamma Liene, tētis Agris un visi seši bērni. Ja nostādītu tos rindā, iznāktu precīzs krievu lelles matrjoškas modelis, smejas tētis. Pa vidu jaucas arī ģimenes raibais kaķis, kas vienmēr pamanās kurtuves telpā salasītos pelnus glīti nokratīt viesistabas vidū. Pāris audzina četrus dēlus un divas meitas (divi no tiem ir no sievas pirmajām attiecībām). Vecākajam dēlam ir 12 gadu, jaunākajam - vien deviņi mēneši, un sarunas laikā tas smaidīgs nemitīgi ceļo no vienām rokām nākamajās. Pārējiem bērniem doti "normāli vārdi", smejas vecāki, bet ar Tagadni viss iznācis citādāk.

"Bija izjukušas iepriekšējās attiecības, kurās man bija divi bērni. Biju viens pats vientuļnieks un lielās pārdomās par tālāko dzīvi. Tā kā pats uzaugu bērnunamā, vienmēr gribēju labu un stipru ģimeni - toreiz nesanāca," stāsta tētis Agris. Līdzīgi bija Lienei - izjukušas iepriekšējās attiecības un arī divi bērni pūrā. Iepazinušies ar sludinājuma palīdzību, ko pārraidīja kāda savulaik populāra TV šova laikā. "Divus mēnešus tikai runājām pa telefonu - stundām. Pēc tam sadūšojāmies satikties. Tad jau arī drīz metām kauliņus kopā," atceras celtnieks un kamīnu meistars Agris.

Parauga, kā īsti dzīvot pareizi, Agrim nebijis, tāpēc daudz lasījis. Īpaši aizrāvies ar Ekharta Tolles darbiem un grāmatu "Tagadnes spēks". "Sapratu, ka savu nākotni varu veidot tikai šeit un tagad. Gaidījām mūsu pirmo kopīgo bērnu, un man nāca tāda kā nomoda apskaidrība - jāsauc bērns par Tagadni! Jo šeit un tagad mēs visi sākām pilnīgi jaunu dzīvi," atceras tēvs.

Vārda došanas privilēģija bijusi atvēlēta tēvam pēc kopīgas vienošanās, taču to, ka vārds būs tik neparasts, sieva pat nenojauta. "Mēs pieturamies pie tā, ka bērna vārds ir noslēpums līdz mirklim, kad viņš ir dzimis. Kad vīrs pateica vārdu - bija tāds neliels šoks! Bet ideja man patika, tāpēc biju pārliecināta, ka bērns no tā tikai iegūs un vēlāk pārpratumu nebūs," saka mamma Liene (31). Bērni ir sievietes dzīves piepildījums, jo bez sešu savu bērnu audzināšanas, viņa paspēj vēl arī piestrādāt par skolotājas palīgu netālajā neredzīgo un vājredzīgo bērnu Strazdumuižas internātskolā.

Meitene Taciņa ar sargeņģeli

Sākumā Tagadne kautrīgi klausās vecāku vārdos un vairāk klusē. Taču pēc mirkļa ledus ir lauzts, un astoņgadīgā meitene sarkanās zeķubiksēs virpuļo pa istabu un pārbauda, cik lielu saulīti griežoties var izveidot viņas raibie svārki. "Man ļoti patīk mans vārds. Visbiežāk cilvēki saka, ka tas ir interesants nevis jocīgs," prātīgi spriež mazā otrklasniecīte un cilā savas rotaļu lelles.

Tagadne esot nopietnāka par saviem brāļiem un māsu, vairāk vienpate - varot pati nosēsties maliņā un ar prieku darīt kaut ko, kas viņai tieši tad un tobrīd šķiet interesants. Tagadne nemēdz pakļauties pūļa spiedienam, stāsta vecāki. Pirmais darbs pēc atnākšanas mājās ir izmācīties uzdoto. "Viņa ir spītīga!" izdevību paust viedokli nelaiž garām vecākā māsa Elīna (10). "Ko? Ko tu tur teici?" Tagadnei māsas gājiens nemaz neiet pie sirds. Tagadnei noteikti ir raksturiņš. Viņa mirkli sēž, klausās pieaugušo sarunās par sevi pašu, tad strauji pieceļas un aiziet. Viņai apnicis. Pēc mirkļa viņa parādās ar "Nārnijas hroniku" rokās, iekārtojas turpat visiem pa vidu uz dīvāna un sāk lasīt.

Vecāki pārliecināti, ka cilvēka vārdam ir milzīga nozīme. Piemēram, ģimenē tēvs un dēls Agri - abi divi tiešām arī esot cīruļi un ceļas par visiem visagrāk. Tagadnes vārds palīdzot meitai stingri turēties pie dzīves šajā mirklī, uzskata tētis. Pat saīsinājumā meitu vecāki mēdz saukt par Taciņu - kas arī rāda to, ka šim bērnam ir pašam savs ceļš ejams. "Tomēr, piemēram, lielveikalā gan izvairāmies meitu saukt skaļi vārdā - ir gadījies, ka pensijas vecuma dāmas apstājas, rauc degunu un saka - kas tas par vārdu? Bet šie cilvēki jau neaizdomājas par vārda jēgu! Cilvēka vārds ir viņa sargeņģelis!" saka Agris.

Vienīgais, kas var aptumšot ģimenes ikdienu, ir rūpes par izdzīvošanu. Ne reizi vien vecākiem ienākusi galvā doma par aizbraukšanu no Latvijas. Tomēr pagaidām visi vēl ir tepat. Vecāki daudz dara, lai nebūtu jāpamet dzimtene un bērniem jāaug svešumā.

Meitai un tēvam ir dzimšanas dienas vienā dienā - tieši Ziemassvētkos, 24.decembrī. "Kad sieva man prasa, ko uzdāvināt, es viņai saku - iesien lenti Tagadnei matos, jo te jau skraida mana dāvana," smejas tētis. "Pēc Tagadnes mums piedzimuši vēl trīs bērni. Katrreiz, kad ejam uz Dzimtsarakstu nodaļu reģistrēt bērnus, darbinieces mūs atceras un vaicā - nu, kā tad klājoties Tagadnei ar tādu vārdu? Tad vienmēr atbildam - lieliski, paldies! Šis ir gadījums, kad uztraukumam nav nekāda pamata," smejas mamma Liene.